04.08 16:00-17:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Jau kopš pašas bērnības esmu pieradusi pie tā, ka Ziemassvētki ir tāds kluss un svētsvinīgs laiks. Ziemassvētkus parasti pavadu ģimenes un tuvāko radu lokā. Tas ir arī laiks, kad izvērtēt padarīto, nospraust jaunus mērķus, ļauties sapņiem un pārdomām…
Kopš esmu kļuvusi par māmiņu brīnišķīgam dēliņam īpaši izjūtu šo svētku nepieciešamību. Kopīga eglītes rotāšana, dāvanu saiņošana, svētku mielasta gādāšana, kopīga spēļu spēlēšana un kaut vai kopīga pasēdēšana pie kafijas tases…tas viss vieno mūsu ģimeni.
Ziemassvētki parasti „iekrīt” tuvu astronomiskajiem Saulgriežiem, t.i., laikam, kad ir garākā nakts un īsākā diena. Tad var īpaši izjust arī tādas lietas kā nogurumu un miegainību, kas sakrājusies gada laikā. Iespējams, tādēļ senajiem latviešiem šis laiks ir bijis tāds miera un pārdomu pilns, jo mūsu klimatiskajos apstākļos jestra jautrība un izpriecas nav iespējamas ne fiziski, ne garīgi.
Šogad pirmo reizi pa visiem gadiem dzirdēju Ziemassvētkos tādu parādību kā salūts! Un, godīgi sakot, tas mani nepatīkami pārsteidza… Salūtu parasti šauj, sagaidot Jauno gadu, jo tie ir skaļi un lustīgi svētki (lai gan diezin vai senajiem latviešiem tas tā bija pieņemts!). Ziemassvētki, manā izpratnē, nav piemēroti šādām atrakcijām, jo tas nekādā mērā neiet kopā ar šo svētku būtību ne kristīgajā, ne pagāniskajā izpratnēJ Negribu „mest akmeni” nevienā lauciņā, taču piemērot šos svētkus savai individuālai izpratnei un uzspiest to citiem nu gan nevajadzētu.
Jā, varbūt kāds teiks, ka ir 21.gs. un vai tad ir šie svētki jāsvin kā to darīja agrāk? Protams, katrs dara kā grib, taču ir tradīcijas (un tās ir stipras!) un pieņēmumi, kas ir korekti un kas nē. Un salūts šādos svētkos nav piemērots! Iespējams, ka pēc 20 gadiem šie svētki iegūs citādu veidolu… Taču gribētu, lai arī mūsu bērni kaut reizi gadā ļaujas pārdomām un klusumam, kas mums ikdienā tik ļoti pietrūkst. Varbūt tas mums ļaus labāk saprast sevi un arī citus…
Kādas ir Jūsu pārdomas par Ziemassvētku laiku un to svinēšanas tradīcijām?
Gucci123
Vai Ziemassvētkus var saukt par klusajiem svētkiem, nudien nezinu. Jā, kādreiz zvinējām mājās mazajā ģimenes lokā, kopā ar vecvecākiem. Šobrīd mūsu ģimene dodas pie maniem vecākiem, kur sabrauc arī manas māsas ar ģimenēm un šie ir tādi Lielās ģimenes kopābūšanas svētki - ar dziesmām, dzejoļiem un dāvanām.
Klusi Ziemassvētki, šķiet tradicionāli ir tikai katoļiem, kuri ziemassvētku vakarā dodas uz nakts dievkalpojumu un no rīta sāk svinēt.
Senlatvieši diez ko klusi nebija - vilka bluķi, dziedāja, gāja ķekatās un visādi citādi jautrojās http://epadomi.lv/ziemassvetki/28112010-ziemassvetku_tradicijas_latvija_un_citur_ .
Jaunā gada sagaidīšana gan vairāk asociējas ar kārtīgu ballīti un jandāliņu, lai gan beidzamos gadus tie ir kļuvuši par mazās ģimenes svētkiem.
Un vēl es sapratu, ka Ziemassvētki tomēr ir centrālie gada svētki, vissvarīgākie!
Man Ziemassvētki nekad nav nekādi klusie svētki, jo pirmkārt, parasti ir ļoti daudz darbu jāpadara līdz svētkiem un mums ir ļoti liela ģimene, padsmit tuvākie cilvēki vienmēr sanāk kopā, ir liels galds , liela dziedāšana😀 Man drīzāk Jaunais gads ir klusais laiks,kad varam vienkārši tikai paši ar vīru un bērniem pabūt mierīgi mājās, bez neviena viesa.
Bet tā Ziemassvētku periods ir lielas svinēšanas, draugu, radu pulkā. Tā nu tas ir izveidojies+ vēl bērnudārza, skolas egles, pasākumi ar bērniem😀