10 drošības padomi bērnu velo drošībai

Vasarā daudz vairāk laika tiek pavadīts atpūšoties brīvā dabā. Lai atpūta nepārvērstos pārdzīvojumos, jāievēro drošības pasākumi un jāpārzina satiksmes noteikumi, jo Latvijā bērnu traumatisma līmenis ir katastrofāli augsts. “Māmiņu Klubs” aicina iepazīties ar īsfilmu par bērnu drošību!

Lai mazinātu augsto bērnu traumatisma līmeni, Labklājības ministrijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) iepazīstina ar informatīvu īsfilmu par drošības līdzekļu nelietošanas riskiem un iespējām izvairīties no traumām. Filmu veidojis "Māmiņu klubs", izmantojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistu padomus.  

Drošības ķiveres lietošana. Braucot ar velosipēdu, skrituļojot vai braucot ar skūteri, vienmēr jālieto drošības ķivere. Tā aizsargā centrālo nervu sistēmu, jo mazam bērnam galva ir salīdzinoši smagāka un iegūstot galvas traumas, visbiežāk rodas smadzeņu satricinājumi vai pat nopietnākas traumas un brūce, kas prasa ārstēšanos stacionārā.

Aizsargu izmantošana. Nodarbojoties ar skrituļslidošanu vai braucot ar skūteri, ar drošības ķiveri vien nepietiek, ir vajadzīgi arī roku un kāju sargi, jo viens kritiens var traumēt ne tikai galvu, bet arī nobrāzt vai pat salauzt roku. Savukārt ceļu aizsargi ir ļoti būtiski, jo, satraumējot ceļu bļodiņas, tas var radīt sarežģījumus uz mūžu.

Piemērots velosipēda aprīkojums. Braucot ar velosipēdu, tam jābūt tehniskā kārtībā un jābūt aprīkotam ar bremzēm. Ja braukšana notiek vakarā vai  nepietiekamas redzamības apstākļos, tad velosipēdam obligāti jābūt aprīkotam ar dzelteniem atstarojošiem elementiem sānos, priekšā jābūt iedegtam baltas krāsas lukturim un aizmugurē sarkanas krāsas lukturim.

Piemērots apģērbs, braucot ar velosipēdu. Ja noteikumos obligāta prasība ir  velosipēda aprīkošana ar atstarojošiem elementiem, tad uz velosipēda vadītāja apģērbu šādas prasības nav.Tomēr velosipēda vadītājam iesaka vilkt gaišas, spilgtas drēbes, atstarojošās vestes vai drēbes ar atstarojošiem elementiem, lai auto vadītājs varētu viņu laicīgi pamanīt.

Ceļu satiksmes noteikumu ievērošana. Gan velosipēdists, gan skrituļotājs ir satiksmes dalībnieks, tāpēc jāzina ceļu satiksmes noteikumi. Ja velosipēdists pārvietojas pa ietvi, kas nav aizliegts, uz ietves velosipēda vadītājs respektē gājējus, savukārt uz veloceliņa gājējs respektē velosipēdistus.

Ja blakus ir ierīkots velo celiņš, tad velobraucējam olbligāti jāpārvietojas pa velo celiņu, jo ir aizliegts pārvietoties pa brauktuvi. Piebraucot pie regulējamas gājēju pārejas, ja deg atļaujošais zaļais signāls, drīkst šķērsot gājēju pāreju nenokāpjot no sava divriteņa, taču ar nosacījumu, ka velobraucējs pārvietojas ar gājēja pārvietošanās ātrumu.

Ja velosipēdists nespēj to paveikt, tad gājēju pāreja jāšķērso stumjot velosipēdu pie rokas. Savukārt, ja velosipēdists gatavojas šķērsot gājēju pāreju, kuru neregulē luksafors, obligāti ir jānokāpj no sava velosipēda un jāstumj tas pie rokas.  Ja pārvietojas ar skrituļslidām vai skeitbordu, tad jārespektē gājēji un nedrīkst pārvietoties un traucēt gājēju kustībai. Bērni ar skrituļdēļiem vai uz skrituļsidām nedrīkst braukt pa gājēju ceļiem vai ietvēm un ir aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, braucot pa brauktuvi kopā ar citiem transporta līdzekļiem.

Apkārtnes izvērtēšana. Nereti negadījumi notiek tieši neuzmanības pēc, tāpēc aktīva atpūta vai sportošana jāizvēlas drošās vietās, nevis vietās, kur pēkšņi un strauji var parādīties automašīna, kāds bērns vai dzīvnieks. Sekas šādos gadījumos visbiežāk ir kritieni, roku lūzumi un nobrāzti ceļgali.

Drošība pie ūdens. Īpaša uzmanība jāpievērš drošībai pie ūdens. Pirms ļaut bērniem doties peldēties, vecākiem jāpārbauda, vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina, dūņaina, akmeņaina – šādi jārīkojas arī jau zināmās peldvietās. Atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā.

Ātrās palīdzības izsaukšana. Ja iegūtā trauma prasa mediķu iejaukšanos, nepieciešams izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, precīzi norādot negadījuma atrašanās vietu un nepieciešamās palīdzības iemeslu, tāpēc vēlams, lai vienmēr līdzi būtu mobilais telefons. Ja mobilā tālruņa līdzi nav, tas jālūdz kādam no apkārtējiem, lai piezvana pa tālruni 113.

Nenodarboties ar pašārstēšanu. Sniedzot pirmo palīdzību negadījuma vietā, bez mediķiem grūti noteikt, kāda veida trauma ir iegūta – lūzums, sastiepums vai mežģījums, taču no pirmās palīdzības viedokļa vienmēr ir jāiedomājas, ka ir noticis sliktākais- lūzums. Tāpēc traumētais loceklis jāfiksē ar pirmās palīdzības aptieciņā atrodamiem trīsstūrveida lakatiņiem vai kādu apģērba gabalu.

Īpaša rūpība galvas traumu gadījumā. Galvas traumas gadījumā nedrīkst uzņemties atbildību noteikt galvas traumas nopietnību, to izvērtēs mediķi, tāpēc šādu traumu  gadījumā vienmēr jāizsauc ātrā palīdzība līdz brīdim, kamēr atbrauc ātrā medicīniskā palīdzība, cietušo vēlams noguldīt guļus pozā, zem galvas paliekot atbalstu. 

Vienmēr atcerēsimis, lai cik uzmanīgi un prātīgi mēs būtu, drošības pasākumu ievērošana vienmēr atmaksājas, jo nav nekā svarīgāka par mūsu un mūsu bērnu veselību un dzīvību!

Māmiņu Klubs

Skaties Māmiņu Kluba veidotu īsfilmu par bērnu drošību skrituļojot un braucot ar riteni,uzzini, kā pareizi lietot velosipēdu ķiveri, aizsargus un kā sniegt pirmo palīdzību traumu gadījumā.

Īsfilmā padomos dalās:

Andris Pāže – Valsts policijas Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas priekšnieks

Aigars Pētersons – Bērnu slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs

Evita Krievāne – Sportland slidošanas trenere

Haralds Lučkovskis – galvenais speciālists – eksperts pirmās palīdzības jautājumos, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 

Filmu atbalsta Labklājības ministrija, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests