Jā, es esmu skaista!

Tagad es par sevi varu droši teikt,ka esmu skaista,es jūtos skaista-gan iekšēji,gan ārēji.

Protams,agrāk tik pārliecināta es gan nebiju.Vienmēr šķita,ka citas meitenes ir tik skaistas,stilīgas,visiem viņas patīk,bet es tāda pelēka pele.Šķita,ka esmu vienmēr draudzeņu ēnā.

Bet tagad,kad es uz to visu atskatos ,tad saprotu,ka vienmēr esmu bijusi skaista citu acīs,gan iekšēji,gan ārēji,vienīgi pati to slāpeju ar savu nepārliecinātību par sevi.

Manas domas par sevi krasi mainījās tieši pēc kāzām,nākamais solis,kas deva lielu pārliecību bija dēla dzimšana.Un viss,tagad esmu pacvisam citās domās par sevi.

Esmu sapratusi,ka,lai citi tevi uzskatītu par skaistu,sākumā pašai sevī ir jāredz tas skaistums.Un noteikt jāatmet salīdzināšana ar citiem.Nevar sevi salīdzināt ar kādu meiteni no TV reklāmas vai uz žurnala vāka,vai arī populārāko skolas meiteni.Mēs katrs esam citāds,mūsos visos ir skaistums,tik tas jāapzinās,nav jakaunās ar cēli paceltu galvu pateikt,ka es esmu skaista.Tas ir tikai pašsaprotami,ja cilveks skatoties spogulī redz kādu,kas ir skaists.

Pirmais ir noteikt jādara viss,lai patiktu pati sev un tik pēc tam jādomā ko par mani saka citi.Ja es sevi iemīlu,pieņemu un uzskatu par skaistu,tad noteikt arī citi to manīs.

Ja runājam par skaistumu,tad pirmais ko novērtējam nepazīstamam clvēkam ir ārējais izskats,vēlak jau iepazīstamies un novērtējam arī iekšējo būtību.

Un atceroties sevi no pagātnes,tad jā,vienmēr man teica,cik draudzīga,labsirdīga,izpalīdzīga esmu.Bet manām draudzenēm izteica komplimentus par ārējo izskatu.Tas man lika domāt,ka viņas ir skaistākas par mani.

Tagad es saku tā,ka drauzenes bija ārēji skaistas,es arī,tikai manī vēl bija ieksējais skaistums.Līdz ar to uzsvēra manās labās īpašības,kas tanī laikā nešķita man tik būtiskas,jo kāda tām bija nozīme,ja citam teica,cik viņas skaisti izskatās.

Tas viss bija tik tādēļ,ka es nespēju saņemties un saprast,ka es tiešām esmu skaista un man nav jālīdzinās citam meitenēm.Tagad es tiešām cenšos pirmām kārtām priekšs sevis,lai es justos labi un tik pēc tam,lai apkārtējie mani novērtē.Protams,gribas jau,lai arī citiem es patīku,bet tai pat laikā jāsaprot,ka cilveki ir dažādi un visiem izpatikt nav iespējams.Ja kāds mani neuzskata par skaistu,tas nenozīmē,ka es tāda nēesmu.Tas nozīmē tik to,ka katrams savs viedoklis un gaume.

Un kopšs es esmu pārliecinata par sevi,arī citi daudz vairāk mana manī to skaisto.Es esmu vienkārša,nēesmu glauna dāma,bet es esmu skaista,pārliecināta un tas ir pats svarīgākais.

Tagad manā dzīvē ir divi vīriešī,kas manī to pārliecību pastiprina.Vīrs un dēls,kas mani uzskata par skaistāko,jo tāda kā es vairs nav neviena.Es esmu es,tāda esmu viena vienīgā.Man nav jācenšas izpatikt kādam,man jācenšas mīlēt sevi par to,kāda es esmu.

Kādreiz es nevarēju pati par sevi pateikt ko labu,man bija neērti,nebiju pārliecināta.Bet,ja tagad man jānosauc savas labās īpašības,savu iekšējo es,tad droši to daru.

Es esmu labsirdīga,izpalīdzīga,draudzīga,mīļa,un arī ārēji sevi droši saucu par skaistu.Protams,pie ārējā skaistuma ir jāstrādā,tas nenozīmē,ka jāģērbjās glaunās,dargās drēbēs vai jāmaskējas ar kosmētiku.Ir vienkārši jāseko līdzi tam kādas mēs vēlamies būt.Es vienmēr esmu bijusi  slaida un līdz ar to es to cenšos kotrolēt,jo tā es jūtos labi.Tas nav priekšs citiem,bet priekšs manis pašas.

Skatos uz sevi no malas,fotogrāfijās un vienmēr nodomaju,ka,jā,es tiešām esmu skaista.Man nav vajadzīgas nez kādas drēbes,man nav it nemaz vajadzīga kosmētika,es labi izskatos par no rīta izkāpjot no gultas.

Apkārtējie uzsver manu smaidu,manu atšķirīgo,interesanto balsi,ko parasti pie iepazīšanās ir pirmais ko mana.

Ja es jūtos skaista,tad es esmu skaista,un tad arī apkārtējie to mana un novērtē.

Blogu konkurss: Es esmu skaista!

IESŪTI SAVU BLOGU ŠEIT!