10 receptes pret bērna histēriju

Dusmu uzplūdi, asaras, straujas nokaņojuma maiņas, šīs spēcīgās emocijas ne tikai bērnus, bet arī mūs izsit no līdzsvara. Kā ar to cīnīties? Dusmoties, paglāstīt bērnu, gaidīt, kad pāries, vai vienkārši piekāpties? 

Pirmais, kas jāapgūst katram no vecākiem - ir svarīgi prast atšķirt kaprīzes no īstajām bērna bēdām, un tad attiecīgi arī jārīkojas. Ja kaprīzes tiek izrādītas kā vienkārši emocionālā spiediena izdarīšana uz pieaugušo, mēģinājums vecākiem likt darīt tā, kā gribas bērnam, viss ir skaidrs. Raudāšana, kliegšana, vārtīšanās pa grīdu var tikt pielietota arī tad, kad bērns vēlas piespiest vecākus kaut ko iegādāties viņam. Viņš tā var rīkoties arī, ja negribas doties uz dārziņu, vai nevēlas iet prom no bērnu rotaļlaukuma. Bērns izspiež asaras, panākot no mums vēlamo. Ja bērnam izdodas to panākt, viņš to izmantos turpmāk arvien biežāk un biežāk. Pats galvenais tādās reizēs ir miers un pacietība. Uz visām bērna darbībām jāreaģē ar sapratni un piekāpties nedrīkst. Kad bērns nomierinās, nerājiet un nekauniniet, vien izsakiet cerību, ka viņš tādu uzvedību vairs neatkārtos. Pierādiet viņam, ka tāds manipulāciju veids rezultātus nenes.

Bet ir arī kaprīzes, ko izraisa izsalkums, slikta pašsajūta, nogurums, uztraukums, slikts miegs, pārlieku daudz iespaidu.

Neuzvelcies!

Dažkārt vecāki pārāk uzvelkas, dzirdot bērna raudāšanu. Tev jāsaņemas un jāatbalsta bērns. Neadekvāta reakcija un vecāku veltīgās cerības par mieru saspringumu palielinās, tāpat arī bērna kaprīzes būs biežākas, spēcīgākas. Vecāku dusmas un kliegšana bērnu izbiedēs un viņš uzvilksies vēl vairāk. Centies saglabāt mieru. Nepadodies bērna noskaņojuma maiņai, esi bērnam miera iemiesums, draudzīgākais cilvēks pasaulē. Galu galā, kā lai mazulis nomierinās, ja ne tikai nespēj sevi kontrolēt, bet arī apkārtējie ir līdzīgā stāvoklī un zauē kontroli? Esi viņam blakus, ļauj sajust, ka palīdzēsi, ja tas būs vajadzīgs. Seko līdzi savam balss tembram. Paaugstināta balss, nespēja savaldīties bērna klātbūtnē bērnam iemācīs darīt tieši to pašu.

Bērna pārdzīvojumi

Kad bērns par kaut ko pārdzīvo, viņš ar to netiek galā. Viņa iekšējais spēks, kas nāk ar dusmām, var nobiedēt arī viņu pašu, tāpēc viņam blakus vajadzīgs būs maigs, mierīgs pieaugušais, kas palīdzēs novirzīt enerģiju vajadzīgajā virzienā, nomierinās viņu, atbalstīs un palīdzēs tikt galā ar jūtām. Ja bērns ilgi pats nevar nomierināties, palīdzi viņam, pastāsti, ka saproti viņa jūtas. Pieņem viņa jūtas un līdzpārdzīvo.

Esi blakus

Bērnam vajadzīgs atbalsts. Paņem viņu klēpī, palīdzi viņam nomierināties. Ja bērns vienkārši meklē tavu siltumu, nereaģē nepacietīgi, nedusmojies, viņš vēl vairāk satrakosies. Papaijā viņa muguriņu, pašūpini, parunājies ar viņu. Dažkārt bērnam pietiks pat tikai ar to. Nākotnē pievērs viņam lielāku uzmanību, arī tad ar asarām viņš centīsies panākt mazāk. Ikdienas steigā mēs dažkārt aizmirstam ar bērniem lēnām parunāties. Viņiem vajadzīga mūsu mīlestība, un tiklīdz viņiem to sniedz, arī viņi iemācās dalīties šajā priekā.

