07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Māmiņas Ingas Hartikas blogs. Artusam 3 mēneši.
4.janvāris
Mums abiem vispār šodien tāda interesanta pamošanās, vispirms deviņos pamodās Artusiņš, paskatījos uz viņu, nodomāju, ka tūliņ paņemšu pie sevis un aizmigu.. Pamodos pēc 20 minūtēm, bet mazais pavisam mierīgs, jautrā noskaņojumā, smaida, lalina, varētu domāt, ka zina, ka viņam šodien svētki :).
{pic:1}
Pabaroju viņu, gājām abi uz viesistabu, nomazgāju, pārģērbu viņu, bet šis tik priecājas un vāvuļo savā valodiņā. Mums jau tā likās, ka viņš daudz dūdo, bet kopš vakar vakara vēl vairāk. Oskars smējās, ka tieši kā pēc grāmatas aug - no ceturtā mēneša bērniņš pārvēršoties īstā dziedātājputniņā :D. Šķiet, ka viņš tagad sāk vairāk apzināties savu balsi, un, reizēm, protams, arī tās spēku! :)
Šodien Artuss knapi var "izvilkt" 2 stundas starp ēdienreizēm, paliek ātri niķīgs, un var redzēt, ka grib ēst, turklāt krūtis man ir diezgan mīkstas, tāda sajūta, ka pustukšas. Otrajā ēdienreizē pat devu abas krūtis. Laikam piemeklējusi kārtējā piena krīze, bet tas nekas, mēs cīnīsimies, un viss būs čikiniekā, tāpat kā iepriekš. Kādu 2 dienu laikā pāries. Tā jau ir bijis. Tāpēc šodien diez vai sanāks mūsu laika vilkšana starp ēdienreizēm, bet nu raudzīsim, kā būs uz vakaru, varbūt situācija uzlabosies.
Artuss spēlējās savā aktivitātes centriņā, pēc tam, kad kļuva niķīgs un bija jau pulkstenis vienpadsmit, nebiju ēdusi arī brokastis vēl, ieliku viņu šūpuļkrēsliņā un paņēmu līdzi uz virtuvi. Biju domājusi, ka būs, kā parasti -10, 15 minūtes, un viņam apniks krēsliņā, bet tā nebija. Mazais tur, kā par brīnumu, jutās omulīgi, kā vienmēr, abas dūrītes plivināja gar mutīti, un ļāva man uztaisīt sev brokastis. Pagatavoju brokastis, paņēmu viņu uz istabu un nolēmu vēl kādu brīdi paturēt viņu krēsliņā, kam viņš itin nemaz nepretojās. Tiešām brīnumi! Pa krēsliņu dzīvojās apmēram 40-45 minūtes, tā vēl ne reizi nebija bijis. Bet, skaidrs, ka nekas nav mūžīgs, un jau pirms divpadsmitiem mazais kļuva niķīgs, raudulīgs. Gribēja ēst. Manīju, ka īsti neizdosies arī tās divas stundas izvilkt, tad nu iedevu tās 20 minūtes ātrāk paēst.
{pic:2}
Pēc tam taisījāmies uz ārā iešanu. Šoreiz ģērbšanās laikā mazais ne uz brīdi nekļuva niķīgs, tieši otrādi, smaidīja, smējās, burbuļoja. Ārā bija tāds kā putenis, brīžiem vējš ar sniedziņu, brīžiem viss mierīgs, bet samērā silts. Katrā gadījumā siltāks, kā brīvdienās. Nebija pat nepieciešamības pēc līdzpaņemtajiem dūraiņiem. Iztiku ar plānajiem pirkstaiņiem. Sāku jau baiļoties, vai nesaģērbu mazo par siltu šai pastaigas reizei. Staigājām pa klusajām ieliņām, nogājām diezgan lielu gabalu. Pastaigas ilgums bija tieši stunda.
Pēc pastaigas mazais raušuks snauž kombinezoniņā. Es, sagribējusi ko siltu, uzvārīju sev mannu.
