Kāpēc bērnam ir grūti iejusties bērnudārzā?

Kāpēc bērnam ir grūti iejusties bērnudārzā?

06. Sep 12:28 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Runājot par bērna adaptēšanos bērnudārzam, vecāki bieži vien uzmanību pievērš tikai tam, vai bērns ir pats spējīgs sevi "apkalpot" un viņš jau spēj komunicēt ar audzinātāju, auklīti un citiem bērniem, aizmirstot par otru svarīgu apstākli - vai bērnam ir psiholoģiski ērti uzturēties bērnudārzā. 

Protams, gan vecākiem, gan pedagogiem ir izdevīgi, ja bērns ir "ērts" - nav agresīvs, nerada konfliktus, neraud, taču tas neizslēdz bērna iekšējo diskomfortu, jo mazulis, iespējams, ir noslēgts, nomākts, nepievienojas vienaudžiem rotaļās vai arī bieži slimo. Īsāk sekot, ir labi, ja bērns, sākot apmeklēt bērnudārzu, ne tikai zina, kā rokā noturēt karoti, bet arī zina, kā tikt galā ar iekšējo nemieru. Ne velti Māmiņu Kluba Vecāku skolas psihoterapeite Diāna Zande norāda, ka vecākiem dažkārt šķiet, ka viņi bērnu palaidīs dārziņā un viss būs kārtībā, taču pārsvarā tā nav, un šādos gadījumos gan vecākus, gan bērnus māc spriedze un trauksme.

"Parasti lielākās problēmas rodas nevis tāpēc, ka bērnam ir grūtības iejusties, bet gan tāpēc, ka vecāki nezina, kā viņam palīdzēt, un nav gatavi visam tam, kas ar bērnu var notikt tad, kad viņš uzsāk bērnudārza gaitas,” stāsta Diāna Zande. Viņa adaptācijas periodu bērnudārzā salīdzina ar grūtniecību: "Grūtniecības deviņi mēneši ir periods, kas dots, lai sagatavotos bērniņa dzimšanai, bet, kad mazulis piedzimst, ir nepieciešams laiks, lai ar to aprastu. Arī runājot par bērnudārza gaitu uzsākšanu ir ļoti līdzīgi. Ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie domas, ka bērnam būs jādodas uz dārziņu, bet pēc tam, kad viņš šīs gaitas jau uzsācis, ar to jāaprod."

Biežākie klupšanas akmeņi, uzsākot bērnudārza gaitas

Pārāk strauja bērna "iemešana" bērnudārza vidē. Ne velti bērnudārzos ir adaptācijas periods, kad mazuļi pamazām tiek pieradināti pie jaunās vides, stundu skaitu, kas pavadīts bērnudārzā, pakāpeniski palielinot. Ja vecāki rīkojas pretēji psihologu ieteikumiem un jau pirmajās dienās bērnu atstāj uz visu dienu bērnudārzā, tas mazulim var radīt milzu traksmi, un viņš nākamajās dienās, saprotot, ka atkal tiek vests uz bērnudārzu un mamma pazudīs uz visu dienu, var kļūt trauksmains, nervozs, raudāt un nevēlēties doties uz bērnudārzu.

Iztrūkst sistemātiskuma. Ja esat nolēmuši apmeklēt bērnudārzu, tam ir jākļūst par ikdienas rutīnu. Proti, nevar veidoties situācijas, kad vienu dienu bērns tiek aizvests uz dārziņu, nākamajā nē, jo mamma to nevēlas, trešajā dienā arī bērnudārzs netiek apmeklēts, jo esat aizgulējušies, bet ceturtajā dienā atkal dodaties uz bērnudārzu. Šāds sistemātiskuma trūkums traucēs bērnam iedzīvoties dārziņā.

Mamma tā vietā, lai atvadītos, vienkārši pazūd. Kāds ir jūsu ikrīta atvadīšanās rituāls bērnudārzā? Vai paskaidro bērnam, ka vakarā viņam atkal būsi pakaļ, vai arī centies novērst uzmanību, lai nemanot pazustu? Saprotot, ka mamma viņu atved uz svešu vietu un pēc tam vienkārši pazūd, var veidoties neuzticēšanās un satraukums, ka mamma arī turpmāk jebkur var pazust, pat mājās. Tāpēc vislabāk ir izveidot savu atvadīšanās rituālu, kas tiks atkārtots katru dienu.

Atšķirīgs dienas režīms. Ja esat pieraduši, ka bērns vakaros iet gulēt ap pusnakti, bet no rītiem ceļas vien ap plkst. 10.00, viņam būs sarežģīti strauji pielāgoties jaunajam dienas režīmam. Tāpēc, pieņemot lēmumu, ka bērns sāks apmeklēt bērnudārzu, jau savlaicīgi jācenšas pārkārtot bērna dienas režīms, jo tas palīdzēs izvairīties no lieka stresa.

