Atrisinām problēmu: Bērns neēd dārziņā

Atrisinām problēmu: Bērns neēd dārziņā

04. Nov 00:04 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Viena no izplatītākajām traumām bērnībā: ēdiens dārziņā. Kas šo dzīves skolu jau beidzis, zina, kā tas ir - ēst to, kas negaršo. Bet tagad šī vēsture atkārtojas. Un nevis tu, bet nu jau tavs brīnums demonstratīvi atsakās no ēdiena dārziņā. Kā uz to reaģēt? Galvenais - nereaģēt tā, kā uz to reaģēja mūsu bērnībā.

Bērnu kopgalds, tā vienmēr būs vieta, kas atšķirsies no mājas atmosfēras. Te bērns tiek pie neitrāla ēdiena, ko gatavojuši sveši cilvēki. Tur ir sava, īpaša ēdienreižu kārtība, pie kuras bērnam ne vienmēr ir viegli pierast. Jāņem vērā arī tas, ka ēdienkarte dārziņā atšķiras no tiem ēdieniem, ko bērnam gatavo mājās. Daudzas mammas vispār reti gatavo, piemēram, zivju kotletītes vai kakao. Gadās, ka bērnam šie ēdieni ir kas jauns un neierasts, un viņš jūtas apjucis, ieraugot šos nezināmos ēdienus, kam ir viņam neatpazīstama garša un smarža. Dažreiz tieši ēdiens ir tas, kāpēc bērnam negribas iet uz dārziņu. Vecāki apjūk, nezina, ko darīt, jo visi mēs zinām, ka pilnvērtīgs uzturs ir ļoti svarīgs bērna attīstībai. Zināt, ka bērns ir drošībā, ka viņš ir paēdis - to vēlas visi vecāki.

Kāpēc bērns atsakās no ēdiena?

Patiesībā tā nemaz nav tik nopietna problēma, kā to nereti iedomājas vecāki. Pajautājiet sev: kāpēc bērns neēd - jo viņš nevar vai negrib? Ja viņš ir mājās, vai arī tur atsakās no ēdiena? Gadās, ka bērns ar savu uzvedību demonstrē gatavību paēst: sēžas pie galda, bet pēc ēšanas procesa sākšanās kļūst kaprīzs, atsakās no ēdiena. Svarīgi ir saprast iemeslus, kuru dēļ bērns grib, bet nevar uzņemt ēdienu. Te iemesls var būt kāda saslimšana - piemēram, aizlikts deguns, sāpošs zobs, problēmas ar puncīti vai iekaisuma process mutītē. Tādos gadījumos jāvēršas pie ārsta pēc palīdzības.

Cita problēma var būt apetītes trūkums, kas uztrauc gan mammu, gan tēti un nav saistīts ar mazuļa saslimšanu. Viņš vienkārši nevēlas ēst vai ēd ļoti maz.

Protams, jāņem arī vērā, ka vajadzība pēc ēdiena katram ir citādāka. Bet apetīti ietekmēt var arī augšanas intensitāte, kas, piemēram, atkarīga no bērna ģenētiskajām īpašībām. Ja mamma un tētis ir maza auguma, tad bērns mazāk ēdīs, nekā kāds cits grupiņā, kura vecāki varētu spēlēt basketbola komandā. Ir arī sezonālās īpatnības: ziemā bērni aug lēnāk kā vasarā, un arī ēd tātad - mazāk. Jāņem vērā arī mazā cilvēka enerģijas resursu patēriņš. Jo vairāk bērns tērē enerģiju, jo labāk ēd. Ja vesels bērns atsakās no ēdiena, tad pirmais, kas var palīdzēt ir - pieradināt bērnu pie kustīga dzīvesveida, pie vēsa ūdens, aktīvām rotaļām, ilgstošas atrašanās svaigā gaisā. Un tas viss vislabāk uzveic sliktas apetītes problēmas.

