Mūzika,kas ielikta šūpulī no dzimšanas

Stāsts ir par mūziku,kas ielikts šūpulītī,par mūziku mūsu ģimenē un par to kāda ir mūsu attieksme pret to.

Gaidot mazulīti man ļoti patika klausīties mūziku,man patika to klausīties un dziedāt līdzi,reizēm kad biju mājās viena pati,tad uzgriezu mūzikas centru tik skaļi ka loga rūtis trīcēja un dziedāju līdz tai no visas sirds.Tajā brīdī iedomājos to,ka meitiņa būs jau liela un sadosimies rokās un dejosim un dziedāsim kā divas zvaigznes,kuras mirdzēs ikviena acīs ar to ,kas viņas ir,par to ka iepriecināsim mūsu mīļo tēti-vīriņu,omītes un opīšus.

Muzikālās dotības man ir,vīriņam tā mazāk,bet kurš gan teicis,kad,lai dziedātu un justos labi,jābūt muzikālajām dotībām.Nē nebūt ne,nu protams dziedāt galīgi šķībi nav manā gaumē,bet kādu šķībāku notiņu piedodu.Man patīk dziedāt un just līdzi mūzikai,bet ir mūzikas veidi,kas man ne īpaši iet pie sirds.

Bet stāsts jau ir vērsts par to,ka mūzika ielikta šūpulī no dzimšanas,jeb pirmajām dzīves stundām šajā pasaulē.Stāsts par meitiņas muzikālajām dotībām un to patikšanu.

Tātad,kad mazā peciņa bija piedzimusi,ar skaistiem mirkļiem un prieka asarām acīs devāmies uz istabiņu,kur bijām tikai mēs,trīs vien.Vieta,kur varējām iepazīt viens otru,bet man kaut kas pietrūka,ieraudzīju kad istabiņā bija maziņš rādžiņš,ieslēdzām,atceros ka uzgriezām Latvijas radio 2,uzgriezām,lai fonā skan un jutāmies gluži kā mājās,mūzika bija tas,kas man pietrūka,tas kas mūs pavadīja ik dienas.Mazā sadzirdēja mūzikas skaņas jau pirmajā dzīves stundā,viņai patika,meitiņa bija mierīga un saldi čučēja kā maziņš eņģelītis.

Šobrīd rakstot šo rakstiņu,fonā man skan Latvijas mūzikas kanāls,kurš priecē gan mani,gan meitiņu ar skaistām dziesmām un jauku noskaņu.Meitiņa ar smaidu sejā klausās Nikolaja Puzika dziedāto dziesmiņu "Dievs tevi mīl" un šūpojās no vienas kājiņas uz otru un dungo tai līdzi.Patīk gan man ,gan mazajai.Un ir tik jauki noskatīties,kā meitiņa uztver mūziku,iespējams es nevarēšu iztāstīt to kā to izjūtu es,jo ne visi spēj izprast citu emocijas,bet ceru,ka apmēram ir nojausma par to,kā es izjūtu mūziku un par to,kā to izjūt mana meitiņa.

Mūzika mūs pavadījusi ir visusr.Tad kad bija laiks doties mājās no dzemdību nama,pat tad visu ceļu uz mājām mazā klausījās mūziku,mūziku,kas nomierināja un lika justies labi.

Biju iegādājusies šūpuļdziesmiņu disku,kurš bija tiktiešām nomierinošs un relaksējoš,Kad mazo liku gulēt,skanēja šīs šūpuļdziesmiņas,kas ieaijāja mazo "lāča bērniņu" Arī kad mazā piecēlās,tad ar tādu mazu mazītiņu smīniņu un smaidiņu klausījās šajās dziesmiņās,zinu,kad jau tad viņai patika,ar šāda veida dziesmiņām jau iepazīstināju,tad,kad mazā bija vēl puncītī,un zinu arī to,ka noteikti viņa atcerējās melodiju,kuru viņai dungoju,vārdus ,kurus izdziedāju.

Gāja dienas un nedēļas,mēneši un nu jau gadiņš pārsniegts,bet nekas nemainās,mūzika mums patīk un mēs to mīlam.

Ļoti bieži paņemu meitiņu opā un uzgriežam mūziku skaļi skaļi un ko nu darām,dejojam un dziedam,griežam deju un dziedam dziesmu,abas pasmejamies un samīļojamies,mūsu ikdienas notikumi,prieki un pat bēdas,viss saistās ar mūziku.Manuprāt mūzika mazajai patīk un viņa to mīl,jo tā jau ir nākusi no pirmajām dzīves dienām un pavadījusi ik dienu ;)

Lūk šāds ir stāsts,mūsu ģimenītes stāsts par un ap mūziku.

Pastāstiet,kādas saiknes jums ir ap mūziku.Kā tā ir pavadījusi jūs.Padalieties ar spiltākajiem notikumiem,kas ir bijuši mūzikas pavadījumā?

Baiba,Andris un Nikoliņa:)