18.04 18:15-20:45
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Esmu viena no tām māmiņām, kas nepārtrauca strādāt līdz dzemdībām un aktīvi sāku strādāt mēnesi pēc dzemdībām, gan uz pusslodzi. Mans darbs ir saistīts ar informācijas apriti, līdz ar to ir neiespējami tā vienkārši aizvērt durvis un pateikt, es tagad būšu dekrētā- Kaut ļoti gribētos.
Kad gaidījām Kati, ar to rēķinājāmies, pie tam, ja godīgi, man nebija laika sevi žēlot, kad sāpēja mugura, vai kāda cita problēma, jo neatkarīgi no tā bija daudz pienākumu. Protams, uzskatu, ka daudz zaudēju, jo gribējās būt mazulītei klāt visu laiku, bet tā nu ir iekārtojies, neskatoties uz to, es cenšos visu savu brīvo laiku būt kopā ar mazulīti. Gulēt lieku viņu es un sestdienas svētdienas no rīta modinu arī es.
Mēs kopā zīmējam un vakarā dziedam dziesmiņas. Visu pārējo laiku kopā ar Kati ir tētis, kas pagaidām ir bez darba. Saliekot kopā naudiņas, ko uz šo brīdi viņš varētu nopelnīt sanāk, ka varēsim samaksāt maksas dārziņu, ceļa nauda un viņam pusdienas, tapēc nolēmām paciesties līdz augustam, kad sāksim savas gaitas valsts dārziņā.
Tētis mums ir izstrādājis savu audzināšanas programmu ar dienas režīmu, ēdienkarti, pastaigām laukā un mācībām. Katei ir 2.5, mēs skaitam līdz 10, latviešu krievu un angļu valodā, runājam gan latviski, gan krieviski, esam sākuši skaitīt dzejolīšus arī abās valodās. Pēc brīvdienām vīrs parasti ir neapmierināts, jo esmu visu dienas režīmu izjaukusi un bērns atkal būs jāradina pie kārtības.
Brīžiem greizi noskatos, jo ja kas noticis tiek meklēts tētis. Man vīrs parasti smejas, pie mums kā filmā- dienesta romāns "Mamoi u ņih bil Novoseļcev....". Tā kā tētis mums ir auklīte uz pilnu slodzi, arī man no tā savs labums. Vienmēr siltas vakariņas. Vakaros, kad kopā pavadām laiku, bieži ķeru sevi pie domas, ka starp saviem draugiem un paziņām nezinu nevienu vīrieti, kas tik ļoti mīlētu un rūpētos par savu mazulīti un viņa atbild ar to pašu. Mamma ir labi, ja blakus ir tētis.
Nav runa par neparsto, bet gan par to, ka arī vīrietis var, ja grib uzņemties lietas, kas viņam nebūt nav sirdij tuvas, kā mājas kārtošana, ēst taisīšana Nav būtiski, kas ar ko nodarbojas, bet gan tas, ka viens otru saprot un var atrast risinājumu arī neikdienišķās situācijās. No tā ieguvējs ir mazulis.
Mums arī tētis ir aukle no 1 mēneša vecuma, jo man bija jāatgriežas darbā. Viņš ļoti labi ar visu tiek galā, arī ar mājasdarbiem un ēst gatavošanu, tā kā tas nav nekas neparasts.