Sveiciens manam mazajam zvirbulēnam Emīlam!

04. Sep 2012, 08:30

Jā,ko tad lai saka māmiņas sirsniņa,kad mazais,kas tiešām man vēl liekas maziņš sāk skolas gaitas.. Ir tā skolas dzīve ,tas jaunais posms jāuzsāk. Emīls jāpalaiž, nevis jāpatur mūžīgi mammas acu lokā. Tāpēc mājās sēžot, un pārdomājot to dzīves periodu,kad dēliņš tika gaidīts, kā ieradās pasaulē, kā dzīvo mums ikdienā līdzi. Un radās tāds,kā dzejoļu savārstījums,par sajūtām!

Tu biji kā ziedošs pumpurs

Man siltajā māmiņas klēpī.

Kas pēc 9 mēnešiem uzziedējis,

Mums ar tēti rokās!

Tu mūs priecēji ar pirmajiem siltajiem smaidiem!

Tu darīji mūs lepnus,

Kad spēri pirmos solīšus.

Tu liki mums smaidīt,

Kad teici pirmos vārdus.

Nu tu esi,kā putns,kas

Atplešs spārnus un sajūt

Brīvību no ģimenes ligdziņas.

Kas vēlas laisties pasaulē

Un tvert zinības!

Novēlu Tev dēliņ, tvert tās zināšanas un noglabāt savās zinību atvilknītēs. Kas dzīvē tev noderēs. Gūt gandarījumu no sava ieguldītā darbiņa. Nezaudēt pacietību,kad tiešām liekas,kad viss iet secen. Dalīties ar zināšanām,kopā ar jauniegūtajiem draugiem. Turpini lepoties ar savu ģimeni. Un tu zini,ka mēs tevi ļoti mīlam.

Tava mamma,tētis un mazā māsiņa!

Bučas.....