Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Teikšu atklāti, man no tiesas derdzas sabiedrības steriotipizētais jēdziens „sēž mājās ar bērniem”. Bieži šos terminus var dzirdēt salikumā ar tādiem vārdiem kā- „ai, neko nedara, jo sēž mājās ar bērniem” utt. Un pie tam līdzi nāk tāda nedaudz nievājoša piegarša- „sēdēt ” mājās ar bērniem ir kaut kas viduvējs.
Būt mātei tas ir pielīdzināms pilota vai karavīra darbam- ir jāspēj prognozēt situācijas trīs soļus uz priekšu, paredzēt bīstamas situācijas un laicīgi tās novērst, saplānot dienu līdz beidzamai minūtei un plānu arī izpildīt. Bieži šīs manipulācijas jāizpilda paaugstinātā spriedzes stāvoklī. Kā arī šis darbs (nebaidos to tā saukt) jādara ar ierobežotu miega limitu, neeksistējošām brīvdienām un darbadienas beigām, jāspēj ar augstāko pilotāžu saplānot budžetu. Un visam tam pa vidu mātei ir jābūt interesantai, gudrai, sakoptai, ar pedagoga, psihologa, diplomāta, pavāra, friziera, apkopējas, medmāsas, solista un oratora iemaņām. (Kaut tāds CV būtu kādam no 100 lielajiem vīriem, tad varbūt budžets labāk plānotos, un zinātu kā ir tad kad vārds jātur. Pamēģini 3gadniekam , ko apsolīt un neizpildīt- var dabūt tādu vēju!!!) Tāds sīkums- pa vidu vēl labai sievai. Bet ko jūs- mammītes jau tikai sēž mājās ar mazajiem bērniņiem un dzīvojās kā pa kūrortu.
Tik nez kāpēc sabiedrība sagaida , ka šajā „kūrortā”, kur mammas „sēž” mājās, būs izcepti paraugbērni. Patiešām „izcepti”. Bet cik tur pūles un sviedri nav izlikti?
Lasot vairākas diskusijas un sabiedrībā ietekmīgu cilvēku viedokli, man izrādās ir jākaunas par to, ka esmu izvēlējusies šo darbu , kas prasa 100% augstāko pilotāžu tā izpildē. Un jāklusē dziļā pateicībā par to, kas mums atvēlēts. Esmu nogurusi klausoties, ka 80., 90. gados neko valsts nedeva. Esmu nogurusi attaisnojoties , ka savus bērnus neesmu dzemdējusi dēļ naudas. Esmu nogurusi atvairot aizvainojošos apgalvojumus, ka mēs- jaunie vecāki esam valsts liekēži, kas sazina ko grib. Bet tai pašā laikā man dziļā apbrīnā jānoraugās slimu kaķīšu murgos par kupoliem virs Domu laukuma, jāapbrīno daudzās nullītes Viņu algas čekos un jāslavina Viņu virtuozitāti kā ar likumu var apiet likumu. Mani nepamet sajūta, ka valdības nams ir Olimpa kalns uz ko mirstīgo likumi neattiecās.
Un tad vēl es nesaprotu, kāpēc, ja visi velk šo naudas deķīti uz savu pusi, mums jaunajiem vecākiem, kā tādiem ciema muļķīšiem uz to cēlā lēnprātībā jānoraugās. Un ar baltu mutautiņu jāpamāj savai nodokļu naudiņai. Kur tad vēl es varu ieraudzīt šos artavu valsts labklājībai? Bērnudārzu rindās? Medicīnas aprūpē? Notīrītajās ielās? Es, dzīvojot neizsakāmi tālu no Rīgas (starp citu Rīga = Centrs) – Pārdaugavā, jūtos kā Sūnu ciemā un ar ratiem tālāk par vārtiņiem netieku.
Es tikai gribu zināt , ar ko mēs esam sliktāki? Un vai gadījumā šis sabiedrības slānis , kuru mēs pārstāvam, nav tas, kurš veidos nākamo Latvijas sabiedrību?
Sauciet mani par aprēķinātāju, liekēdi, bērnu štancētāja, kas uzvārās uz naudu.... Jā, es noformēju otra bērna naudu uz tēvu, jo tā ir krietni lielāka. Jā , mēs priekā , kā tādi naudkāri troļļi berzējām rociņas, jo paspējām vēl uz „lielajiem” pabalstiem. Un ? Ziniet kur to nenormālo čunguru grūdīsim, ko tik nekrietnā veidā, kā piedzemdējot bērnu esam valsts kasei izzaguši? Bērnos grūdīsim!!! Vai spējat noticēt- vecākā meita netiek dārziņā! Kāds brīnums! Bet ir jārod iespēja attīstīt un pilnveidot iemaņas. Ka arī ieguldīsim naudu darbā, lai tad kad lielais čungurs būs beidzies, arī bērnus būtu par ko pabarot un skolot.
Nu, lūk – savā noziegumā esmu atzinusies! Pēc savas grēksūdzes jūtos nedaudz ar atvieglotāku dvēseli, bet tas droši vien līdz nākamajai diskusijai vai valstsvīru ironiskajai attieksmei.
Bet varbūt es esmu kaut ko palaidusi garām- šis varbūt ir īpatnējs izdzīvošanas šovs?
jā, par to slimošanu arī... sanāca, ka mazais saslima, pēc mēneša atkal. Ja strādātu ārpus mājas, tas nozīmētu,ka vismaz 3-4dienas jaņem slimības lapa, ja "nepaveicas" slimot brīvdienās...
njā.... diskusija plaša 😃
dikti tomēr gribas piebilst, ka ne visiem ir vienādas situācijas...
Piemēram, Rebekai.. Ideāli, ka vīrs/draugs tik bieži ir mājās!! Lieki piebilst, ka tas dod pietiekoši daudz laika un iespēju darīt kko sev.
Konkrēti man ir pavisam savādāk. Vīrs no darba ne ātrāk kā 18, bieži ap 19 vai vēlāk. Darbs arī 6dienās pa reizei.
Atlicināt laiku sev man ir maz iespēju! Ddienās neiespējami, jo reti kura iestāde strādā tik ilgi. Maz arī 6dienās. Nerunāju te par lielveikaliem.
Man darbs saistīts ar šūšanu. Varu to darīt mājās. Bet- bieži netieku uz audumu veikaliem (un tikai nevajag- ar ratiem iekļūt ir neiespējmā misija!!), varu strādāt tikai vēlos vakaros.
Tad kad man ir atpūta??
Jāļauj atpūsties vīram, jo viņš STRĀDĀ PA ĪSTAM. Es vnk sēžu mājās- jo man darbs ir padarāms mājās (neskaitot bērna audzināšanu).
Draudzenei bērni ir lielāki. Viņi prasa- mammu, Tu kādreiz strādāsi pa īstam?? Piebildīšu, ka arī viņas darba specifika ļauj darboties mājās.
Tāds lūk tas uzskats. Ne tikai pieaugušajiem 😀
Ja neizej no mājas, tātad nestrādā....
Cik interesanta diskusija!
Man arī ik pa brīdim uznāk lielā dusma par nevienlīdzīgi sadalītiem pienākumiem mājās, uzrakstīšu par to blogu, bet ko es gribēju šeit piebilst - ļoti svarīgi, ja ģimenē pāris bez savām vīra/sievas, mammas/tēta lomām ir arī draugi un uz visām šīm lietām paskatās no malas un pasmejas.
Jo nekas nevar būt trakāks, manuprāt, ja mēs ieslīgstam tādās lomās un gaidam viens no otra to, ko patiesībā sagaidām no šīm lomām (ne reāla cilvēka, ko iemīlējām kādreiz tādu, kāds viņš ir!)
