26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Pa šo laiciņu esam sabijuši arī kaimiņzemē Tallinā.
Tas bija Ralfiņa pirmais lielais ceļojums un līdz šim arī garākais brauciens. Turpceļš ar mašīnu nemaz nelikās garš, tomēr bieži piestājām izstaipīt kājas un ļaut mazajam brīdi izkustēties. Izmantojām Statoil labierīcības, lai nomainītu mazajam autiņbiksītes un mani pārsteidza, cik viss bija tīrs un kārtīgs un ērti māmiņām. Vismaz mums gadījās viss tīrīgs un kārtīgs.
Iebraucām viesnīcā, kur bijām pieteikuši arī mazuļu gultiņu. Līdz tam domāju, ka tā nakts būs jautra, jo Ralfiņam, iespējams, nepatiks jaunā vietā gulēt un būs grūtības ar aizmigšanu un bieži modīsies. Tomēr viss izvērtās pat ļoti pozitīvi un mazais nogulēja pat 6h no vietas bez celšanās un arī pēc tam nokrāca tālāk līdz pat došanās brokastīs, kamēr mēs ar vīru jau bijām augšā un šiverējām pa numuriņu.
Vēl pārliecinājāmies, ka Ralfiņam nav nekādu problēmu iemigt troksnī, ja vien patiešām nāk miegs. To arī centos panākt – neliku gulēt ierastajā laikā, jo miegs viņam vēl nenāca, bet ar stundas nobīdi mazais jau saldi čučēja. Zinu, ka lielākajai daļai bērnu nesagādā nekādas grūtības aizmigt, ja apkārt ir trokšņi, tomēr mums līdz šim kaut kā sanācis tā, ka mazais aizmieg klusumā. Tā nu Ralfiņš iemiga, kamēr mēs pļāpājām ar vecākiem un varējām pēc tam atpūsties un papļāpāt.
Pirmajā dienā devāmies uz Tallinas vecpilsētu. Kā man tā patīk. Esmu tur bijusi vairākkārt un vienmēr pie sevis nodomāju, kādēļ Vecrīga nevarētu būt atvērtāka tūristiem. Tallinas vecpilsēta ir ar savu auru, tajā ir neskaitāmi suvenīru veikaliņi ar ļoti interesantu piedāvājumu. Gandrīz kā austrumu zemēs – ik uz soļa veikaliņš. Našķojāmies arī ar grauzdētajām mandelēm. Brīnumgardas!
Pabijām arī pie jūriņas Skaistajā parkā tapa dažas skaistas bildītes trijatā :)
Nākamajā dienā braucām apskatīt ūdenskritumus, ar ko Igaunija var lepoties – svaigs un spirgts gaiss un skaisti dabasskati.
Man šķiet, Tallina ir pilsēta, kurā es varētu atgriezties vēl un vēl!
jā, tur jau tā lieta- kaut kad 😃😃 man parasti nav tādas pacietības, lai h sēdētu klāt un gaidītu, kad iemigs. Ja aizeju- uzreiz kājās un tusē nost 😀 tāpēc ir divi varianti- izvēlos nekur nebraukt, vai braukt laikā, kad jāguļ. Otrais- ja galīgi "izved" no pacietības, tad eju un skaidrojos, ka man TIEŠĀM vajag to klusumu vismaz uz iemigšanas brīdi!
Kad nedēļu ciemojos pie māsas, kur bez manējā bija vēl divi sīkie, plus 3 piegaušie, nekas cits neatlika- uz to midzināšanas brīdi arī centās pabūt klusi, tad jau protams darīja savas lietas gandrīz kā ikdienā, tikai mazliet klusāk 😀
Jo nu- pa dienu esam divatā, un kad sīcis guļ, es taču nevaru viena skraidīt pa māju un taisīt troksni, lai pierod 😃😃
inguce
es midzinot tieši teicu vīram un saviem vecākiem, lai sarunājas un iemieg pie trokšņa. Aizmiga 😀 Ja nāk miedziņš tad jau kaut kad aizmieg 😉
Drosi vien interesanti doties ar visu gimeni talaka celojuma. Man prieks.ka atputaties un guvat jaunus. skaistus iespaidus 😀) Skaistas bildes sanakusas 😀
mans Ralfiņš arī ieradis iemigt/gulēt klusumā.... 😀 kkur aizbraucot tas parasti sagādā grūtības, jo nevar visiem iestāstīt, ka nepieciešams reāls klusums vismaz uz iemigšanas brīdi