Es nesen aizdomājos par to, cik man ir skaista dāvaniņa no dēliņa un vīra no dēla piedzimšanas brīža. Atceros dienu, kad dēls piedzima, un atceros , ka vīrs ar dēliņu uz rokām pasniedz man kuloniņu sirds formā.
Vīrs pasniedza un teica , ka tas man par dēla piedzimšanu. Tā vīrs vēlējās man pateikt nelielu paldies par to, ka esmu dāvājusi viņam dēlu. Sirsniņas kulons bija senlaicīgs, ar domu, ka atveras vaļā un iekšpusē varu ielikt mīļbildītes. Vīrs speciāli pasūtija pie rotu meistara, lai ir individuāls. Es biju pārsteigta , jo vīrs bija domājis kā mani pārsteigt un sagādāt patīkamus brīžus.
Tagad ik pa laikam atveru kuloniņu un apskatos uz saviem mīļajiem. Pats galvenais , ka katru dienu viņi ir kopā ar mani gan sirdi, gan arī uzskatāmā bildītes izskatā.
Muuna, jā tāda veida dāvanas ir atmiņas un kaut kas īpašssss!
cik skaisti un mīļi vai ne? 😀 Man ir tāda pati dāvana par to pašu iemeslu, bet sirsniņa un ķēdīte cita 😀 Interesanti 😉