Gribot negribot jāstrādā..

Katrīnīti mēs plānojām un notika brīnums - viņa pieteicās.

Mēs ar vīru zinājām, ka es darbu nevarēšu pārtraukt, tāpēc jau sākotnēji rēķinājāmies, ka nāksies vīram uzņemties lielākas rūpes par mazuli. Uz dzemdībām es braucu no darba un atsāku darbu pēc mēneša, gan uz pusslodzi, lai nevajadzētu visu laiku pavadīt darbā, atlikušo darīju mājās, kad Kate gulēja. Tā kā ierobežotu laiku varēju būt kopā ar mazuli, centos, katru brīvo brīdi būt viņai blakus. Gulētiešanas rituāls ir mans no pašas piedzimšanas. Reizēm no noguruma aizmiegu pirmā, tad vīrs saka, Kate glāsta man vaidziņu un rāda "Kuš", mamma čuč.

Mans laiks ir no sešiem vakarā, kad zīmējam, tinam zaķus un kaķus un liekam tos gulēt. Vakarā, mammai jādzied, kad lūdzu Kati padziedāt man viņa saka "'net, mama možet" un mums sākās ikvakara dziesmu repertuārs. Tā kā tētis mums runā krieviski, bet es ar viņu latviski, tad runājam mēs arī abās valodās, uz doto brīdi jaucam kopā valodas, kurā valodā vārdiņš vieglāks, to izmantojam.

Katrīne zin, ka mamma ir "a darbā", zin kā sauc firmu, kur strādāju un, ka braucu uz darbu "a vilcienu".

Kad no rīta eju no mājas parasti ieskatos guļamistabā- tur viņi abi guļ,  tik mīļi un tad tā negribas iet prom...

Blogu konkurss strādājošām mammām! Piedalies un laimē DVD!