Novirzi bērna uzmanību uz ko citu

Tā vietā lai kristu panikā vai norobežotu bērnu no savām acīm histērijas laikā, pacenties pārslēgt viņa uzmanību uz ko citu. Dažkārt kopīga deja, paspēlēšanās ar bumbu var būt labākais līdzeklis uzmanības novēršanai. Varat kopā pasēdēt uz grīdas, paskatīties kādu grāmatiņu. Mazi bērniņi biežāk zaudē kontroli pār sevi, tāpēc viņiem var palīdzēt ietīšanās sedziņā, iziešana uz balkona vai paskatīšanās pa atvērtu logu. Svaigs gaiss arī ir lielisks palīgs. Mutītes apmazgāšana ar vēsu ūdentiņu arī var palīdzēt. Kad bērns nomierināsies, samīļo viņi, pasēdi ar viņu kopā tik ilgi, cik tas būs vajadzīgs.

Neliec bērnam norīt jūtas

Paškontrole, iekšējais miers - cik jauki, ja tas viss būtu ikvienam bērnam, bet tas ir neiespējami.Mazulis atbrīvojas no negatīvās enerģijas tieši ar dusmām un negatīvām darbībām. Viņam vienkārši vajag nolaist tvaiku. Bērnā iekšā ir vairāki konflikti visu laiku, un to zinot arī tev būs vieglāk saprast, kāpēc, piemēram, vecumā no 2 līdz 4 gadiem bērni ir ļoti viegli aizkaitināmi, ātri apvainojas, sadusmojas. Tāda dusmu izlāde ir nepieciešama vēl nenobriedušajai bērna psihei, ja bērns no negatīvās enerģijas neatbrīvojas, viņš ar to nevar iemācīties tikt galā arī vēlāk. Ja bērns visu laiku izrāda raksturu, atceries, ka atšķirībā no pieaugušajiem, viņam ir grūti izvēlēties vārdus, kas raksturotu viņu jūtas. Bērni izrāda savas iekšējās problēmas ar uzvedības palīdzību. Un vecāki pārāk bieži lūdz bērnam neizrādīt savas jūtas, lai paši būtu mierīgi, jo bērna kliegšana, asaras taču krīt uz nerviem.. Bet emociju, jūtu, asaru norīšana neizaudzina spēcīgas personības.

Bērna pārdzīvojumi tev nav vienaldzīgi

Dažkārt bērnam ir ļoti svarīgi sajust tavu līdzpārdzīvošanu, ir svarīgi saprast, ka negatīvas emocijas drīkst būt un no tām nav jākaunas. Nedrīkst bērna asaras uzskatīt par dvēseles vai rakstura vājumu. Stiprs cilvēks nesūdzas, daudz ko patur sevī, bet ne vienmēr viņš ar šīm jūtām iemācās tikt galā, lai atkal pieceltos un ietu tālāk. Ir jābūt pārliecinātam par to, ka jūtas, ko izrādam ir normālas, tās ir iespējamas. Protams, izņemot, ja bēdas ir pārāk ilgas. Vai mazulis, kura jūtas vienmēr tiek apspiestas, var sevi iemīlēt? Viņš redz: mammai mani pārdzīvojumi neinteresē, man jāceļas, jāpārtrauc raudāt. Bet patiesībā, pārdzīvojumi jau tādēļ, ka asaras norītas, nepāriet.

Ļauj mazuļa jūtām vaļu. Bet atcieries, lai mazulis savas jūtas un lūgumus varētu izteikt mierīgi, bez kliegšanas, kaprīzēm, būs vajadzīgs laiks. 

Raudāšana - ne ilgāk kā 10 minūtes

Neļauj bērnam izjust spēcīgu emocionālu saviļņojumu pārdzīvojuma laikā ilgāk par 10 minūtēm! Uzklausi viņu, palīdzi tikt galā ar emocijām un pacenties pārslēgties uz ko citu. Jo vairāk bērnam ļausi pārdzīvot, jo ilgāk tev viņš būs jāmierina. Bērnam priekš dusmām pietiek ar kādu brīdi, sniedz viņam to, bet pēc tam dodies pie bērna, ieskaties viņam acīs, atrodi ar viņu kontaktu, izmantojot skatiena palīdzību. Pasaki, ka nu gan viss ir labi un aicini pabūt kopā, parotaļāties kopā. Bērns jutīs, ka esi viņu sapratus, tātad - var taču nodarboties ar ko citu.