Izvēlīgā apetīte

Iespējams bērns pirms dārziņa bijis ļoti izvēlīgs ēdienu ziņā, un nekad viņam nav bijusi laba apetīte. Tātad iemesls slēpjas bērna ieradumos, un ar šiem ieradumiem viņš ieradies dārziņā, kur tagad tas viss viņam traucē justies ērti jaunajos apstākļos, kur viņš nevar palūgt ēst ko citu, viņam jāēd tas, ko ēd citi bērni. Bieži vien problēma ar izvēlīgumu ir tikai galvā, tai nav nekāda pamata, nekādas saistības ar medicīniskām problēmām, un pamatā tai ir pedagoģiskie faktori. Ja bērns mājās atsakās ēst no zupas, un esat gatavi viņam beidzot NEDOT neko citu tās vietā, pats gudrākais, kad viņš atsakās to ēst, ir nevis rāties, bet gan teikt, ka nu tad neko - lai apetīte atpūšas Un būtībā - ja bērns gribēs ēst, viņš paēdīs to pašu zupu. Nevēlas joprojām? Nav pietiekoši izsalcis! Vienīgais tas, ka jebkuram tētim un mammai ir grūti izturēt pašiem šo precedūru un nepiekāpties bērna spītībai.

Pabarot par katru cenu - SLIKTA METODE

Pieaugušo politika: izēst visu, tiešām nav tā labākā. Gadās, ka vienīgais, kāpēc bērns nevar pierast pie dārziņa, ir tieši fakts, ka viņam spiež izēst visu, kas uz šķīvja. Tādu problēmu var viegli atrisināt. Ja bērns negrib ēst, lai neēd. Ārstu novērojumi parādījuši, ka, ja bērnam netiek liegta izvēles brīvība un viņš netiek ēdināts ar varu, tiek piedāvāts viņam optimālais produktu klāts, viņš pats sev izvēlas sabalansētu uzturu. Paļaujieties uz savu bērnu. Parasti bērns ēd tad, kad jūtas izsalcis un uzņem to, kas nepieciešams viņa organismam.

Mammām un tētiem jāiemācās uzticēties bērna pašregulācijas procesiem. Centieties izrunāt to arī ar audzinātāju. Pajautājiet, kā viņa izturas pret vienveidīgiem ēdieniem. Gadās, ka dārziņa darbinieki pārāk uzcītīgi seko līdzi tam, lai bērni visu izēstu, cenšas it kā no visas sirds, lai iepriecinātu vecākus, uzskatot, ka laba apetīte ir galvenais rādītājs, kas vecākiem parāda, ka bērnam dārziņā viss ir labi. Bet patiesībā, bērnam būtu jāļauj izvēlēties vai viņš ēdīs un cik daudz viņš ēdīs.

Bērni labāk ēd, kad ēd visi kopā pie viena galda. Un arī mājās, ja ir vairāki bērni ģimenē, viņiem būtu jāēd kopā.

Jāmaina bērna attieksme pret ēdienu

Pagatavo bērnam gardas brokastis, iesaistot arī viņu gtavošanas procesā. Vakarā un brīvdienās gatavo ēdienus, kas garšo bērnam.

Piedāvā daudzveidīgu ēdienu, lai bērns pierastu ēst visu. Uzzini, ko viņam dod ēst dārziņā, pajautā, kas viņam garšo, un piedāvā to pašu pagatavot mājās.

Pieradini bērnu izturēties ar cieņu pret tā cilvēka darbu, kas ar mīlestību un rūpību ēienu gatavojis. Atteikties pavisam no ēdiena - nozīmē izrādīt necieņu. Jāapēd, jānogaršo vismaz nedaudz - tā jau būs pateicība.Arī te palīdzēt var bērna iesaistīšana gatavošanas procesā. Jāēd tad, ko pats sev būs pagatavojis, un tas būs daudz interesantāk un gardāk. Nedrīkst aizmirst arī bērnam pateikt paldies par palīdzību, ko viņš sniedzis virtuvē.

Labāk ir nevis pakļauties bērna vēlmēm un kaprīzēm, bet gan viņam piedāvāt izvēles iespēju starp sabalansētiem, veselīgiem produktiem.

Jautā bērnam, ko viņš gribēs ēst vakariņās - tas būs ļoti prātīgi. Ēdiens ir jāpiedāvā, nevis jaūzspiež.

