Uz darbu

Uz darbu

12. Mar 2012, 09:30 maijbite maijbite

Labdien! :)

Šoreiz gribēju parunāt par sajūtām, kas saistās ar atgriešanos darbā. Nedaudz no vēstures. 2009. gada nogalē uzzināju, ka gaidu mazo, 2010. gadā (jau maijā) aizgāju dekrēta atvaļinājumā, bet pirms tam izmantoju gan mācību, gan ikgadējo atvaļinājumu. 2010. gada septembra sākumā sagaidīju savu mazulīti. :) Jau tad, kad meitiņa piedzima zināju, ka darbā pēc gada neatgriezīšos, jo nevarēju iedomāties, ka tik maziņu varētu atstāt auklei vai laist uz bērnudārzu. Kad tuvojās pusotra gada jubileja, redzēju, ka meita ir patstāvīgāka un jau labāk redzēju viņu aukles vai citu bērnu sabiedrībā. Tā kā mūsu rajonā (Mežciemā) nav privāto bērnudārzu (vismaz es nezinu), bet Juglas privātie pieņem tikai no 2 vai 3 gadiem, bet ar sabiedrisko transportu (savas mašīnas mums vēl nav) uz citu rajonu vest negribam, tad atlika meklēt aukli, ko veiksmīgi (pateicoties MK) esam atraduši. :) Man būtu jāatgriežas darbā maija sākumā (meitai būtu 1,8 gadi), bet, tā kā esam jauns kolektīvs, viena pēc otras kolēģes mainās iet uz dekrēta un nāk no pēcdzemdību atvaļinājuma, mani aicina darbā jau ātrāk. :)) Tad nu manas darba gaitas sāksies aprīļa sākumā.

Man daudzi jautā, „Vai esmu gatava darbam?”, „Vai vēlos atgriezties?” utt., utt. Sajūtas ir dažādas, no vienas puses gribas atgriezties, no otras puses – ne.

Zinu, ka sākumā būs grūti pierast pie pilnas slodzes darbā, pie agrajiem rītiem (esmu liela guļava), :( pie mājas darbu un ēst gatavošanas organizēšanas, bet būs jau labi, jo ne es pirmā, ne pēdējā, kam tas viss jāapvieno. :) Kā jau noskaidrojām „Mājsaimnieču olimpiādē”, kā arī es rakstīju konkursa pieteikumā – mūsdienu mājsaimnieces visu VAR! :) Žēl arī tā, ka tikai tagad meita sāk aktīvāk runāt, bet to visu (jaunus vārdiņus) dzirdēs aukle vai vīrs. :(

Pozitīvais ir tas, ka meita dabūs ne tikai manu sabiedrību (esmu laikam viņai mazliet jau apnikusi), bet arī aukles (un viņas dēliņa), es paspēšu noilgoties pa dienu pēc meitas un vakari (arī brīvdienas) piederēs mums. :) Pati iziešu sabiedrībā un atgriezīšos aktīvajā darba dzīvē. :) Arī tas, ka varēšu palīdzēt vīram maksāt ikdienišķos maksājumus, kā arī atkal BEIDZOT man būs pašai sava nauda. :) Tādas, lūk, man pārdomas gatavojoties darba gaitām. :)

Pastāstiet, māmiņas, kā un cik ilgi Jūs atkal iejutāties darba vidē?

Kā izdevās apvienot darba un mājas dzīvi? Kā uz pārmaiņām reaģēja mājinieki (bērni)?

Jauku dienu vēlot,

Maija

Foto no personīgā arhīva. :)