Mīli mazuli gan priekos, gan bēdās

Mums visiem patīk, ka mazuļi smejas un dzied, un tikpat ļoti mums nepatīk viņu raudāšana un kliegšana. Bet bērnam ir tiesības būt bēdīgiem, neapmierinātiem, dusmīgiem, sliktā noskaņojumā - tāpat kā mums. Bērnam ir jāzina, ka mēs pieņemam gan viņa smieklus, gan asara. Pašu spēcīgāko jūtu uzplūdiem nevajadzētu izjaukt tavu mīlestību pret bērnu. Bērni, tāpat kā mēs, dažkārt, tā teikt - izkāpj no gultas ar kreiso kāju. Un dienas galā arī viņi mēdz justies iztukšoti. Ne tikai pieaugušie piekūst. Pie tam, dažkārt paaugstināts jūtīgums un ievainojuma sajūta ir specifiskas psiholoģiskās attīstības īpatnība, kas atstāj iespaidu arī uz bērna nervu sistēmu. Iedzimtās īpašības mēs salauzt nevaram. Te nepalīdzēs nedz pierunāšana, nedz pārmetums, nedz sods. Jebkas, kas notiek ar varu, problēmu padara tikai lielāku. Palielinās spriedze, uztraukums. Mums jāpieņem, ka arī bērnam ir personīgais viedoklis kādos jautājumos, mums jāaudzina bērni ar cieņu pret viņiem, jo tikai tā mēs varam viņiem iemācīt atbildības sajūtu. Mazulis, kas jūt, ka var raudāt, kad viņam tas nepieciešams, jūt, ka vecāki viņu pieņem tādu, kāds viņš ir. Tāpēc nebrīnieties, ka par jūsu bērniem audzinātājas saka - "Viņš nu gan jums ir mierīgs, kluss un paklausīgs.", bet mājās bērns nolaiž tvaiku visā savā krāšņumā. Tātad - mājas ir tā vieta, kurā viņš jūtas visdrošāk. Viņš to nedara, lai nokaitinātu jūs vai, lai izrādītu necieņu pret jums.

Priecājieties kopā!

Bērnam gribas gan iegūt kāroto rotaļlietu, gan palikt rotaļu laukumā, gan tikt pie saldējuma, bet tu tam visam saki NĒ. Viņš kļūst neapmierināts, dusmīgs un izrāda savas jūtas. Iedomājies viņu savā vietā. Nevajag uztraukties par to, ka bērns te smejas, te raud, biežas garastāvokļa maiņas ir patiesībā laba zīme - bērns attīstas un mainās. Uztraukumam būtu pamats, ja bērns nekad neraudātu, nedusmotos un nekliegtu. Tāda ir dzīve. Centies koriģēt bērna uzvedību pa drusciņai. Ja viņš kaut ko vēlas, iemāci viņam neizrādīt savas vēlmes tik kaislīgi, uzstājīgi un ar dusmām. Paskaidro, ka nejauka uzvedība nav veids kā kaut ko panāk. Nesteidzies bērna vēlmes apmierināt. Paskaidro viņam, ka daudz ātrāk un vieglāk panākt var savu mierīgā sarunā. Pieturies pie noteikumiem: kamēr mazulis kliedz, viņa prasības netiek apmierinātas. Tiklīdz beidzas kaprīzes, varam par kaut ko vienoties. 

Atrodi pārdzīvojumu iemeslu un palīdzi ar to tikt galā!

Histērijas, bērna klaigas jāuztver pacietīgi, ir svarīgi būt vērīgai un jācenšas saprast bērna asaru iemeslu. Katru reizi, kad saskaries ar grūtībām, arī tu taču neesi priecīga. Mazulis tāpat. Vecumposmā līdz 4 gadiem dusmas ir labākais veids kā paust vilšanos, bēdas un daudzas citas svarīgas jūtas. Bet arī tas nav vienīgais iemesls, bērns var būt neapmierināts, jo veltam viņam pārāk maz laika. Viņš var būt neapmierināts, jo daudz strādājam, un reti kopā rotaļājamies. Viņš var būt neapmierināts, jo ir bail no tumsas, skaļiem trokšņiem, suņiem, raganām, ārstiem un ūdens. Ja neviens bērnam nepalīdzēs tikt galā ar viņa pārdzīvojumiem, neuzklausīs viņu, kliegšana un asaras parādīsies vēl uzstājīgākā veidā. Un tas nepatiks ne bērnam, ne jums.

Māmiņu Klubs