25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Kad esam sagaidījuši vietu dārziņā vai atraduši īsto bērnudārzu, kurā vēlamies laist savu lolojumu, mums, vecākiem, vērā jāņem vairākas lietas, lai mazais uz dārziņu dotos labprāt un bez kreņķiem, ka nu ir jāatsāj tik ierastā vide.
Sarunas ar bērnu par un ap dārziņu ir ļoti būtiskas. Mēs paši labi zinām, ka citu pozitīvā pieredze rada lielāku drošības sajūtu un paļāvību lietās, kuras vēl nav iepazītas. Kā uzskata psiholoģe Sanita Aišpure, bērnudārzam bērns jāsagatavo īpaši un ļoti, ļoti uzmanīgi, jo tā viņa dzīvē ir pirmā lielā sociālā krīze, tas nozīmē, ka viņš pirmo reizi tiek izņemts ārā no savas mīļās, siltās ligzdas un viņam tiek piedāvāts iet kaut kur projām.
Ja vecāki jau savā bērnībā ir iepazinušies ar šo bērnudārza pieredzi, tad bērnam tas ir jaunums un jau laikus vajadzētu sākt ar to iepazīstināt. Piemēram, ja uz dārziņu plānots iet rudenī, tad pavasarī būtu jāiet apciemot bērnudārzs – jāapskata rotaļu laukums, jāpavēro kā bērni tur spēlējas, jāiepazīstas ar audzinātāju. Jāparāda bērnam rotaļlietas, grupiņa, jāparāda, ka te tev būs savs skapītis, sava gultiņa. Būtu pārāk cietsirdīgi bērnu neinformētu un nesagatavotu iemest šajā jaunajā situācijā un pie tās pakāpeniski jāpieradina.
Ļoti svarīgi, lai mazais, nākot uz dārziņu, būtu apguvis arī dažādas praktiskas lietas. Tas nekas, ja karote ne vienmēr trāpa mutē un daļa gardās maltītes nesasniedz galamērķi, galvenais, lai mazajam ir liela vēlme darboties pašam! Pamatā pirmos gadiņu laikā pirms mazais sāk apmeklēt bērnudārzu, vecāku lielais uzdevums ir iemācīt bērnam būt patstāvīgam, jo bērnudārzā viņš nebūs viens un auklītei un audzinātājai ir jāpievērš uzmanība visiem bērniņiem. Patstāvība noderēs tik ikdienišķā darbībās kā paēšana, nokārtošanās, saģērbšanās un mantu savākšana aiz sevis.
Atbalsti mazo adaptācijas laikā! Vissmagākās parasti ir pirmās divas nedēļas un tas ir tikai normāli, ka šajā laikā bērns būs trauksmaināks, vairāk bažīsies, no rīta visticamāk viņš vairāk paraudās. Divu mēnešu laikā bērniņam būtu jāiedzīvojas jaunajā vidē.
Katru dienu noteikti atgādini mazajam, ka vakarā Tu vai tētis atnāks pakaļ un viņš nepaliks viens pats. Iespējams, šī pamestības sajūta sniedz trauksmes sajūtu un bailes iejusties. Vecāki pat var atstāt bērnam kādu savu mantu, lai mazajam būtu drošības sajūta – ja jau mammīte vai tētis man atstāja šo savu svarīgo lietu, tad viņi man noteikti atnāks pakaļ.
Pavisam iespējams, ka vecākiem, sevišķi mammai, ir grūti apzināties – mans bērniņš nu ir liels un dodas bērnudārza gaitās. Esiet stipri un ļaujiet mazajam pasaules izzinātājam augt savā personībā un veiksmīgāk iejusties kolektīvā!
