Mūsmājās medus ir lielā cieņā.Kad jūtamas pirmās saaukstēšanas pazīmes,lietojam medu gan tējā,gan tāpat pa karotītei apēdot.
Visi mēs zinām,nojaušam,ka veikala medus tomēr nav īsti medus.Viss,kas ir no medus,tas ir izskats un nosaukums.Reāli lietojot to, nav jūtams,ka tas ko līdzētu.Mēs ar vīru slimojam un tā kā citas vietas,kur iegādāties medu nebija,tad pirkām veikalā,domādami,ka vismaz tāds medus.Tagad pēc paris litru izēstā veikala medus es varu teikt,ka labāk bez medus nekā iztērēt tādu naudu par vienkārši saldu sīrupu.Veselu nedēļu lietojām medu,gaidījām uzlabojumus,kad tas medus līdzēs,bet nekā.
Arī ģimenes ārsts man teica,ka nav jēgas pirkt veikala medu,jo tas neko nelīdzēs.Manā bijušajā dzīves vietā Tērvetē,dzīvo pazīstams biškopis,kas jau sen ar to nodarbojas.Kad ir iespēja,tad medu pērkam pie viņa.Apēdot jau vienu karotītī var just,ka tas nudien ir medus.Gan jūtama garša tāda ārsnieciska,gan konsistence,krāsa atbilst.
Vienmēr esam pirkusi Liepu ziedu medu,jo tas ir pirmajā vietā ārsniedzības ziņā.Nākošais ir meža medus,kas arī ir ļoti labs.Nopirkām,pagaršojām un jau pēc pirmās tējkarotes sajutām tā efektu.Šķiet,ka pārspīlēju?Tā tiešām bija,kakla sāpes mazinājās un klepojot nejutu sāpes.Veselu nedēļu ēdām veikala medu,bet te pēkšni viena karotīte īsta medus un jūtami uzlabojumi.
Tādēļ ir ļoti svarīgi zināt kādu medu pērkam,nav jau jēga samaksāt lielu naudu par saldu sīrupu,kurš neko neārstē.Tāds ir mans secinājums.
Pameklēju informāciju par medu internetā un uzzināju daudz ko sev noderīgu.Varbūt arī jums,kas noder.
Medus ķīmiskais sastāvs
Medus ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no ievāktā nektāra, klimatiskajiem apstākļiem, bišu rases utt. No cukuriem medū visvairāk ir glikoze, fruktoze un saharoze, bet sastopama arī maltoze, melicitoze un citi cukuri . Jo vairāk medū fruktozes, jo sliktāk tas kristalizējas. No minerālvielām medū konstatēti 37 pelnu elementi. Sevišķi daudz medū ir kālija, fosfora, kalcija, hlora, sēra, nātrija un magnija. No mikroelementiem medū ir dzelzs, mangāns, varš un kolbalts. Viršu medū daudz magnija, mangāna un vara. Lapu medū minerālvielu ir vairāk nekā ziedu medū. Medū konstatēti fermenti invertāze, amilāze, diastāze, fosfatāze, katalāze, lipāze. Medū sastopamas 23 brīvās aminoskābes (1 g medus 400— 1000 jig). Visvairāk ir prolīna un fenilalanīna, tad seko asparagīnskābe, glutamīnskābe un tirozīns. Medū galvenokārt ir B grupas vitamīni (Bi, B2, B3, B6, PP, H), ari A, C un E vitamīns. D vitamīns nav konstatēts. Vel medus satur dekstrīnus - cietes skaldproduktus, kas šķīst ūdenī un kavē medus kristalizēšanos Procentāli medus sastāvā ir:
