Mūs neliek mierā meitiņas īstais tēvs..

Labrīt, labdien, labvakar! 

Mani kādu laiciņu nomoka viena problēma. Domāju, ka tikšu galā pati, bet izskatās, ka nē, tāpēc vēlos lūgt padomu Jums. 

Vakar un e-pastu man atkal atrakstīja bioloģiskais bērna tēvs, ja godīgi, man tas viss jau līdz kaklam. Viņš raksta man tad, kad viņam tas ienāk prātā. 

Bet par visu pēc kārtas.

Kad bērna  tēvam pateicu, ka mums būs bērniņš, viņš man teica, lai taisu abortu, atteicos, pēc pāris mēnešiem, teica, lai pierādu, ka tas vispār ir viņa bērns, atteicos, teikdama, ka neesmu nekāda staigule (piedodiet, par izteicienu). Vēlāk, viņš teica, lai piedodu, ka ļoti gaidot bērniņu, es tanī brīdī biju ļoti laimīga, jo biju iedomājusies, ka būšu ļoti laimīga kopā ar viņu un mūsu bēbīti. 

Mana laime nebija ilga, jo kādu dienu man bija sajūta, ka viņam ir vēl kāda sieviete. Es tanī laikā dzīvoju Siguldā un viņš pie manis brauca no Rīgas, dažreiz pat ap 01-00 naktī, sapratu, ka tas nav normāli, es viņam jautāju, vai viņam nav kāda cita, viņš protams noliedza,  tad  viņš izgāja uzsmēķēt, aizmirsa telefonu, es protams, to paņēmu un pārbaudīju, apzinos tā nav labi darīt, bet piedodiet man, neviens mani "nečakarēs." Jutos drausmīgi pēc sms izlasīšanas, tur bija vismaz 10 sms ar nu TĀDIEM tekstiem. 

Atnāca atpakaļ, izlikos, ka viss ir kārtībā un nākamajā rītā teicu, lai vairs nebrauc pie manis, viņš bija nesaprašanā, kāpēc tā, teicu, ka nedalīšu viņu ar vēl kādu sievieti, zvērēja, ka viņam citas nav un es pateicu, ka izlasīju sms telefonā, viņš noskaitās un aizbrauca. 

Gāja laiks, puncis auga, satiku senu paziņu, kuram lūdzu, lai palīdz atrast man dzīvokli Rīgā. Ar šo paziņu ilgu laiku, sen atpakaļ mēģināju veidot attiecības, bet nekas mums nesanāca, jo tad strādāju uz prāmja. 

Viņš man palīdzēja atrast dzīvokli, sākām dzīvot kopā, pieņēma arī manu bēbīti, nēsāja mani uz rokām, bija klāt arī dzemdībās, deva bēbītim savu uzvārdu, tagad esma ģimene.

Atlikušos 6 grūtniecības mēnešus, bioloģiskais bērna tēvs nelikās ne  zinis par mums.

Bet, kad bēbītis piedzima, bioloģiskais tēvs, kad bijām slimnīcā zvanījās nepārtraukti, es ignorēju viņa zvanus, jo man svarīgāk bija būt kopā ar bēbīti. 

Es, kad biju vēl kopā ar bioloģisko bērna tēvu, viņam pateicu, kad bēbītim jādzimst, tāpēc arī viņš uzķēra to laiku, bet nepateicu, kur dzemdēšu, paldies Dievam, ka nepateicu, būtu vēl atspēries. 

Kad bijām mājās no slimnīcas uzrakstījām viņam šādu vēstuli, citēju : 

"esmu pamanījusi tavus zvanus, taču mēs ar bērna tēti bijām pārāk aizņemti ar meitiņas piedzimšanu, lai šos pirmos un laimīgos mirkļus bojātu ar tām negācijām un iespaidiem, ko būtu varējušas izraisīt telefonsarunas ar tevi.Tev, ja tas tevi interesē, būtu jāzin, ka meitiņa piedzima (.....) plkst. (...) svars piedzimstot (...), augums (...). Dzemdībās nekādu sarežģījumu nebija, bērniņš ir sveiks, vesels un laimīgs par to, ka viņam ir tik jauki un gādīgi vecāki. Meitiņu sauc (....) viņas mamma, kā jau zini, esmu es un tētis ir (....).Mums no tevis nekas nav vajadzīgs un nav vajadzīga jaukšanās mūsu ģimenē. Meitiņai nekā netrūks un viņa tiks audzināta tā, ka jau no mazotnes zinās patiesību gan par savu mammu, gan tēti, gan savu bioloģisko radītāju. Un ja pēc šīs patiesības zināšanas, viņa pati to vēlēsies (attiecīgā vecumā, protams), tad mēs neliegsim viņai iespēju satikt tevi mūsu pašu klātbūtnē.Nosūtam tev arī dažas mazulītes bildes, lai redzi, ko esi zaudējis, runājot par abortu un mēģinot apmainīt mūs abas pret savām mīļotajām sievietēm. Lai veicas."

Viņš protams, nelikās mierā zvanījās man līdz es nomainīju telefona numuru, rakstīja uz draugiem.lv un e-pastu. Viņš laikam nesaprot, ka negribu viņu satikt, alimentus nepierasu no viņa, pilnīgi neko nepierasu. Sakiet lūdzu, ko lai daru šādā situācijā? Jauku dienu!