Mazuļu pirmās pases

Mazuļu pirmās pases

02. Aug 2010, 14:37 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Dodoties ārpus valsts, nepieciešamas pases. Stāstu par to, kā Lielbritānijā dzīvojošā māmiņa Krista Andersone saviem mazuļiem izgatavoja pasi, lasi viņas blogā!

{smallpic:1}

Tie, kas dzīvo ārzemēs, noteikti sapratīs, cik ļoti ikdienā pietrūkst mīļo un tuvo cilvēku, kas palikuši Latvijā. Jo īpaši tagad, kad pasaulē nākuši abi puikas un maniem vecākiem pirmie mazbērni un vecvecākiem –mazmazbērni.

 

Lai arī mana mamma tuvākajā laikā brauks mūs apciemot, abi puikas noteikti vēlēsies atrādīties arī pārējiem ģimenes locekļiem un draugiem Latvijā. Lai gan pirmo lidojumu neplānojam nemaz tik drīz, tomēr, lai iegādātos lidojuma biļetes par izdevīgām cenām, tās jārezervē jau tagad. Nekas cits neatlika, kā pieteikties mūsu pirmajām pasītēm.

 

Biju dzirdējusi, ka, lai gan Latvijā dubultpilsonība nav atļauta, bērniem līdz 16 gadu vecumam drīkst būt abas pases, bet pēc tam ir jāizvēlas, kuras valsts pilsonis viņš vēlas būt – Latvijas vai Lielbritānijas. Sākumā ar vīru bijām domājuši, ka pieteiksimies abām pasēm. Taču, ievācot vairāk informācijas, sapratām, ka no Latvijas pases tomēr nāksies atteikties – mūsu situācijā tas ir pārāk komplicēti. Pirmkārt jau tas, ka vienīgā vēstniecība atrodas Londonā un nāktos ar mazajiem doties uz turieni – no mūsu pilsētas ceļā jāpavada teju vai 7 stundas. Jau iepriekš minēju, ka šobrīd esam bez sava auto, tātad kopā ar mazajiem nāktos izmantot sabiedrisko transportu, plus vēl būtu jādomā par nakšņošanu Londonā. Viss iepriekš minētais ir diezgan dārgs pasākums, plus vēl izmaksas par pasi, kas vēstniecībā arī nav tās zemākās vienai personai, kur nu vēl diviem bērniem dubultā. Izrunājāmies un nolēmām, ka mazie neko nezaudēs, ja būs tikai un vienīgi Lielbritānijas pilsoņi.

 

Lielbritānijā fotografēšanās pasēm joprojām notiek fotosalonos un bilde pasei vēlāk tiek ieskenēta. Arī pieteikšanās pasei notiek ar pasta starpniecību – pieteikuma formu kopā ar bildēm un pavaddokumentiem ierakstītā vēstulē sūta uz Home Office pasu daļu. Tā kā visi nepieciešamie dokumenti mums bija, atlika vien doties uz salonu un nofotografēties!

 

Viss sākās ar ierasto taisīšanos pastaigā. Mazie pamostas, tiek pabaroti un nomainīti tīri pamperi. Tālāk jautājums ko ģērbt? Gribās, lai ārā mazajiem nebūtu auksti, bet fotografēšanās procesā nebūtu jāpārkarst. Turklāt mazajiem noteikti gribējās izskatīties labi, kā nekā pirmā nopietnā bilde, kas kopā ar pasi būs derīga turpmākos piecus (!!!) gadus. Nezinu gan, kā robežsargi pēc 5 gadiem bildē atpazīs brašo puiku, kas būs izaudzis vismaz desmit reiz lielāks kā iepriekš. Kad nu beidzot bijām izvēlējušies štātes, ierastajā veidā tikuši lejā pa kāpnēm, tad beidzot devāmies uz centru fotografēties! Jāatceras, ka laika limits mums arī ierobežots – pēc 2h nekādas gulēšanas vairs nebūs un mazie pamazām noskaņosies uz nākamo ēdienreizi.

 

Fotosalonā mūs sagaidīja diezgan atsaucīgs personāls, kas nejutās pārsteigs par mūsu vēlmi – pases bildi mazuļiem. Tā kā mazuļi paši vēl nesēž un mammas rokas pases bildē nav atļautas, tad fotosalonā darbiniekiem bija šādiem gadījumiem paredzēts balts matracītis, uz kā mazie tiek fotografēti.

 

Pirmo fotografējām Oskaru. Veiksmīgi un bez raudāšanas tika novilkts siltais kombinezons, un Oskariņš tika noguldīts uz foto matracīša. Mazajam galīgi nebija noskaņojuma bildēties, jo rokas no sejiņas ne par ko nebija dabūjamas nost. Kad rokas bija kur citur, tad galva atkal aizgriezta pavisam uz sāniem – izvairījās mazais kā vien mācēja, lai gan neviena bilde nebija noknipsēta un vainu uz zibspuldzi novelt nevarēja. Galu galā fotogrāfe uzķēra momentu, kad mazais nav aizsedzis seju ar rociņām un galva ir pagriezta taisni – vienīgā nelaime, ka ačteles ciet, bet tas mazuļu pasēs esot atļauts. Tātad, nākamos piecus gadus Oskariņš pases bildē gulēs!

 

Markuča kārta. Arī šoreiz kombinezons novilkts veiksmīgi bez skandalēšanas. Atšķirībā no Oskara, Marks jau pamodies un vēro, kas notiek apkārt un ko tagad ar viņu darīs. Tika nosiekalots foto matracītis un izdvestas visādas izbrīna pilnas skaņas un sejas vaibsti atrādīti visdažādākie. Par veiksmīgāko kadru tika atzīts tas, kur Markam actiņas vaļā, galva pagriezta tieši uz objektīva pusi, bet arī mute no izbrīna ir vaļā... Tātad, nākamos piecus gadus pases bildē izbrīnīts bērns.

 

Labprāt padalītos ar šīm komiskajām bildītēm arī portālā, taču pases bilde Lielbritānijā skaitās „konfidenciāla informācija”, tā ka šoreiz nekas, diemžēl, nesanāks. Esam aizsūtījuši savu pieteikuma formu un tagad atliek vien gaidīt, kad mazuļi saņems savas pirmās pases!

 

Vai arī Tavam mazulim ir pase? Cik viņš bija vecs, kad tika izgatavota pase? Uz kurieni viņš devās?

20. Nov 2009, 14:10

Mēs vēla neesam nekur ar mazo ceļojuši un tuvākajā laikā negrasamies....Bet nju noteikti ,kad paaugsies tad būs jātaisa....Man pašai ļoti agri bija pase, jo ceļojām daudz ar kori un folkloras grupu jau skolā.....

20. Nov 2009, 11:39

super stāsts.😀
mēs kad taisījām bildī mazajai vīzai,arī gāja jautri jo viņa vēl nesēdēja vajadzēja turēt uz ceļiem un smaidīt arī negribēja ,kad lika fotogrāfe:

20. Nov 2009, 11:23

interesants stāsts 😀

es gribeju pirms 2ned, kad taisiju svau pasi, uztasit ari meitai. bet man pavestija, ka uz vietas fotografe tikai sakot no 5g vecuma, lidz tam pasam jauztaisa. taa nu vel lidz sim neesmu to izdarijusi... klapatas....

rita123 rita123 20. Nov 2009, 09:19

Fotogrāfēšanās pasēm izvērtusies īstā piedzīvojumā😀