Piedāvā siltu, nomierinošu tēju pēc sarunas ar bērnu par viņa problēmām, par lietām, kas viņu uztrauc. Tēja palīdzēs tikt galā ar spriedzi un apetīte arī var parādīties.

Ja bērns ignorē ēdienu dārziņā, nevajag krist panikā, gan jau drīz viņš tomēr nogaršos to, ko viņam piedāvā.

Padomi vecākiem, kuru bērniem ir slikta apetīte

  • ēdienreizes laikā nekādi neiespaidojiet bērnu, nerājiet viņu
  • izvairieties no nepatīkamiem pārdzīvojumiem, trauksmes
  • radiet tādus ēšanas apstākļus, lai ēdiena uzņemšana būtu patīkams process
  • izrādiet sapratni un milzīgu pacietību, ja bērns slikti ēd. Dažkārt ar psiholoģiskām problēmām, kuru rezultātā bērns slikti ēd, var palīdzēt zīmēšana, pasaku stāstīšana, apstākļu maiņa. PIedāvā bērnam uzzīmēt lāču ģimenes vakariņas. Var izdomāt un izspēlēt stāstiņu par kaķīti vai sunīti, kam nepatika ēst. Spēles laikā var censties bērnam ierādīt arī ēdiena uzņemšanas nosacījumus - precīzi akcentējot uzvedību pie galda. Palīdzei bērnam sajust, ka  ēdiena uzņemšana var sagādāt baudu.
  • pastāstiet bērnam, cik svarīgs cilvēkam ir pilnvērtīgs uzturs
  • piedāvā bērnam apsēsties tēta vietā un paēst kā tētis to dara
  • ēdienu uzņemt var arī radoši - ar karoti, kas lido kā lidmašīna vai krūzīti, kas rūc kā traktors, līdz nokļūst pie bērna mutītes (mammas un tēti, jūs taču esat labi aktieri!)

Situācijas ir dažādas, un vecāku nepareizā attieksme dažkārt pati par sevi var radīt bērnā negatīvu attieksmi pret ēdiena uzņemšanu. Piemēram, ja bērns ir lēnīgāks, ēd neizlēmīgi, bakstās ar dakšiņu ēdienā, mammu tas var satracināt. Viņa steidzina bērnu, stumj viņam pilnā mutē vēl vienu karoti ar ēdienu, un ēdiena uzņemšana pārvēršas par mokām abiem. Kādā brīdī bērna negatīvā attieksme viņu uzveiks un viņš sāks atteikties no ēdiena.

Gadās, ka bērns atsakās no ēdiena, ja ēdiena uzņemšanas situācija saistās ar negatīvām emocijām. Piemēram, ja mamma audzina bērnu pie galda, ierobežo viņa brīvību, prasa no viņa pārāk daudz - tīrības, kārtības, pārmet viņam, ka viņš nav rūpīgs, ir lēns, neveikls. Bieži virtuves galds kļūst par vietu attiecību skaidrošanai. Un tad vienīgais laiks, kad strādājošie vecāki var parunāt ar savu bērnu, attiecīgi, ir vakars - kopīgo vakariņu laikā. Tas noteikti jāmaina.

Nereti vecāki vakaru izmanto nevis, lai painteresētos par bērna dzīvi un viņa problēmām, bet, lai veiktu audzināšanas darbus, kritizētu bērnu utt. Protams, tad arī ir saprotams, ka bērns atsakās no ēdiena.

Pārtikas uzņemšanai jābūt kā patīkamai procedūrai, bet nevajag arī pārspīlēt, tam nav jāpārvēršas par šovu, kurā bērnu izklaidē, viņam izdabā, izmanto katru reizi dažādas viltības un veido skulptūras un attēlus no ēdiena. Atcerieties, ka bērnudārzā audzinātāja to visu nedarīs. Tāpat nevajadzētu arī nevajadzētu ŗikot sacensības par tēmu "kurš ātrāk izēdīs".

Ļaujiet bērnam būt viņam pašam, esiet pacietīgi!

Māmiņu Klubs