Mīlestība no tūkstoš jūdžu attāluma

Ronaldo tētis Ivars Barkāns.

{pic:1}

Tēta un mazuļa attiecības jau sākās, kad mazais dzīvojās pa punci. Mūsu tētis strādā ārzemēs un atbrauc pie mums reizi mēnesī. Mazajam paredzētais dzemdību datums bija 5.07. Daktere izteicās, ka dzemdības, iespējams, būs atrāk. Taču biļete uz mājām tētim bija tikai 3.06. Tētis gan teicās, ka esot sarunājisar mazo puncī,ka, sagaidīšot tēti mājās,bet es tam tā īsti nenoticēju.

Taču mazais tik tiešām turēja savu vārdu un piedzima 6.06. Tētis ar mums bija kopā visu dzemdību laiku un ,ieraugot mūsu mazo dēliņu nenocietās un izspļāva ,ka mazais esot līdzīgs viņam.Un ticat man, tā arī ir!

Tad, kad aizbraucām mājās, tēta palīdzība bija neizsakāma. Viņš palīdzēja vannot mazo, piepalidzēja izmazgāt padusītes, matiņus, kājiņas un palīdzēja ikdienas darbos, taisīja visgaršīgāko ēdienu, mazgāja traukus un sapirka ēdamo. Jau no pirmās dienas mazajam vismīļakais gulēšanai ir tēta vēders.

Varbūt mūsu stāsts atšķiras no pārējiem, jo tētis nepavada ikdienu ar Ronaldo kopā, bet to mīlestību, ko viņš izrāda pret mazo, ir vārdos neaprakstāma. Un arī ,kad ir tūkstošiem kilometru attālumā, viņš katru dienu sazinās ar mums, lai apjautātos, kā iet mazajam. Un, protams, katru dienu apmaināmies ar jaunām bildītēm. Un starp citu mūsu tētis apģērbis ir mazo stilīgi un sūta skaistus apģerbus no Londonas.

Reizēs, kad tētis ir ar mums, viņš ņemas, spēlējas, runājas ar mazo ,it kā saprastu viņa valodiņu. Un abi var pavadīt divatā ilgu laiku. Jau tagad, kad mazajam 4 mēneši, tiek apspriestas mašīnas un citas vīru lietas. Un man no malas ir tik patīkami noraudzīties, ar kādu interesi mazais noraugās uz tēti. Un tik jauki ir vakarā pēc dušas ieiet istabā un noraudzīties, kā tētis, midzinot mazo, aizmidzis ir pats. Un tad mana sirds plīst pušu no laimes, ka man ir paši burvīgākie vīrieši pasaulē.

Mūsu tētis ir vislabākais,jo arī no liela attāluma viņš spēj atsūtīt mīlestības stariņu,kas apskauj mūs ik dienas.

Un rakstot šo stāstu, es noraugos uz mūsu mazo dēliņu un apbrīnoju līdzību, kas ir starp tēvu un dēlu. Kaut arī tētis ir prom, es mazajā redzu viņu.Un bieži man norit asara, jo mums jādzīvo atsevišķi un tētis, kas tik ļoti mīl dēliņu, nevar savas dienas pavadīt kopā ar viņu.Taču stāstam ir laimīgs scenārijs,jo pavisam drīz mēs lidosim pie tēta un paliksim tur. Mīlestība, kas mūs vieno, nespēj šķirt arī no tūkstošiem jūdžu!

Stāsta autore māmiņa Vita Zorģe.

Piesaki jūsu tēti konkursam "Mūsu mīļais tētis" arī Tu un laimē dāvanas no Huggies un Dailes teātra! Vairāk par konkursu lasi ŠEIT!