No kā rodas bailes pirmsskolas vecuma bērniem?

Pirmsskolas vecumā bērniem ir bagāta fantāzijas pasaule un viņi spēj iztēloties daudz ko. No kā visbiežāk rodas bailes un, vai tā ir normāla parādība, skaidro Māmiņu Kluba eksperte, psiholoģe Diāna Zande.

Bērnam četru, piecu un vēl sešu gadu vecumā, kad viņam ir ārkārtīgi dzīva fantāzija, var būt pat desmit dažādas bailes un viņš var izfantazēt gan pozitīvas, gan negatīvas lietas. Tas tādēļ, ka pirmsskolas vecumā bērns gan fiziski, gan emocionāli ļoti izteikti izzina dažādus procesus un pasauli – viņš iet bērnudārzā, viņam lasa priekšā grāmatas, bērns līmē un zīmē. Šajā vecumā dažādas fantāzijas viņam burtiski sprūk ārā.

Iedomātas briesmas

Pirmsskolas vecuma bērns var redzēt, ka aiz loga staigā kāds briesmonis, lai gan patiesībā tā ir koka ēna. Tomēr bērns šo ēnu iztēlojas, redz un uztver kā briesmoni, jo viņam šajā vecumā ir dzīva iztēle.

Viņa iztēli var ietekmēt arī multfilma vai pasaka. Varbūt bērniņš ir saskatījies kādu animācijas filmu vai dzirdējis pasaku, kas viņam šķitusi aizraujoša, bet gulēt ejot, viņam pēkšņi kļūst bail no kāda redzēta vai dzirdēta tēla, piemēram, raganas.

Bailes, ko rada pārlieku liela piesardzība

Vēl bērnā bailes var radīt tas, ka vecāki ļoti daudz stāstījuši par drošību. „Tas ir nedroši, te neej, tas ir bīstami!” Dažkārt vecāki bērnā ieaudzinājuši bailes un piesardzību no daudz kā. Var būt arī tā, ka viņi paši ir bailīgi un bērns, to novērojis, kļūst bailīgs.   

Baidīties ir normāli

Jebkurā gadījumā, četru, piecu gadu vecumā ir normāli, ka bērnam ir dažādas bailes.

Tomēr tad ļoti svarīgi, lai vecāki ar viņa bailēm nekarotu! Nevajadzētu teikt: „Aiz loga nekādu briesmoņu nav, tās ir tikai tavas iedomas!” Bērnam tās nav iedomas, viņš tam ļoti nopietni tic.

Arī mēs pieaugušie, starp citu, ļoti ticam savām iedomām un savu dzīvi bieži vien balstām tieši uz tām, nevis realitāti.”

Māmiņu Klubs

No kā baidās tavs pirmsskolnieks?