Ģirts un Meta Liuziniki pirmdzimtā gaidās

Kamēr skatītāju tik iemīļotā seriāla „Ugunsgrēks“ varonis Denis mēģina iekarot Elizabetes sirdi, reālajā dzīvē aktiera Ģirta Liuzinika dzīve ir pavisam harmoniska un mierīga. Un kādēļ gan ne? Viņi abi ar sieviņu Metu gaida piedzimstam savu pirmo bērniņu un kopā apmeklē Māmiņu Kluba dzemdību kursus. Mazulis vēl nebija pieteicies, bet Ģirts jau zināja, ka arī viņš piedalīsies dzemdībās.

 

 

 

Ģirts un Meta - gaidot savu pirmo bērniņu

 

 

Izstāstiet, kā šobrīd rit šis īpašais bērniņa gaidīšanas laiks?

Meta: Man ir sācies dekrēta atvaļinājums un baudu to no visas sirds. Tā ir īpaša sajūta, jo gaidām brīnumu - mūsu pirmo bērniņu.

 

Ģirts: Kopš sieva aizgāja dekrēta atvaļinājumā, viņa ir tik priecīga un mierīga. Viņa lido. Viss notiek pēc bērna prāta.

 

Sievišķīgās sajūtas līdz ar grūtniecību arī kā mainījušās?

Meta: Vislielākās pārmaiņas ir tās, ka vairāk domāju tieši par sevi. Domāju par to, ko tieši es gribu un ļaujos visam, ko vēlos. Protams, cenšoties nevienu neaizvainot. Agrāk vairāk izgāju uz kompromisiem.

 

Ģirtam arī nākas piekāpties?

Man vienmēr nācies to darīt! (smaida).

Meta: Ģirts ļoti rūpējas par mani. Kad grūtniecības sākumā bija nespēki, tieši viņš tīrīja māju un gatavoja ēst.

 

Kādi būsiet kā mamma un tētis?

Ģirts: Daudz par to domājam, jo gribas bērnu, kurš izveidosies par personību. Bet nav jau tādi likumi, kurus ievērojot, izveidojas tā ideālā personība. Mums pašiem šķiet, ka mūsu bērns vairāk audzinās mūs, nevis mēs viņu.

Meta: Jā, mums ir sajūta, ka manā puncī aug nevis maziņš knapsieriņš, bet kaut kas liels un ar savu zināšanu bagāžu.

Ģirts: Mēs jau arī paši nedzīvojam pēc likumiem. Esam sajūtu cilvēki. Mums nav konkrētas dienas, kad tīrām māju, taisām ēst vai atpūšamies. Māja vienmēr ir kārtībā, bet tā mums nav spiesta lieta. Vienmēr vadāmies pēc sajūtām.

 

Runā, ka jaunie vecāki mācās no saviem vecākiem. Kādas zināšanas no savējiem pārņemsiet sava bērniņa audzināšanā?

Ģirts: Vissvarīgākais, kam pievērsīsim uzmanību – runāsimies ar savu bērnu. Tas, ko esam mantojuši no saviem vecākiem – mums vienmēr bijis atbalsts absolūti visās lietās un sfērās. Tas ļauj justies droši un vajadzīgi. Uzklausīsim savu bērnu un centīsimies būt viņa draugi.

 

Ticat teorijai, ka bērniņi izvēlas savus vecākus?

Noteikti! Bērniņi jau arī nāk īstajā laikā. Mums nebija tā, ka tieši uz šo vasaras mēnesi plānojām bērniņu, bet acīmredzot mazulim šis laiks likās vispiemērotākais. Gatavojāmies viņam un redz, viņš pieteicās.

 

Bet kādēļ bērniņš izvēlējās tieši jūs?

To jau droši vien viņš mums pats pateiks.

Meta: Jo mēs būsim ļoti labi vecāki.

Ģirts: Viņš juta, ka bija pienācis laiks ieviest šajā ģimenē kārtību (smaida).

 

Ko būtu gatavi upurēt, lai būtu labi vecāki?

Ieviesīsim vairāk hobiju kopā ar bērnu. Nevis kaut ko noliksim malā, bet vairāk darbosimies. Baudīsim visi kopā ziemas un vasaras priekus. Kad aizraujies ar darbiem, aktīvo atpūtu bieži vien atstāj novārtā, bet bērniņš mums liks visu atsvaidzināt. Atceros, kā savā bērnībā dzīvojām laukos, ar draugiem piedalījāmies sporta spēlēs, gulējām mežā teltīs, braucām ar riteņiem.