Glikoze (vīnogu cukurs) līdz 35% Fruktoze (augļu cukurs) 35—38% Saharoze līdz 7% Citi cukuri 9% Ūdens 17% Minerālvielas 0.17% Citas vielas 3.38% Medus fizikālās īpašības
Medus fizikālās īpašības atkarīgas no medus izcelsmes gatavības pakāpes un iegūšanas veida. Medus ārējās pazīmes ir krāsa, garša un konsistence. Krāsa medum var būt no baltas, dažādiem dzelteniem toņiem līdz brūnai vai tumši brūnai. Tā atkarīga no medus ieguves avota, t.i. no augiem, no kuriem iegūts nektārs, kā arī no auga nektāriju sekrēcijas. Jo vairāk un intensīvāk izdalās nektārs, jo tas ir gaišāks. Arī pavasara medus ir gaišāks. Medus krāsu ietekmē arī temperatūra - medu karsējot tas kļūst tumšāks, jo ilgāk un augstākā temperatūrā medu karsē, jo tumšāks tas kļūst. Smarža un garša medum ir no maigas, tikko jūtamas līdz asai, specifiskai. Gaišākas krāsas medum ir vājāka smarža un maigāka garša. Konsistence atkarīga no medus sastāva un temperatūras. Medus ir stīgrs, sīrupveidīgs, no karotes tas nelīst, bet, karoti griežot, tinas ap to. Stigrība atkarīga no ūdens satura medū un no tā, no kādiem augiem medus iegūts.
Medu pēc konsistences iedala 5 grupās:
ļoti šķidrs (baltā amoliņa, āboliņu medus), šķidrs (liepu, griķu, rapša medus), biezs (cūkpieņu, esparsetes medus), ļoti biezs, lipīgs (lapu medus), recekļveida (viršu medus)
Ilgi glabājot medu, tas kristalizējas. Par medus kristalizēšanos sauc tā pārvēršanos no šķidra, sīrupveidīga stāvokļa cietā, kristāliskā. Tas ir fizikāls process. Kristalizēšanās procesā medus ķīmiskais sastāvs un uztura vērtība nemainās. Medū esošie cukuri — glikoze, saharoze, melicitoze — veido kristālus, bet fruktoze nekristalizējas un paliek šķidrā veidā. Kristalizācijas ātrums atkarīgs no medus ķīmiskā sastāva, temperatūras un ūdens satura. Jo vairāk medū ir glikozes un mazāk fruktozes, jo ātrāk medus sakristalizējas. Kristalizēšanās gaitu ietekmē arī temperatūra - visātrāk kristalizējas 13—14 °C glabāts medus. Tāpat krasas temperatūras svārstības veicina kristalizēšanos. Kristalizēšanos ietekmē arī pirmkristālu daudzums medū, tāpēc to var paātrināt, ja medū iemaisa sakristalizētu medu.
Pēc izveidojušos cukuru kristālu lieluma izšķir 3 kristalizācijas veidus:
rupjgraudainu (kristāli lielāki par 0,5 mm), smalkgraudainu (kristāli mazāki par 0,5 mm, bet vēl saredzami), taukveida (kristāli nav saredzami).
Lai novērstu medus kristalizāciju vai izkausētu sakristalizētu medu, to silda līdz 40—45 °C temperatūrai. Karsējot medu temperatūrā kas augstāka augstākā par 55 °C izzūd vitamīni un fermenti. Uzvārot medu, notiek arī cukuru pārveidošanās, tie karamelizējas.
Medus veidi
Pēc izcelsmes medu iedala ziedu, lapu medū un jauktā medū. Vēl medu klasificē pēc tā realizācijas veida. Reizēm medu klasificē arī pēc ievākšanas laika, piemēram, pavasara, vasaras, rudens medus.