Ģimenes dzīve ar bērniem tiešām nav viegla, bet tā sievietei un es domāju, arī vīrietim, sniedz dzīves piepildījumu, vienkārši jāiemācās sabalansēt savu ikdienu starp apkārtējo un savējām interesēm.
Palasot komentārus, ieraudzīju, ka sadūrušās šīs tradicionālās lomas .
Labāk, precīzāk, izjustāk un visādi citādi perfektāk uzrakstīt nav iespējams. Janis 2010 komentāri - bez komentāriem 😀 Es par šito strīdos arī ar savu kungu... pie tam pamatīgi.
Es nekad nebiju domājusi, ka kā apģērba dizainere un topošā kulturaloģe/pedagoģe pievērsīšos puķkopībai. Bet ko tik bērnu dēļ nedarīsi 😀
rebekija - es to nebiju domājusi tā 😀 Tava komentāra vēl nebija 😀 Ik katra no visu jūsu teiktā ir taisnība.
Man pat Jāni mazliet žēl palika- tik ļoti var just, ka tāds ir viņa ikdienas redzejums, viņa personīgā pieredze un sāpe.
Arī es uz pus slodzi esmu mājsaimniece, atteicos no perspektīva darba , lai būtu kopā ar berniem. Izvēlējos attīstīt ģimenes uzņēmējdarbību, kas arī notiek mājās un esmu kopā ar bērniem. Ja man tas būtu grūti, diezvai dzemdētu otru bērnu.
Bet šeit jau parādijās interesantais viedoklis- ka visas mātes gaužās par benu audzināšanu.
Bet tur jau tā lieta, ka nemanīju ka es būtu rakstījusi, ka ir traki vai kāda no mammām to teiktu. To teica Jānis. Es tikai vēlējos pateikt ar savu rakstu- ka mēs veicam ļoti skaistu, ļoti atbildīgu darbu un neesam pelnījušas tādu atrašanās punktu vērtību skalā , kur mūs nolikusi valdība.
liga - ļoti skaisti teikts. No tiesas 😀
sanch - manuprāt te nav īsti runa par citu viedokli, bet gan par to, ka cilvēkam šī ir ļoti sāpīga lieta. Un diemžēl ne vienmēr ar partneri var to izrunāt. Tāpēc savu sāpi un sāpju objektu identificē uz diskusiju partneriem. Un tas nav korekti.
Un jā, kā jau chewits teica, mans mērķis bija cits 😀
Ir jau arī taisnība tam vīrišķim😀
Es piekrītu,ka daudzas laulības izjūk dēļ t[ā ka sievietes palaižas...Ja bērniņu plānojam,tad jārēķinās,ka dzīve uz visiem laikiem ir mainījusies,bet vai tāpēc arī sievietei jāmainās???
Es par to,ka jābūt skaistām,seksīgām un laipnām...Ne jau vīru dēļ-sevis un savu bērnu dēļ😀
Nu mīl tie vīrieši skaistas un koptas sievietes!!!
Man ir 2 bērni-protams,arī es jau 5 gadus neesmu gulējusi ilgāk par 8st.,bet man kaut kā tas pilnīgi nav svarīgi...es esmu mājsaimniece(tas tā moderni)jau 6 gadus,man ir augstākā izglītība medicīnā (esmu daudz reizes gudrāka un inteliģentāka par savu vīru),bet viņš atnes 4 reizes lielāku algu mājās nekā es-tāpēc nolēmām,ka mans ''darbs'' ir audzināt bērnus,rūpētie spar mājokli un par sevi😀 Esmu ļooooti laimīga,ka man ir tāda iespēja,man patīk mans ''darbs''!!! Esmu katru dienu ar bērniem,varu veltīt laiku sev, māja tīra, bērni izskoloti un izauklēti,dzīvnieki sapucēti,vīrs pabarots!!! Es jūtos atpūtusies un laimīga. Un lai arī bērni aizmieg ap 23.00,mans vīrs kopā ar mūsu bērniem-es spēju vīriņu pēc tam atmodināt,lai mēs padraiskotos.
