Kā pareizāk būtu jāattīsta pirmsskolnieks - dārziņā, mājās, vai jāļauj vienkārši apgūt visu pašam, pievēršot lielāku uzmanību emocionālajai attīstībai? Pastāstīs psiholoģe Ludmila Paškeviča.

JAUTĀJUMS
Ir viens pretrunīgs jautājums, kas skar dabīgo attīstību.
Kāda māmiņa rakstīja, ka viņiem Francijā bērnu dārzos īsti neko nemāca, skolai negatavo, neko neliek darīt, un arī attīstošo nodarbību bērniem nav, tāpat arī papildus nodarbību. Šajā vecumā svarīgākā esot emocionālā attīstība.
Mums toties viss notiek rotaļu formā, bet bērniem tik un tā jāpiespiežas noteiktiem standartiem - līdz 3 gadiem jāprot skaitīt līdz 3, jāprot ēst ar karoti, jāiet uz podiņa utt. Tātad salīdzināšana notiek tik un tā - vai bērns dara to, ko vienaudži, vai nedara, ja viņš nedara, tad viņam liek to visu iemācīties.
Kā no psihologa viedokļa tas ir, vai ir jābūt kaut kādiem vidējiem standartiem vai labāk tomēr ir attīstīties dabīgi?
ATBILDE
Jā, patiešām, ir noteikti vecumam atbilstoši standarti, un pedagoģiskie standarti ir stingrāki par psiholoģiskajiem. Es domāju, ka katrs bērns attīstas individuāli, atkarībā no sociālās vides un iegūtā mantojuma, un spriest par viņa attīstību var tikai ņemot vērā šos kritērijus.
Bet tai pat laikā, vecuma normas palīdz laikus pamanīt, vai ar bērnu viss ir kārtībā, un katru gadījumu jāizskata atsevišķi, novērtējot attīstību, apstākļus ģimenē, aktuālo stresu utt. Ir noteiktas vērtības un iemaņas, kuru apguvē katram bērnam ir jāpalīdz, ja tas ir nepieciešams.
Māmiņu Klubs