Vakar saskāros ar interesantu attieksmi- neslēpšu- esmu, ja tā varētu teikt vientuļā mamma savai gadu vecajai meitai, jā mums ir tētis, kurš atbrauc ciemos, rotaļājas ar mums un arī mēs šad tad aizbraucam pie viņa ciemos uz laukiem, ne vienu brīdi neesmu nožēlojusi savu izvēli- pagriezties un aiziet... Vakar man nācās satikt senu paziņu. Jā, viņš priecājās par manu mazo meitiņu utt. Bet tas jautājums: „Varbūt tomēr bērna dēļ nevajadzēja pārtraukt attiecības ar bērna tēvu???”
Liekas mazliet absurdi domāt, ka pirmkārt sievietei ir jācenšas saglabāt attiecības ar bērna tēvu- lai tur vai kas!!! Jo bērnam jau labāk ir „pilnā” ģimenē augt. Kāpēc mūsdienās vēl joprojām ir tik noraidoša attieksme pret vientuļajām mātēm?? Pirmkārt- cilvēki uzzinot, ka tu audzini bērnu viena domā- ak tu nabadzīte- viņš tevi pameta, vai arī otrādāk- bija tik slikts, ka tu nespēji izturēt...
Nezinu- man ar bērna tēvu ir ļoti labas attiecības- jā, neslēpšu- gadus atpakaļ domājusi biju arī par ģimeni- pēcāk sapratu, ka tas nav priekš manis, bet tas nenozīmē, ka manam bērnam būs sliktāka bērnība, tas nenozīmē, ka mans bērns būs tādā vai citādā veidā apdalītāks. Domāju, ka tieši šāda veida attiecību modelī, kur bērna vecāki ir laimīgi, apmierināti ar dzīvi- bērnam ir labāk, nekā otrādāk, kur sieviete ar visām varītēm cenšas noturēt attiecības ar vīrieti, kurš iespējams dzer, vazājas apkārt, nestrādā utt, sievietei pašai tādās attiecībās ir grūtāk un tādejādi viņa apdala arī bērnu. Viņa ir nomocījusies, nelaimīga neapmierināta ar dzīvi- kādu piemēru tādejādi viņa rada bērnam, lai vai kas- pie vīrieša ir jāturas!!!
Es tiešām uzskatu, ka mūsu sabiedrībai ir jāmaina attieksme pret vientuļajām mammām un sievietēm ir jāpadomā- iespējams tā ir apzināta viņas izvēle... Kā viena sieviete gados teica, kad viņai jautāja, kāpēc tu nedzīvo ar vīrieti kopā: „Tagad man tie ir svētki, bet tad man tā būs ikdiena... ”
Ir jauki, ja ģimenes dzīve ir kā svētki, bet ir cilvēki, kuri nav radīti būt kopā, vai arī attiecībām, ģimenes dzīvei utt.- tāpēc nav viņi par to jānosoda un jāžēlo, jo jāatceras mēs katrs esam savas laimes kalējs. Un vairāk ir jāskatās uz sevi, nevis uz citiem... :)
Domāju mums ir jāciena otra izvēle un jāsaprot, ka bērnam ir labi tur kur ir laimīgi vecāki, kopā tie vai šķirti...
Klausies ceturtdien LR1 radio raidījumu par vientuļajiem vecākiem!