24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Pēdējos gadus Latvijā piedzimuši par aptuveni 20% mazāk bērnu salīdzinot kā tas bija pirms pieciem gadiem. Šis dzimstības krituma periods sakrīt arī ar laiku, kad būtiski samazinājušies iedzīvotāju, bet jo īpaši – ģimeņu ar bērniem - ienākumi kā ekonomiskās situācijas valstī kopumā, tā arī Latvijā īstenotās sociālās politikas dēļ. Ja ģimene šo finansiālo apstākļu vadīta pieņem lēmumu bērna radīšanu atlikt uz vēlāku laiku vai nolemj nepaplašināt ģimeni, tad ilgtermiņā tas būtiski samazina dzimstību valstī kopumā un apdraud valsts pastāvēšanas nākotni.
Kādu valsts atbalstu ģimenes ar bērniem var sagaidīt turpmāk?
Vai šā brīža valsts atbalsta politika ir pietiekama?
Kā ģimeņu situāciju ietekmējuši “demogrāfijas ultimāti” un cik pamatotas ir to prasības?
Preses konferencē ar aicinājumu iedziļināties Latvijas demogrāfijas situācijā un valsts atbalsta trūkumā ģimenēm ar bērniem piedalīsies:
- Ilmārs Mežs, demogrāfs: Latvijas dzimstības rādītāji un prognozes
- Pēteris Leiškalns, sociālo lietu eksperts: Strādājošo vecāku tiesības saņemt vecāku pabalstus
- Leonīds Mucenieks, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs: Par daudzbērnu ģimeņu stāvokli Latvijā - sociālās atstumtības un nabadzības riska pieaugums
- Ieva Use-Cimmermane, sociālo zinātņu maģistre: Ģimeņu ar bērniem finansiālais stāvoklis bērna pirmajos dzīves gados; ienākumu bedre un pabalstu ietekme uz ģimeņu budžetu
- Preses konferenci vadīs Sandija Salaka, vecāku organizācijas “Māmiņu Klubs” vadītāja Baltijas valstīs
Māmiņu Kluba demogrāfijas eksperti gatavi darbam!
Demogrāfs Ilmārs Mežs: "Latvija ir viena no valstīm, kura.. izmirst.."
Demogrāfijas ultimāts izraisījis daudzu Latvijas žurnālistu interesi.
Šodien Māmiņu Klubā daudz žurnālistu -
lmārs Mežs: "ģimeņu atbalstam Latvijā vajadzētu atvēlēt vismaz 2% no IKP."
Pētījuma autore Sociālo zinātņu maģistre Ieva Use-Cimmermane: "Ģimenes ienākumi būtiski samazinās bērna dzīves otrajā gadā. No finansiālā aspekta tieši ģimenēs ar zemu ienākumu līmeni situācija kļūst īpaši sarežģīta, jo ģimene nevar atļauties noalgot auklīti mazuļa pieskatīšanai un vienlaikus – nevar ilgstoši atļauties dzīvot vairāk cilvēku ģimenē ar mazāk kopējiem ienākumiem. Ja valsts finansiāls atbalsts noteiktā apjomā tiktu saglabāts arī no bērna 1 līdz 1,5 gadu vecumam, tas vecākiem dotu iespēju veiksmīgāk atgriezties darba tirgū un nodrošināt ienākumus pašiem."
Statistika runā pati par sevi. Bēdīgi.
Latviešu Māmiņu Kluba TV raidījuma vadītāja Kristīne Virsnīte apmeklē preses konferenci tāpat kā citas Māmiņu Kluba redaktores.
170-260 latu vecāki nereti tērē aukļu pakalpojumiem. Ko darīt,ja vecāki nevar atļauties to izdarīt?