Medus iedalījums pēc izcelsmes
Ziedu medus
Ziedu medu iegūst, bitēm pārstrādājot nektāru. Ziedu medus var būt monoflors — ražots no vienas augu sugas ziediem — vai poliflors — ražots no dažādu augu sugu ziedu nektāra. Monofloro medu nosauc pēc tā auga sugas, no kuras vākts nektārs, piemēram, liepu, āboliņa medus. Monoflorais medus ir ar noteiktu, tikai tam raksturīgu krāsu un garšu. Polifloro medu parasti nosauc pēc ieguves vietas, piemēram, augļu dārzu, pļavu, mežu, stepes medus. Tam nav noteiktu, nemainīgu īpašību. Krāsa var būt no gaišas līdz tumši dzeltenai, garša — no maigas līdz asai, stiprai, ar dažādām garšas niansēm, kristalizācija — no taukveida līdz rupjgraudainai.
Lapu medus
Lapu medu bites ražo no saldā, cukuriem bagātā šķidruma, kas atrodams uz augu lapām un radies vai nu augam izdalot šūnsulu caur atvārsnītēm sīku pilieniņu veidā, vai arī kā dažādu insektu, galvenokārt laputu, vielmaiņas galaprodukts. Bezienesuma vai neliela ienesuma laikā bites to savāc medus ražošanai. Visvairāk lapu medu bites savāc no koku lapām. Lapu medus krāsa var būt no gaišas līdz tumšai, bet parasti tam ir zaļgana nokrāsa un īpatnējs spīdums, kas it sevišķi labi redzams šūnās. Garša specifiska. Stigrība daudz lielāka nekā ziedu medum. Parasti kristalizējas lēnāk nekā ziedu medus, izņēmums ir no skuju kokiem ievāktais lapu medus, kas sakristalizējas ļoti ātri, pat šūnās, jo satur daudz melicitozes, līdz 70% no ogļhidrātiem. Lapu medus no ziedu medus atšķiras ari pēc ķīmiskā sastāva. Tanī ir mazāk vienkāršo cukuru (mazāk par 65%), vairāk saharozes (līdz 15%) un maltozes (līdz 16%). Bez glikozes un fruktozes no vienkāršajiem cukuriem lapu medū vēl sastopama arabinoze, mannoze un riboze. Lapu medū ir 2—3 reizes vairāk olbaltumvielu un aminoskābju, 3,5 reizes vairāk minerālvielu (K — 13 reizes vairāk, P — 8 reizes, Cl — 2—5 reizes, Ca — 3 reizes vairāk) nekā ziedu medū. Paaugstinātā minerālvielu satura un grūti sagremojamo vielu dēļ lapu medus bitēm ir kaitīgs, it sevišķi ziemošanas laikā, kad bites var saslimt ar lapu medus toksikozi. Cilvēkam lapu medus nav kaitīgs.
Liepziedu medus.
Parasti caurspīdīgs, viegli dzeltenīgs vai zaļgani dzeltenīgs, ar patīkamu liepu aromātu un saldu garšu. Satur 36-37% glikozes, 39-40% fruktozes. Ātri kristalizējas sīkgraudainos kristālos un iegūst gandrīz baltu krāsu. Atšķiras no citiem mediem ar barojošām, ārstnieciski antibakteriālām īpašībām. Darbojas kā atkrēpošanas līdzeklis ar viegli mīkstinošu iedarbību. leteicams lietot traheīta un bronhīta gadījumos, darbojas kā sirds muskulatūras stiprinātajs, ieteicams arī žultspūšļa slimību ārstēšanai.
Pie mums biežāk sastopamās medus šķirnes
Pavasara jeb maija medus. Zeltaini dzeltenā krāsā, ar patīkamu garšu, smaržīgs, ar vispusīgi ārstnieciskām īpašībām. Ieteicams lietot dažādu slimību gadījumos.
Viršu medus. Tumši brūnā krāsā ar sarkanīgu toni. Pēc garšas ar patīkami sīvu un nedaudz rūgtenu piegaršu. Ļoti ātri sabiezē želejā jau šūnās. Satur daudz minerālvielu un olbaltumvielu. Darbojas kā kuņģa dziedzeru kairinātājs, veicina ēstgribu, nomierina nervu sistēmu.