Pašapkalpošanās prasmes. Protams, ir lieliski, ja bērns pats prot sevi apkalpot, taču jaunākajā vecumā vēl var būt nepieciešama pieaugušo palīdzība, tāpēc vecākiem jāiemāca savam bērnam vajadzības gadījumā palūgt palīdzību audzinātājai vai auklītei un sagaidīt savu kārtu, kad, piemēram, audzinātāja palīdzēs uzvilkt apavus.

Bērns nav gatavs bērnudārza uzturam. Iespējams, līdz pat brīdim, kad bērns tiek vests uz bērnudārzu, viņš mājās ēdināts tikai ar mazuļu pārtiku - biezenīšiem un putrām -, kā rezultātā bērnudārza ēdienreizes mazulim ir liels pārsteigums - viņš nav pieradis ēst makaronus, gaļas ēdienus un citus ēdienus, kas iekļauti bērnudārza ēdienkartē.

Atšķirīgas prasības mājās un bērnudārzā. Iespējams, mājās, lai pierunātu bērnu ēst, viņam ēdienreizes laikā ieslēdzat multenes, jo, jūsuprāt, tas ir vienīgais veids, kā pierunāt bērnu mierīgi nosēdēt pie galda. Ja piekopjat mājās šādu pieeju, pašsaprotams, ka bērnudārzā ēdienreizes viņam būs problemātiskas.

Bērns nav pieradis pie socializēšanās ar citiem. Lielākā kļūda ir aizvest bērnu uz bērnudārzu un atstāt viņu uz visu dienu, ja bērns nekad iepriekš nav bijis nošķirts no saviem vecākiem. Ir svarīgi iepriekš bērnu sagatavot komunikācijai ar citiem pieaugušajiem. Bērnam ir jāsaprot, ka vecāki uz kādu laiku var atstāt viņu citu pieaugušo uzraudzībā, taču pēc laika noteikti atgriezīsies. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai vēl pirms uzsākt apmeklēt bērnudārzu, mazulim būtu bijusi jau pieredze palikt citu pieaugušo, piemēram, vecvecāku, krustvecāku, uzraudzībā.

Nepareiza pieeja, radinot bērnu pie domas par bērnudārzu. Ir vecāki, kuri bērnam, pirms tiek uzsāktas bērnudārza gaitas, uzbur idillisku bildi, cik lieliski būs bērnudārzā, savukārt citi rīkojas tieši pretēji - iešanu uz bērnudārzu pārvērš par sava veida sodu, sakot, ka tad, ja neklausīs, būs visu dienu jāsēž bērnudārzā. 

Vairākas pārmaiņas vienlaikus. Bērnam būs grūtāk adaptēties bērnudārzam, ja tieši šajā periodā notiks izmaiņas ģimenes sastāvā - piemēram, vecāki šķiras, ģimenē ienāk jaunākais brālis vai māsiņa. Ja plānojat ģimenes pieaugumu, ieteicamāk bērnudārza gaitas uzsākt vēl pirms jaunākās atvasītes piedzimšanas, lai topošais bērndārznieks došanos uz dārziņu neuztvertu kā izraidīšanu no ģimenes.

Pārmērīgs vecāku stress. Daudz dzirdēts par situācijām, kad mamma par bērnudārzu raizējas daudz vairāk nekā bērns - kad mazulis atstāts dārziņā, mamma nervozi staigā apkārt bērnudārzam vai arī ik pēc laika zvana audzinātājai, prasot, vai ar bērniņu viss ir kārtībā. Šeit vietā ir salīdzināšana - ja domāsim, ka bērns varētu saslimt, viņš visticamāk arī saslims, ja satrauksimies, ka bērnam dārziņā nepatiks, viņš mammas emocijas arī nolasīs un noteikti arī izrādīs nevēlēšanos apmeklēt bērnudārzu. Risinājums - vecākiem mainīt savu pieeju

Vecāki nav gatavi tam, ka bērns apmeklēs bērnudārzu. Iespējams, vecāki ir uzbūruši prātā ainu, cik ļoti mazajam patiks bērnudārzā, un nav pat apsvēruši, kā rīkosies situācijā, ja mazais raudās. Bērna asaras bērndārznieka vecākos rada vainas sajūtu un satraukumu, kā rezultātā viss kopā tikai saasina situāciju un bērna adaptācijas periods tikai ieilgst un ir sarežģītāks.

Lai jūsu mazajam pēc iespējas vieglāk iedzīvoties bērnudārzā un pieņemt savu jauno ikdienu!