Pēteris Leiškalns, sociālo lietu eksperts vērš uzmanību, ka “pašreizējā vecāku pabalstu sistēma ir diskriminējoša un no 2009. gada, kopš tā darbojas, radījusi tikai negatīvu ietekmi, jo šobrīd vecāku pabalstu maksā tikai tām personām, kas atrodas bērna kopšanā un nestrādā”. Eksperts norāda uz problēmu: “Ja vecāks atgriežas darbā līdz bērna viena gada vecumam, pabalsta maksāšana tiek pārtraukta neskatoties uz faktu, ka vecākam tiek atņemta arī bērna aprūpei nepieciešamie līdzekļi un netiek nodrošināti bērna pieskatīšanas pakalpojumi.”
Māmiņu Kluba vadītāja Sandija Salaka ir pārliecināta: aizliegums strādājošajiem vecākiem saņemt pabalstus ir jauno ģimeņu diskriminācija.
Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks norāda, ka pēc starptautiskiem datiem Latvija ir vissliktākajā situācijā Eiropā, kur nabadzības risks ģimenēm ar 3 un vairāk bērniem, salīdzinot ar citām sabiedrības grupām, ir visaugstākais: “Tas nozīmē, ka ģimenes ar trim un vairāk bērniem Latvijā nav gaidīts ģimenes modelis, drīzāk pretēji - valsts politika liek izvēlēties pēc iespējas mazāku bērnu skaitu, jo nekāda progresīva atbalsta par katru nākamo bērnu, kā tas, piemēram, ir Igaunijā, netiek plānots. Arī centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ģimenes ar trim un vairāk bērniem kļūst arvien mazāk.”
Leonīds Mucenieks, kurš aizstāv daudzbērnu ģimeņu intereses atklāj, ka daudzbērnu ģimenes nepiedalās protestu akcijās, jo viņiem jāatrod veids,kā uzturēt bērnus, jāstrādā 2-3 darba vietās.. Bet valsts atbalsts ir vajadzīgs tik un tā. Kas diemžēl netiek saņemts, tāpēc tiek pieņemts lēmums aizbraukt..
3x8ls vai 3x54ls? Atšķirība ģimenes valsts pabalstā Latvijā un Igaunijā. Vai mēs paliksim turpat, kur esam?
OECD sniedz rekomendācijas, kā uzlabot stāvokli ģimenēm ar bērniem. Diemžēl Latvija šos ieteikumus īsti neņem vērā.
Kādi ir šie ieteikumi?
1)„valstīm ir svarīgi sniegt atbalstu ģimenēm, īpaši tām ar augstāku nabadzības risku, ieskaitot vientuļos vecākus un bezdarbniekus”,
2) „valstīm jāsāk ieguldīt ģimenes atbalsta pasākumos jau no bērna pirmajiem gadiem, un jāturpina ieguldījumu visas bērnības garumā”,
3)„ģimeņu atbalsta politikai jāsekmē apstākļus, kuros ģimenes var radīt tik daudz bērnu cik tās vēlas un tad, kad ģimenes šos bērnus vēlas”.
* OECD, Doing better for families
Māmiņu Kluba vadītāja neredz, ka valdība būtu gatava turpināt izpildīt demogrāfijas ultimāta prasības. Ja nē.. būs protesta akcijas. Pilna sirds mums jau!
Ieva Use Cimmermane uzskata, ka motivēt ģimenes laist pasaulē ģimenē bērniņu, varētu strādājošo vecāku pabalsti un vietas bērnudārzos.
Ilmārs Mežs: demogrāfijas ultimāts nav viena cilvēka centieni izrādīt spēku un varu; to izstrādājusi ekspertu komanda, lai ģimenes ar bērniem dzīvotu labāk un tiktu uzlabota demogrāfijas situācija valstī!
Ieva Use Cimmermane: vārdu "pabalsti" es gribētu pārfrāzēt ar "ģimenes ienākumi". Tā ir alga, ko vecāki saņem laikā, kad viņi nevar veikt savus darba pienākumus.
1987.gadā bija vislielākā bērnu dzimstība. Vai mēs kādreiz atgriezīsimies šajā līmenī?
meiva
lauvinja