Šorīt pamatīgi aizgulējos un uz vilcienu taisījos cik vien ātri var. Dēls jau bija pamodies (es šorīt piecēlos 6.30), omamma viņu saģērba, kamēr es jau ķemmēju matus un vilku kurpes kājās. Kad ņēmu vējjaku un taisījos skriet pa durvīm laukā, pieskrienu pie dēla, lai samīļotu un iedotu bučiņu, bet viņš man ātri iedod buču, pieiet pie durvīm, atver un stāvot durvīs rāda uz izeju un saka: "Ej! Ej, uz vilcienu! Brauc uz darbiņu! Ej! Ej!"
Naktī Armands piecēlies sēdus gultā skaļi sāk runāt: "Vilksim biksītes, iesim lejā pie omammas". Tad es pavērdama acis viņam saku: "Tu galīgi jocīgs esi? Nevilksim nekādas biksītes, pulkstenis ir 3 naktī, ārā ir tumšs un omamma guļ. Tev arī ir jāguļ!" Tā nu es noliku viņu atpakaļ guļus, sasedzu un viņš aizmiga. Par cik pati biju pusaizmigusi, tad nemanīju vai viņam bija acis vaļā, vai arī viņš tik pa miegam šitā :)
Vakarā skatamies filmu, omamma pieiet priekšā tv, lai paņemtu drēbes no ķeblīša. Dēls uzreiz liecās uz sāniem un sašutis saka: "Ej nost! Ej nost! Neredzu autopsu (autobusu)!"
Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
piekrītuUzzini vairāk