Pačučējis kombinezonā kādu stundiņu, Artuss pamodās ļoti raudulīgs, bija tiešām grūti nomierināt. Kā arī bija ļoti izsalcis. Pabaroju, tad palika mierīgāks. Bet īsti viens pats spēlēties negribēja, visu laiku gribēja, lai esmu blakus, kas nozīmē, ka citus darbiņus nemaz nedarīju, spēlējos tikai ar mazo :).
Un atkal viņš iemiga aktivitātes centriņā. Tā laikam ir viņam mīļa iemigšanas vieta. Un galvenais, ka te viņš iemieg pilnīgi bez problēmām, spēlējas, spēlējas, meklē dūrīti ik pa brīdim un tā, kamēr iemieg.
Es izšķirstīju vīra pirmo Kluba žurnālu, sagaidīju no darbiņa atnākam viņu un abi tad klusi kā pelītes čubinājāmies, ļaujot mazajam čučēt. Izklausījās, ka viņam sapūties punčuks, jo pa miedziņam uztrūkās, kad purkšķis prasījās uz izeju..
Kamēr es taisīju vakariņas, ar mazo spēlējās vīrs. Artusiņš apzināti tiecās pēc grabuļa, kas bija Oskara rokā, līdz viņam izdevās to satvert! Vīram un man tāaaads prieks! Un šoreiz man izdevās paspēt nofotografēt! Mazais ilgi ņēmās ap to grabuli. Sākumā turēja izstieptā rokā un pētīja ilgi, pēc tam jau darīja to pašu, ko ar rociņām, vilka klāt pie mutes, lai varētu nogaršot to :).
{pic:3}
Kā man šie mazie piedzīvojumi un panākumi patīk! Super! Liels prieks par katru izdošanos! Un kas tikai mums vēl nav priekšā..! :)
Kad vakariņas bija paēstas, mēģinājām pa kārtai ar mazo vingrot, kā rakstīts Zvaigznes ABC grāmatā "Trīs svarīgākie gadi", gan rociņas likām krusteniski uz krūtīm, gan kājiņas masējām un vingrinājām. Vienīgi plecu daļa mazulītim joprojām tāda vairāk saspringusi, ar to grūtāk darboties, bet darām tik un tā visu. Pamazām, pamazām viss izdosies. Palīgā ņēmu arī pakaviņu, liku gan zem krūtīm, gan zem dupša. Mazais varēja meistarīgi tētim atrādīt, cik labi prot noturēt galviņu. Tētis priekšā turēja grabuļus, lai mazajām actiņām ir, ko pētīt. Mazais raušuks intensīvi kustējās, cilāja galviņu, ar actiņām sekoja līdzi grabuļiem. Bet ātri piekusa, tad vislabāk atslābināties palīdzēja pakaviņš zem dupša. Protams, pēc tādas darbīgas vingrošanas un smaidīšanas, mazais zaķis iemiga. Tiesa gan, tikai uz 20 minūtēm, bet nu tomēr - vismaz atpūtās :).
Tā kā Artusiņš mums šodien dzīvo kā maziņš šmulītis, kā jau bērniem pienākas, siekalodamies, tad pusdeviņos viņu likām vannā. Ļāvām izpausties kustībās un priecāties. Pēc vannas sauso ādiņu kārtīgi izmasēju un iesmērēju ar dakteres ieteikto Bubchen firmas pieniņu zīdainīšiem.
Pēc vannas turpinājām vērot, kā mazais zaķis mērķtiecīgi tiecas pēc grabuļiem, mēģina tos satvert. Tiešām liels prieks par katru tādu centienu :).
Pēc plkst. 21:00 jau Niķa laiks bija klāt, pabaroju un bija jau jāsāk domāt par iemidzināšanu.
Pēc plkst. 22:00 mēs, kā vienmēr, varējām laiku veltīt tikai sev. Jā, sev arī veltām laiku, un neko neesam nokavējuši, visu paspējam, gan viens otru palutināt, gan samīļot, gan izrunāties.. Par godu mazā zaķa trīs mēnešu jubilejai, iedzērām pa šampanieša glāzei (nu, -kurš pilnu, kurš tikai pusīti..). Katru mēneša jubileju atzīmējam tikai tīri simboliski, bez apdāvināšanās, tortēm, viesiem utt. Katrā jubilejā, saskandinot glāzes, vīram saku :”Paldies par dēliņu!”. :)
Inga Hartika