Par cilvēktirdzniecības upuriem visbiežāk kļūst jaunas māmiņas

Latvijā visbiežāk par cilvēktirdzniecības upuriem kļuvušas jaunas māmiņas no Latvijas mazpilsētām, šodien žurnālistiem pastāstīja biedrības «Patvērums «Drošā māja»» juriste Gita Miruškina.

Upuru skaits - nemainīgs

Pagājušajā gadā Miruškinas pārstāvētajā biedrībā palīdzību saņēmuši 33 cilvēktirdzniecības upuri - upuru skaits pēdējos gados pārsvarā ir nemainīgs. Biedrība novērojusi, ka palīdzības lūdzēju skaits palielinās tieši pēc biedrības rīkotajām informatīvajām kampaņām.

Agrāk biedrības speciālisti strādāja ar seksuālās ekspluatācijas upuriem, bet pašlaik parādās arī darba ekspluatācijas un fiktīvo laulību upuri.

«Ja ir jāzīmē upura portrets, tad tā ir sieviete vecumā līdz 25 gadiem, no mazpilsētas, ar vidējo izglītību, ar vienu vai pat diviem nereģistrētās attiecībās dzimušiem bērniem, kura atvases audzina pati,» uzsvēra Miruškina.

Tieši Latvijas ekonomiskā situācija ir tā, kas pamudina sievietes spert neapdomīgus soļus, jo sievietēm nav darba un ir jāgādā par sevi un bērniem. «Vilinājumi un piedāvājumi ir tik labi, ka nespēj no tiem atteikties. Ja nav informācijas vai zināšanu, darbu ārzemēs redz kā vienīgo glābiņu,» norādīja Miruškina.

Cilvēktirdzniecības upuru vidū ir arī vīrieši

Tajā pašā laikā biedrība novērojusi, ka cilvēktirdzniecības upuru vidū ir arī vīrieši. Ar vīriešiem biedrības speciālistiem strādāt ir daudz sarežģītāk, jo viņi ir depresīvāki, viņiem ir grūtāk atzīt, ka ir kļuvuši par cilvēktirdzniecības upuriem.

Kopš pagājušā gada augusta biedrībā darbojas uzticības tālrunis, un biedrība cer, ka valsts finansēs tālruņa uzturēšanu arī turpmāk.

Jau ziņots, ka valdība šodien atbalstīja Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam.

Pamatnostādnēs īstenojamiem pasākumiem Iekšlietu ministrija uzsvaru likusi uz tiesībsargājošo iestāžu un cilvēktirdzniecības upuru izglītošanu. Plānots par cilvēku tirdzniecību organizēt informatīvās kampaņas un aktivitātes seksuālās izmantošanas, darbaspēka ekspluatācijas un fiktīvo laulību noslēgšanas novēršanai. Tāpat plānots veikt skolēnu un studentu regulāru izglītošanu un informēšanu par cilvēku tirdzniecības problēmām.

Pamatnostādnes arī paredz veikt policistu, robežsargu, prokuroru, tiesnešu, sociālo darbinieku, konsulāro amatpersonu, darba inspektoru, bāriņtiesu un citu iesaistīto personu apmācību par cilvēku tirdzniecības un bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.

Pamatnostādnes paredz cilvēku tirdzniecības upuriem nodrošināt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī izplatīt ērti lietojamu informāciju par cilvēku tirdzniecības upuru tiesībām nodarbinātības un sociālajā jomā, cietušo statusu un migrantu tiesībām.

Šajos gados plānots arī uzlabot atbalsta programmas bērniem, kas cietuši no cilvēku tirdzniecības, un apzināt riskus, kas ietekmē prostitūcijā iesaistīto personu veselību.

Pamatnostādņu autori iesaka izvērtēt grozījumu nepieciešamību Krimināllikuma regulējumā attiecībā uz seksuālo pakalpojumu pircēju sodīšanu. 2012.gadā speciāli izveidotas darba grupas eksperti gan iepriekš secinājuši, ka prostitūcijas vispārējs aizliegums vai seksuālo pakalpojumu pirkšanas kriminalizēšana nav atbalstāma. Šādu represīvu pasākumu īstenošana mērķi nesasniegtu, jo prostitūcijas cēloņi un to veicinošie apstākļi nezudīs.

Politikas dokuments arī paredz attīstīt tiesībaizsardzības iestāžu un kompetento partneru kapacitāti cilvēku tirdzniecības gadījumu apkarošanai, piemēram, veidot valstu tiesībaizsardzības vienības labākai cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanai.

Tiesībsargājošo iestāžu informācija liecina, ka, piemēram, par sutenerismu 2012.gadā aizdomās turētā statuss piemērots 29 personām. Šis noziegums kļūst aizvien latentāks un tiek maskēts aiz legālas komercdarbības.

Latvija ir apzinājusi fiktīvās laulības kā potenciālu risku personas pakļaušanai cilvēku tirdzniecībai. Fiktīvās laulības tiek slēgtas bez nolūka izveidot ģimeni, šo laulību mērķis ir nodrošināt trešo valstu pilsoņiem ES pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju attiecīgajā ES valstī un brīvas pārvietošanās tiesības ES. Fiktīvas laulības galvenokārt tiek noslēgtas ar Pakistānas, Indijas un Bangladešas pilsoņiem.

Parasti fiktīvās laulības tiek slēgtas Īrijā, Kiprā un Lielbritānijā. Kopš 2004.gada Latvijas pilsones tikai Īrijā ir noslēgušas ievērojami vairāk nekā 1000 laulību ar trešās valsts pilsoņiem, no kurām daļa vai pat lielākā daļa var tikt uzskatītas par fiktīvajām laulībām.

Pēdējo gadu tendences liecina, ka, rodoties dažāda veida sarežģījumiem, laulības procedūra Īrijā ieilgst un Latvijas pilsones, lai Īrijā nelegāli esošajiem ārzemniekiem nodrošinātu uzturēšanās atļauju, tiek izprecinātas citās valstīs - Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Spānijā, Dānijā, Kiprā, Francijā, pat Tanzānijā un Taizemē, kā arī Latvijā.

Lielāko daļu no 39 pamatnostādnēs paredzētajiem pasākumiem plānots realizēt no kārtējā gada valsts budžetu paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Jautājumu par atbildīgajām ministrijām papildus nepieciešamo finansējumu izskatīs vidējā termiņa budžeta ietvaros un jauno politikas iniciatīvu pieprasījumos.

LETA