Meta: Savu ikdienu papildināsim ar ģimenes hobijiem.

 

Kādas īpašības gribētu redzēt savā bērniņā?

Meta: Galvenais, lai bērniņš ir vesels. Tad jau nāk viss pārējais – gudrs, skaits un čakls. Gribētu, lai mazulis ir tāds pats sajūtu cilvēks, kādi mēs abi ar vīru. Man šķiet sajūtu cilvēki dzīvi redz skaistāku.

Ģirts: Gribētos, lai bērniņš nav arī satraukts. Lai dzīvo mierā, nevis prāto, kas varētu ar viņu notikt.

 

Kā jūs to esat iemācījušies – nesatraukties par to, kas varētu notikt?

Mēs jau to joprojām mācāmies. Vienā brīdī šis miers pats atnāk. No malas varbūt kādam liekas, ka mums viss ir vienalga, sēžam tādi mierīgi un nesatraucamies. Bet man nekad nav bijis vienalga. Dzīvi vienkārši uztveru mierīgāk, jo dzīvojam taču sev un sev tuviem cilvēkiem.

 

Bet kā jums izdodas nesatraukties par cenām un, piemēram, Latvijas politiku?

Ko tas mainītu, ja satrauktos? Protams, vienmēr jau gribas dzīvot labāk.

Meta: Mums patiesībā ir ļoti paveicies, jo viss ir: gan kur dzīvot, gan ko ēst. Visas pasaules mantas jau arī nevar iegūt. Ne jau tajās ir tā laime.

Ģirts: Apzināmies, ka visu nevaram atļauties, bet tas ir vēl interesantāk. Ja dzīvo saspringumā, nevar iegūt harmoniju un mieru. Ja pats mierīgi plūsti pa dzīvi, nevis guli kā peļķe, kas nekur neaiztek, tad jau arī šis miers atgriežas. Arī dzīves pagriezieni notiek mierīgi.

Meta: Mūsu ģimenē tā, kura biežāk satraucas, esmu es. Tad Ģirts liek lietā savu nomierināšanas paņēmienu – vienkārši pasmejas par mani un radušos situāciju. Un tas brīnišķīgi darbojas.

 

Kā šobrīd gatavojaties savam bērniņam? Ejat uz kursiem? Grāmatu plaukti arī jau sapirkti pilni ar bērnu grāmatām?

Ģirts: Mums ir ļoti labi skolotāji, profesionāļi Māmiņu Klubā, kurā apmeklējām kursus. Bet skolotāja Metai ir arī mana māsa, kurai ir divi bērniņi. Meta daudz laika pavada kopā ar viņiem.

Meta: Necenšos pārāk aizrauties ar papildu informatīviem līdzekļiem. Noskaidroju, kas man tajā brīdī aktuāls, painteresējos par lietām, kuras mani satrauc, bet tas arī viss. Savā būtībā esmu tāds cilvēks, kurš negatīvo informāciju pārāk ilgi glabā sevī, tādēļ labāk no tās izvairos un dzīvoju mierā.

 

Tevi, Ģirt, nebija jāpierunā nākt uz Māmiņu Kluba kursiem?

Meta: Nē, viņš pats gribēja nākt man līdzi gan uz kursiem, gan arī pie dakteriem. Grib zināt, kā jūtos un kā jūtas mazulītis. Ģirts ir ļoti labs paraugs topošajiem tētiem.

 

Dzemdībās arī esi plānojis piedalīties?

Ģirts: Jā, tas nav apspriežams jautājums. Vēl bērniņš nebija pieteicies, bet jau zināju, ka būšu kopā ar sievu dzemdībās.

 

Esat arī bērniņam jau vārdiņu izdomājuši?

Meta: Ar to gan mums ir ļoti grūti. Variantu ir daudz, bet īstais vēl nav izvēlēts. Nekur nesteidzamies. Paskatīsimies, kāds bērniņš izskatās, un tad arī pieņemsim gala lēmumu. Katram vārdam ir savi kodi, lai zinātu, vai tas būs īstais mūsu bērniņam, mums viņš vispirms jāsagaida.

 

Ja runājam par vārdu kodiem, kādi kodi ir jūsu vārdiem – Ģirts un Meta?

Ģirts: Nemaz nezinu.

Meta: Ģirts ir tipisks mākslinieks. Pa gaisu vien dzīvo, taču arī ļoti gādīgs un ģimenisks. Vārds Meta atkal nozīmē, ka vienmēr ticu tikai labajam.