Meža medus. Pēc krāsas ļoti dažāds - no gaiši dzeltena līdz tumši brūnam. Kristalizējoties veidojas graudaina masa. Sevišķi vērtīgs pavasara periodā. leteicams aknu un nieru slimību ārstēšanai; palīdz novērst mazasinību.
Āboliņa medus. Pēc krāsas gandrīz caurspīdīgs, ar smalku, patīkamu aromātu, viens no augstvērtīgākajiem gaišajiem mediem. Satur 35% glikozes un 41% fruktozes. Kristalizējoties pārvēršas biezā baltā masā. leteicams bronhīta ārstēšanai, darbojas arī kā urīndzenošs līdzeklis.
Griķu medus. Tumši brūnā krāsā ar sarkanīgu toni, ar specifisku aromātu un garšu. Nav grūti atšķirt no cita medus. Satur 36-37% glikozes un 40-42% fruktozes, visvairāk minerālvielu un olbaltumvielu. Kristalizējoties pārveidojas putrai līdzīgā masā. Izteiktas ārstnieciskās īpašības, sevišķi mazasinības, nieru, aknu slimību ārstēšanā.
Rapša medus. Dzeltenīgi balts, viegla sinepju smarža, zems skābuma saturs. Medum izteikti strauja spēja kristalizēties. Tīrs rapša medus lietojams, kā cukura aizvietotājs, pie tējas un kafijas, jo neizmaina vai izmaina minimāli kafijas/tējas garšu.
Akāciju medus ir bāli dzeltens vai bezkrāsains, caurspīdīgs un šķidrs. Pēc sacukurošanās tas saglabā bāli dzelteno krāsu vai arī paliek balts. Smarža ir tikko jūtama, garša - maiga. levāc Krievijā, Ukraina, Moldovā, Kaukāza kalnos. Reizēm to var nopirkt arī Latvijā. Akāciju medu iesaka lietot kā organismu stiprinošu līdzekli, pret bezmiegu, kuņģa, zarnu trakta, žults un nieru saslimšanu gadījumos.
Saulespuķu medus. Zeltaini dzeltenā krāsā, ar saldu garšu, bet vāju aromātu, patīkamu, nedaudz sīvu piegaršu. Kristalizējas tīros graudiņos, iegūstot gaišu dzintara krāsu, dažreiz ar zaļganu piekrāsu. Satur daudz karotīna. Nostiprina imūnsistēmu, ieteicams ļaundabīgo audzēju profilaksei. Parasti Latvijā šis medus tiek ievests no citām valstīm.
Medus tautas medicīnā
Tautas medicīnā medus pazīstams kopš senseniem laikiem. To lieto gan tīrā veidā, gan kopā ar dziednieciskajiem augiem, to tējām novārījumiem, uzturvielām.
Pret saaukstēšanās slimībām lieto:
1 ēdamkaroti medu (ieteicams liepu) uz glāzi arsiltu pienu vai tēju; medu ar sarīvētu ķiploku (1:1) pa 1 ēdamkarotei pirms gulētiešanas, uzdzerot siltu ūdeni; piparmētras savāra kopā ar pienu un tad dzer ar medu kā tēju; sarīvētu sīpolu ar āboliem un medu vai sīpolu sulu ar medu (pa 1 tējkarotei vairākas reizes dienā)
Saaukstēšanās slimību profilaksei:
400g ķiploku un 1,5i dzērveņu pievieno 600g medus. Lieto pa 1 deserta vai ēdamkarotei 2-3 reizes dienā 15-20 minūtes pirms ēšanas kopā ar pienu. Šādu kursu atkārto divas reizes gadā: martā vai aprīlī un oktobrī vai novembrī.
Ķiplokus var gatavot arī maisījumā ar citronu: 1 galviņu ķiploka samaļ, pārlej ar 1 citrona sulu un sajauc ar 2 tējkarotēm medus. Lieto pa tējkarotei dienā.