Kaut kā man bērnu audzināšana neliekas tāds šausmīgs ārprāts. Ar abiem bērniem esmu ieguvusi augstāko izglītību. Nu nav nekas neiespējams,tikai nevajag uztvert savu darāmo kā kaut kādu nastu....
Esat sakaistas saviem vīriem
Jāni, man bērni guļ un augšā esmu tāpēc, ka gaidu vīru no darba, lai kopā pavakariņotu.
Bet varbūt Tev vajadzētu izrunāties ar savu sievu un pateikt, kā Tu jūties. Varbūt vienkārsi vajadzētu kopā kur aiziet. Protams , nav taisnīgi ka viņa Tev uzgāž 100 un vienu kreņķi, jo Tu jau ārpus majas saņem pietiekamu devu negācijas. Bet viņai jau nav neviena cita ar ko parunāt, kā Tu!
janis2010 - zināmā mērā Tev varētu piekrist, bet tomēr vairāk sliecos Ingas un Sudrablapsas viedoklim. Un nevis tāpēc ka tā būtu sieviešu solidaritāte vai kā citādi.
Tavs viedoklis ir ļoti subjektīvs un tajā jutama baigā sāpe- personīgs aizvainojums.
Un zini - es neesmu normāli gulējusi 3gadus un tā kā ģimenei pievienojies otrs bērns neplānoju to darīt vēl 2-3gadus. Es neprasu ,lai to glorificētu, bet tikai elementāru cieņu. Es neesmu sūkstijusies un to nedarīšu.
"Izskatās ka Tu un Tev līdzīgās
vienkārši nebija gatavas bērna piedzimšanai un nesaprot
elementāru lietu, ka pēc bērna piedzimšanas NEKAD vairs
nebūs tik daudz brīva brīža kā iepriekš un tāpēc
daļa sieviešu izlaižās un sāk te stāstīt par to
"grūto" dzīvi. "- atvaino, to nebūtu teikusi, ja Tu tik personīgi neaizskartu šīs "līdzīgās"- Izrunājies ar savu bērna māti!
Piekrītu raksta autorei par visiem 100%....
Man gan šķiet,ka jauno māmiņu galvenā problēma ir dienas vienveidība un rutīna-visu laiku viens un tas pats!!! Diemžēl jaunās māmiņas bieži ļoti mainās pēc bērna dzimšanas,vairs ne tuvu nav tās skaistās sievietes,ko vīri apprecējuši...paliek mūžīgi neapmierinātas,nekoptas, kašķīgas,utt. Tāpēc arī vīri tik bieži aiziet. Vajag strādāt ar sevi,nevis apprecoties kļūt par resnām kašķēm...
janis2010
Zināmā mērā varu Tev piekrist. ...
Pladies- tas ir no visām mums, jo domāju, ka daudzi tā jūtās!
Pilnīgi piekrītu - gluži manas domas kā uz papīra uzliktas!
Ieva, parakstos zem katra Tava vārda!
Sāpīgi, ka valsts un liela sabiedrības daļa, kurai nav nekādas sajēgas par zīdaiņa aprūpi vai vienkārši skauģi, nemitīgi uztur spriedzi attiecībā uz pabalstiem laikā, kad topošās un jaunizceptās mammas ir vismaz kaut kā jasaudzē.
Patiešām nevaru iedomāties sitāciju, kāda, piem,. bija manai māsai - viņas bērni piedzima laikā, kad nebija māmiņalgas, kas nozīmēja atgriešanos darbā bērnu 6 mēnešu vecumā, laikā kad sākas visvislielākais darbs ar bērnu jun vairs nekādas krūtsbarošnas utjp....to faktiski darīja svešs cilvēks☹
Es arī nepiekrītu ka mēs kuras sēžam mājās ar bērniem,esam "mājās sēdētājās"👎 👎 👎