Roku mazgāšana ir nepieciešama un Maikliņš to dara ar lielu prieku!

Mūsu roku mazgāšana ir pavisam vienkārša,nav nekā jāpiepūlas,lai pierunātu dēlu to darīt.Drīzāk ir tā,ka grūti dabūt prom no ūdens,kad tiek nomzgātas rokas,jo plunčāties viņam ļoti patīk.

Jau no pirmajiem dzīves mēnešiem sāku stāstīt,ka rociņām jābūt tīrām,it sevišķi,ka tajā laikā rociņas tik bieži nonāk mutē.

Mācu,ka rociņas jāmazgā ne tikai,kad tās ir redzami netīras,bet arī ienākot no lauka,vai pēc tualetes.Rociņas jāmazgā ļoti bieži bērniem,jo tās nepārtraukti visu ņem,aiztiek,gan laukā,gan veikalos,kur apgrozās daudz cilvēku.Tā kā roku mazgāšana nekad nevar būt par biežu.

Jau no pirmajām dzīves dienām Maikliņam ļoti patīk ūdens.Vannā gāja bieži un ar lielu prieku.Atrazdamies vannā, ar rociņām un kājinām sita pa ūdeni,tas sagādāja lielu prieku.Un kas tā būtu par mazgāšanos bez ziepēm un vannas putām,bez tām nu nekā neiztikt.Daudz putas un burbuļi vannā lika dēlam smaidīt kā saulītei.

Varbūt arī tādēļ mazgāt rokas patīk,jo pats par sevi jau patīk ūdens.Nav svarīgi, vai tas ir atvērts ūdens krāns,vai tā ir vanna ar ūdeni,vai tā ir peļķe,vai ezers un dažreiz arī kāda ūdens krūze tiek izmantota roku mazgāšanai.

Ļoti bieži ir bijis tā,ka iedodu krūzītē padzerties ūdeni,bet dēls pa kluso sāk tur mērcēt rokas un mazgāties.

Kamēr vēl nevarēja aizsniegt pats krānu,tad mamma un tētis palīdzēja nomazgāt mazās rociņas.Bet tagad,kad ir paaudzies un var aizsniegt krānu pats,tad rokas tiek mazgātas no rīta līdz vakaram.Bieži pat Maikliņš tīšām nosmērē rokas un tad saka,ka jāmazgā.Ir brīži,kad paprasa,ka jāmazgā rokas,bet ir reizes,kad vienkārši piestumj krēslu,atver krānu,paņem ziepes tā labi daudz un sāk mazgāt.Labi,ka ir iemācījies,ka sākumā jāatrota piedurknes,jo līdz tam no krāna aizgāja pilnīgi slapjām drēbēm.

Ūdens Maikliņu pievilina kā biti pie medus.Tiklīdz es sāku tecināt ūdeni vannā un gatavojos tajā kāpt,tad dēls tūlīt klāt un prasa,ka arī grib.Tā viņš stāv blakus vannai, kamēr es mazgājos,bet viņš nevar tā vienkārši noskatīties.Sākumā viens pirkstiņš pieskaras ūdenim,pēc tam jau vienā rociņā ūdeni un tā līdz ar abām rokām sāk šļakstīties.Tad ir slapjas ne tikai rokas,bet arī drēbes un grīda.

Neviena roku mazgāšanas reize nevar iztikt bez ziepēm.Ļoti patīk saputot rociņās,kad veidojas burbulīši,ko var pūst.

Nekad nav bijis tā,ka kaut kā jāpierunā mazgāt rokas.Pietiek vien ieminēties,kad Maikliņš jau dodas ūdens virzienā.Varētu teikt,ka viņš jūtas kā zivs ūdenī.

Ir labi,ja nepieciešamas lietas bērns dara ar prieku!

Iesūti savu stāstiņu šeit un pastāsti, kā iemācīt bērnudārzniekam mazgāt rokas!