Ģirts: Tā jau arī ir. Mēs abi esam ļoti piemēroti saviem vārdiem.

 

Manuprāt, jūs esat arī labi piemēri tam, ka vienmēr ļoti ieklausāties sevī. Ne velti abi esat mainījuši profesiju. Kā nonācāt līdz sajūtai, ka dzīvē kas jāmaina?

Ģirts: Viss notika teju pats par sevi. Studēju ekonomiku un juristus. Jutu, ka tas nav tas, kas mani aizrauj. Nepameta sajūta, ka tas ir tikai kaut kāds posms manā dzīvē. Tā arī notika. Aizgāju uz akadēmiju, diezgan vieglprātīgi izturējos pret iestājeksāmeniem, jo diez ko nebiju gatavojies. Droši vien tādēļ, ka man bija atpakaļceļš. Bet tiku aktieros! Un paldies par to! Cik tagad atceros, pārmaiņas man bija ļoti vieglas.

 

Kādas tev šobrīd sajūtas, ejot uz darbu – esi īstajā vietā vai tikai pagaidu?

Īstajā! Ir, protams, lietas, kuras vēl gribētu dzīvē darīt, bet tas drīzāk ir hobiju līmenī. Darbs man patīk un tas ir svarīgākais.

 

Un kā Metas dzīves ceļš aizveda līdz pārmaiņām?

Meta: Strādāju bankā, biju izmācījusies ekonomistus. Sākumā šī profesija man ļoti patika, bet ar laiku bija sajūta, ka atrodos būrī. Man trūka prieka. Biju gatava stabilitāti mainīt pret kaut ko citu. Neilgu laiku darbojos pasākumu aģentūrā, bet tagad strādāju ar Munio Candela svecēm. Interesanti, ka visi darbi ir paši pie manis atnākuši. Man beidzot ir prieks iet uz darbu un tas ir tieši tas, ko vēlējos. Tagad gan esmu dekrēta atvaļinājumā un ļoti priecājos, ka varu izmantot šo laiku, jo ir tik daudz sieviešu, kas strādā līdz bērniņa nākšanai pasaulē un arī gandrīz uzreiz pēc dzemdībām. Šobrīd sācies mans laiks.

 

Kā to pavadi?

Baudu brīvās dienas un gatavojos mazuļa nākšanai pasaulē.

 

Kādu redzat savu ikdienu pēc bērniņa piedzimšanas?

Noteikti negribētu, lai ieslīgtu stresainā mājsaimnieces rutīnā, bet kā tas būs, to jau nemaz nezinu. Galvenais – saglabāt sevī mieru. Tad jau arī viss pārējais būs.

 

Tev, Meta, nav grūti, ka vīrs ir aktieris, kura darba laiks taču ir tik nenormēts?

Šajā pavasarī ir grūtāk, jo Ģirtam ir daudz jāstrādā. Bet bērniņš zina īsto laiku, kad pieteikties - vasarā Ģirtam būs krietni brīvāks.

 

Kā tu jūties kā Ģirta sieva, kad redzi TV seriālā, kā vīrs mēģina iekarot citas sievietes sirdi?

Par to gan nemaz nedomāju. Skatos „Ugunsgrēku“ kā seriālu. Mazāk domāju par sižetu, bet vairāk par to, kā manam vīram viss izdodas, lai varu viņu pakritizēt vai arī paslavēt.

Ģirts: Vēl jau arī seriālā nav tās mīlas. Mani visu laiku atraida.

Meta: Pagaidām to scenārijs arī paredz. Viss tiek kontrolēts (smejas).

 

Par ko mīlat viens otru?

Ģirts: Visas mazās lietas un īpašības, kas ir Metā, pat pašas vienkāršākās savijas attiecībās. Mēs viens otru atbalstām un pilnveidojam. Esam kā medaļas abas puses. Tāpēc arī mīlu Metu.

Meta: Jā, mēs it kā esam līdzīgi, bet tomēr tik atšķirīgi. Man svarīgākais, ka kopā ar Ģirtu varu būt pati. Līdz pat pēdējam sīkumam esmu ES - pilnīgi atklāta, man nekas nav jāslēpj, jo Ģirts ir mans labākais draugs.

 

 

Kintija Bulava, www.sieviesuklubs.lv

Foto: Māris Lapiņš, M.L.Studio

 

Kādas pārdomas tevī izraisīja šī saruna?