Profesionālas sporta nodarbības pēc 3 gadu pārtraukuma

Labdien!

Kopš Gustaviņa piedzimšanas ir pagājuši 2,9 gadi. Beidzot, beidzot, beidzot esmu saņēmusies un atsākusi savas sporta nodarbības iemīļotajā sporta klubā. Tā ir lieliskā ziņa!

Lai citi saprastu, cik ļoti man tas ir svarīgi – pastāstīšu īsumā par mani + sportu. 3 gadu vecumā uzsāku savas sporta aktivitātes (tālajos 80-tajos), līdz 12 gadu vecumam nodarbības bija profesionālā līmenī 3x nedēļā. Pēc gadu ilga pārtraukuma atsāku nodarboties ar sportu amatiera līmenī 2x nedēļā. Tā tas bija ~ līdz 29 gadu vecumam, kad paliku stāvoklī. Kad biju stāvoklī (kopš 12. grūtniecības nedēļas) atsāku sporta nodarbības personīgā trenera vadībā līdz pat 38. grūtniecības nedēļai, jo tad piedzima dēliņš. Mans vidējais svars vienmēr bijis50 kg, grūtniecības laikā klāt nāca16 kg, kurus zaudēju 3 mēnešu laikā pēc dzemdībām. Ļoti strauji viss sanāca un 4.mēnesī pēc dzemdībām svēru jau48 kgun ārsts piedraudēja likt pie sistēmas, ja neuzņemšu svaru. Taču neskatoties uz visu šo dēlu baroju ar krūti ļoti ilgi – līdz 2,3 gadiem. Kopš dēliņa 10. mēneša katru nedēļu 1x nedēļā ejam pie personīgā trenera uz baseinu.

Rezumējot visu, bez sporta esmu dzīvojusi tikai 10 mēnešus no savas dzīves. Hmm…kāds teiktu – tev jau nav problēmas ar svaru, izskatu. Taču viss ir manā pašsajūtā – esmu secinājusi: „Es slikti jūtos bez sporta!”  Otrs: diezgan ātri atsāku darba gaitas (dēliņam bija tikai 1,4 gadi) un, jo vairāk dari, jo vairāk gribās darīt. Līdz ar to esmu izbrīvējusi sev 1x nedēļā 1,5 stundu dārgā laika, lai nodotos sportam.

Ar nelielu satraukumu sirdī devos uz sporta klubu, kuru apmeklēju pirms grūtniecības. Man par izbrīnu nekas (izņemot trenerus), nav mainījies – tie paši skapīši, zāles, mūzika, administratore. Wow, jutos atkal zirgā!

Ar ko sākt, lai nejustos tizla? Man jau vajag pārbaudīt savus spēkus: pirmais treniņš bija aptuveni šāds: „vidējas intensitātes treniņš, kas domāts visu muskuļu grupu izturībai un attīstībai. Spēka treniņš vēdera preses, muguras un kāju nostiprināšanai. Tiek izmantoti espanderi, bumbas, hanteles utt.” Tā rezultātā uztaisīju 80 vēdera preses, izlocīju muguru, kājas, rokas, piepumpējos 30 reizes. Trenere skatās un priecājas: nepateiksi, ka ilgāku laiku neesi neko darījusi. Kā tad – vilkos atpakaļ uz darbu, it kā man būtu ceļa rullis pārbraucis. Taču vakarā – neticami – tāds spēka pieplūdums, neskatoties uz fizisko nogurumu. Jutos „jē…piepildīta!”

Nākošajā nedēļā ar treneri vienojos par šādu nodarbību: „pozitīvām emocijām piepildīta nodarbība, kurā izmantoti iecienītākie kalanētikas, pilates, jogas + spēka un stiepšanās vingrinājumi – vingram, skaistam un lokanam ķermenim, iznesīgai stājai un veselīgai pašapziņai!” Neteiktu, ka šis bija vieglāk par to, ko darīju iepriekšējā nodarbībā, jo tāpat jākoncentrējas uz izturību un noturību, kas ir vēl grūtāk. Nu tad mana ideālā sporta recepte sastāv no tā, ka vienu nedēļu ir intensīvais treniņš un otru – mazāk intensīvais.

Ko es no tā ieguvu? Pašapziņu, spēku pieplūdumu, līdzsvaru, koncentrēšanās spējas, harmoniju, labāku miegu utt. Man visu laiku bija licies: es taču katru dienu skrienu uz darbu, mājās ar bērnu, tas taču arī prasa fizisko aktivitāti. Bet šis ir kaut kas cits – tas ir sev un to es tikai tagad atkal varu novērtēt. Turklāt arī trenere man jau pirmo reizi teica: „Ja dzīves laikā ir sasniegts kāds noteikts attīstības līmenis sportā, tas nevar pazust arī tad, ja ar to vairākus gadus nenodarbojies! Tev tāds ir, tikai sāc atdzimt no jauna!” – šie vārdi mani patiesi iedvesmojaJ

Visiem sportisku pavasari vēlot, Gucci123

P.S. Bilde no interneta dzīlēm iekš mātes Google.lv