Kakla skalošanai:
uz vienu glāzi ārstniecības salvijas tējas ņem 1-2 ēdamkarotes medus un 1 tējkaroti etiķa, vienlaikus lieto arī medus plāksterus, kurus gatavo šādi: uzsilda medu, uztriep uz flaneļa vai vilnas auduma un karstu apsien ap kaklu;
1 ēdamkaroti sausu kumelīšu ziedu uzvāra tasē ūdens, atdzesē, izkāš un pieliek 1 tējkaroti medus;
sīpolu novārījumu vai sulu kopā ar medu 5-6 reizes dienā
Pret klepu:
-sajauc medu ar olīveļļu (1:1) un dod pa 1 tējkarotei vairākas reizes dienā. To iesaka pat pret garo klepu. (Ieteicams maziem bērniem)
-uz lēnas uguns vāra citronu 10 min, pārgriež un izspiež sulu. Ielej sulu glāzē, pievieno 2 ēdamkarotes glicerīna, sajauc un pielej glāzi līdz malām ar medu. Ja klepus rets, lieto sīrupu pa 1 tējkarotei dienā. Ja klepus stiprs, tad 4 reizes dienā. Var lietot gan pieaugušie, gan bērni. Ļoti efektīgs līdzeklis.
Sviedrēšanas līdzeklis saaukstēšanās gadījumos:
1. ēdamkaroti liepu ziedu uzvāra vienā glāzē ūdens, atdzesē, izkāš un pieliek 1 ēdamkaroti medus;
2. ēdamkarotes liepu ziedu un kaltētu aveņu ogas (1:1) vāra divās glāzēs ūdens 5-10 min, izkāš un atdzesē. Dzerot pieliek 1 ēdamkaroti medus;
1 ēdamkaroti maisījuma, kas sastāv no māllēpju lapām, kaltētu aveņu ogām .raudeņu lapām (2:2:1), uzvāra 2 glāzēs ūdens. Vāra 5 -10 min, izkāš un lieto siltā veidā pa 1 glāzei, pievienojot uz glāzi tējas 1 -2 tējkarotes medus;
uz 1 glāzi melnā plūškoka tējas pievieno 1 ēdamkaroti medus
Atkrēpošanas līdzekļi:
vijolīšu lapu tēja ar medu;
glāzē māllēpju tējas izšķīdina 1 ēdamkaroti medus. Iesaka pa 1/3 gāzes 2-3 reizes dienā.
Apdegumiem:
lietojot medu pie apdegumiem, tas mazina sāpes, novērš čūlu rašanos, apdegušais ādas laukums ātri sadzīst.
Asinsspiediena pazemināšanai:
ja medu lieto uzturā katrā ēdienreizē, tas atsūc lieko šķidrumu no asinīm, pazeminot asinsspiedienu. Iedarbojoties nomierinoši, tas samazina jebkuru spriedzi.
Pret nierakmeņiem, reimatismu, podagru lieto brūkleņu lapu tēju (20g lapu uz 1 glāzi ūdens) ar medu.
Pret kuņģa, plaušu un aknu slimībām iesaka ozolu mizu, ozollapu un zīļu tēju ar medu.
Veseļojies ar medu!
Medu kā vērtīgu dabas produktu ar dziedniecisku darbību iesaka gan tautas medicīnas tūkstošgadu senā, gan mūsdienu medicīnas klīniskā pieredze.
Amerikāņu ārsts D. Džarviss norāda, ka viņam ir sāpīgi dzirdēt, ka cilvēki izskaidro atteikšanos lietot medu ar to, ka tas it kā esot dārgāks par cukuru. Viņš tādās reizēs vienmēr pierādot, ka veselība dārgāka par visu un uz tā rēķina nevajag taupīt.
Bišu produkti, galvenokārt medus, ar labiem panākumiem var tikt lietoti elpceļu slimību profilaksei un ārstēšanai. Medus, īpaši kopā ar peru pieniņu, darbojas kā preparāts, kas paaugstina organisma pretestības spējas pret jebkuru ārējās vides ietekmi, tajā skaitā bakteriālās un vīrusu infekcijas iedarbību.
Cilvēki, kuri 2 - 3 reizes dienā sistemātiski lieto pa 25 - 30g medus, ir 3 - 4 reizes izturīgāki pret vīrusu infekcijām.
Ja parādās saaukstēšanās slimību, tai skaitā gripas, agrīnie simptomi, jāliekas gultā un silti jāsasedzas, jādod dzert augu tējas, pievienojot 1-2 ēdamkarotes medus un ēdamkaroti aveņu ievārījuma. Ieteicamāk lietot liepu vai aveņu medu. Atcerieties! Medu nedrīkst pievienot karstai tējai, jo medum zūd ārstnieciskās īpašības.
Elpošanas ceļu slimību gadījumos var lietot medu dažādu inhalāciju un aplikāciju veidā. Inhalāciju ilgums 15-20 minūtes. Vislabāko efektu rada medus inhalācijas ar A,C,B vitamīniem. Ārstniecisko vielu ieelpošana jeb inhalācijas ir labs veids, kā novērst un ārstēt balsenes, trahejas, bronhu un plaušu saslimšanas. Gļotāda intensīvi uzsūc ārstnieciskās vielas, kuras nokļūst tieši limfas un asinsvadu sistēmā.
Ir konstatēts, ka 30% medus šķīdums sarkano biešu sulā pilinot pa 5-6 pilieniem 4-5 reizes dienā, ir efektīvs līdzeklis, ārstējot akūtas iesnas.
Elpceļu slimību profilaksei un ārstēšanai, kā arī smaganu asiņošanas un paradontozes ārstēšanā ļoti ieteicams ir šūnu medus. Divas līdz trīs reizes dienā vajadzētu košļāt pilnu tējkaroti šūnu medu desmit minūtes un tad vasku izspļaut. Ja tas nejauši nokļūst kuņģī, nav jāuztraucas, jo vasks ir nekaitīgs. Tā kā gremošanas sulas vasku gandrīz neaizskar, tas tiek izvadīts nesagremots.
Acu ārsti iesaka, ka ar medu labi var ārstēt radzenes iekaisumus, čūlas un apdegumus. Bez tam medus ūdens ieteikts acu skalošanai, ja tās struto un sūrst. Acīm izmantota arī komprese no medus, kuram piejaukts olas baltums.
Ļoti noderīgs medus ir augoša bērna organismam. Bērniem medu parasti dod pa 1 tējkarotei 2 vai 3 reizes dienā, bet ne vairāk kā 30-40g dienā. To var dot pat zīdaiņiem, it īpaši, ja viņiem nepietiek mātes piena un viņus sāk piebarot vai mākslīgi barot.
Medu lieto uroloģijā pret urīnizvadkanāla slimībām. Medus palīdz novērst nakts urīna nesaturēšanu (enurēzi) bērniem, jo tas spēcina un nomierina nervu sistēmu.
Medus ieteikts pret nervozitāti - kā nomierinošs un miega līdzeklis. Lietojams pa 1 ēdamkarotei pirms gulētiešanas, bērniem pa 1 tējkarotei. Nav nekaitīgāka miega līdzekļa par glāzi medus ūdens. Tas naktī nomierina cilvēku un stiprina miegu.
Medu var lietot dažādu ādas slimību ārstēšanai. Tas labi dziedina furunkulus, karbunkulus. Medus baro ne tikai ādas audus, bet arī tās nervu receptorus. Tāpēc medu lieto ārstnieciskajā kosmētikā.
Avots: www.medusveikals.lv