Kustību prieks

Ralfiņam jau atkal mazā jubileja un svinam četrus mēnesīšus. Esam 67 cm gari un 6700 g. Pieņēmies kopš pagājušā mēneša par 700g un paaudzies par 2 cm. Tā jau gaidīju, jo cik tad var lekt katru mēnesi pa 4cm.

Esmu ļoti priecīga, ka ar bobata terapijas palīdzību Ralfiņam no tonusa drīz nebūs ne miņas. Jau iepriekš rakstīju par to, ka aktīvāka mazajam bija tieši labā puse, jo kopš 32. nedēļas mazais bija nepareizā guļā līdz pat nākšanai pasaulē. Poza uz vēderiņa līdz šim nebija īsti patīkama un tāda pašķība un mazais ne īpaši vēlējās griezt galviņu uz kreiso pusi. Vienvārdsakot – sasprindzis un pats par to neapmierināts. Bet – tagad esmu sajūsmā par bobatu. Vispār – vienalga man kā to vingrošanu saukt, bet tagad esmu sapratusi, cik daudz (!)mazulim var dot kustības un, ka ar tām var darīt brīnumus. Visvairāk mani pārsteidz tas, ka pēc daktera ieteikuma esam apmeklējuši vingrošanu līdz šim tikai divas reizes, bet rezultāti ir vienkārši fantastiski – mazais kā vilciņš patstāvīgi veļas uz abiem sāniņiem un pāris reizes spējis apvelties uz vēdera bez manas piepalīdzēšanas.

Poza uz vēderiņa tagad ir pat ļoti tīkama. Ralfiņš apskata pilnīgi visu sev apkārt, šajā pozā smaida un gugina. Reizēm vajadzīgs pavisam neliels stimuls un kustību ierosme, lai mazais atraisītos, sajustu savu spēku, un iemēģinājis jaunas muskuļu kustības, gribētu un varētu tās mēģināt veikt jau patstāvīgi un ar lielu interesi. Vingrosim arī turpmāk.

Tik interesanti vērot, kā mazais, uz vēdera pagriezies, izloka rociņas, lai atrastu pareizo balsta pozīciju. Dažās lietās Ralfiņš apsteidz vienaudžus un aktīvi veic darbības, ko parasti sāk sešos mēnešos. Bet tas nebūt nav galvenais un es netiecos sasniegt kaut kādus rekordus un to neieteiktu arī citām mammām –man vienkārši ir prieks, ka esmu spējusi Ralfiņam palīdzēt atraisīties un iepazīt jaunas kustības un attīstīt jaunas spējas. Mazulis var dot tik daudz prieka!!!

Vispār ļoti noderīgas ir fizioterapeitu konsultācijas. Līdz šim nebiju Ralfiņu aktīvi mājās vingrinājusi, kaut gan tas patiesi būtu jādara katrai mammai. Līdz šim īsti nezināju kā, tāpēc tik bieži neliku uz grīdas un vairākas reizes dienā nedarbojāmies. Bet, ja nav aktivitāšu, tad mazuļa jaunos sasniegumus reizēm var gaidīt ar maisu. Tagad mēs darbojamies aktīvi uz grīdas, uz lielās bumbas un man uz ceļiem. Un man prieks, ka zinu kā.

Tagad Ralfiņam ir arī īpašas bumbiņas (kā ezīši), kas attīsta tveršanas refleksu un bumbiņas vispār ir ļoti, ļoti nepieciešamas tādiem maziem ziķeriem – lielākas, mazākas, jebkādas. Tām var izsekot līdzi, tās ir prieks ripināt, taustīt un tvert. Galvenais, lai mazais ir smaidīgs un dzīvespriecīgs darbojoties.

Tā mums ir iesācies piektais mēnesītis Ralfiņa dzīvē – smaidīgi, kustīgi un ar prieku.