Notāru dienas – reportāža un lieliska iespēja papildināt savas zināšanas

Labdien! 

Ļoti, ļoti sen iekš MK neesmu neko rakstījusi, tikai sekojusi līdzi jaunām sejām, vēsmām, rakstiem, ik pa laikam kaut ko iekomentējusi… Laikam līdz ar pavasara sauli manī atgriezās vēlme arī pašai kaut ko uzrakstīt un dalīties zināšanās, ko esmu ieguvusi Notāru dienu ietvaros.

Ne tik sen kā MK vairākas reizes tika pacelta dienasgaismā diskusija par nereģistrētu kopdzīvi, pretnostatot to laulībām. Katram ir savs subjektīvais viedoklis, izjūtas, emocijas, iemesli utt. Šis raksts nebūs par to, cik labs/slikts ir kāds no šiem variantiem kopdzīvei, bet par to, cik vērtīgi bija aiziet uz bezmaksas konsultāciju pie laba notāra Notāru dienu ietvaros.

Tā kā pašai ir juridiskas zināšanas, taču kā saka: „Mūžu dzīvo, mūžu mācies!”, aizķēra reklāma MK par Notāru dienām. Un šī gada tēma ir: nereģistrēta kopdzīve vs laulības.

Jāpiebilst, ka pati esmu no tām, kas precēties nesteidzas, taču juridiski daudz ko esam atrunājuši jau tagad, jo mums ir kopīgs bērns. Uzreiz iečekoju, kurš ir labākais un man tuvākais notārs Latvijas notāru mājas lapā: http://www.notary.lv. Izlasot visas atsauksmes, izvēlējos sev tīkamāko variantu un 05.03. pusdienas laikā devos uz konsultāciju.

Pienāca laiks doties iekšā un pie saldi rūgtenas kafijas tases sākām sarunāties. Sākumā vajadzēja definēt problēmu, ar kādu nāku, taču, pārrunājot situāciju, secinājām, ka problēmas nav, vienkārši informatīva konsultācija. Paskatoties iepriekšējo apmeklētāju iemeslu, secināju, ka no 5 cilvēkiem, kas bija pirms manis, ~70% ir problēma – nereģistrēta kopdzīve ar (vēl joprojām) laulībā esošu otro pusi. Ļoti patīkami iepriecināja, ka Rīgas Apgabaltiesas kolēģi bija sagatavojuši informatīvu materiālu par galvenajiem riskiem, ar ko saskaras cilvēki nereģistrētās attiecībās. Notāra komentārs bija, ka visam pa vidu vēl ir daudz apstākļu, piemēram, kopīga manta, iepriekš nenokārtota šķiršanās u.tml. Diemžēl šo materiālu nenofotografēju, taču galvenos punktus, kas varētu skart cilvēkus no sadzīves puses atceros:

1)      nereģistrētās attiecībās viens no vecākiem nav tiesīgs reģistrēt bērnu pēc tā dzimšanas (respektīvi, dzimšanas apliecībā abi vecāki tiek ierakstīti, ja abi nāk reģistrēt dokumentu kopā);

2)      nereģistrētās attiecībās vienas puses nāves gadījumā otrai pusei nav tiesības saņemt bēru pabalstu (piešķir valsts);

3)      nereģistrētās attiecībās viena puse nevar atgūt nodokļus par otru pusi (ienākuma nodokli);

4)      nereģistrētās attiecībās ar bērnu bez otras puses piekrišanas var izceļot no valsts tā puse, kurai bērns ir ierakstīts pasē;

5)      nereģistrētās attiecībās nav tiesības uz mantojumu, īpašumu, ja tas nav iepriekš juridiski atrunāts (pat, ja manta iegādāta/maksāta kopīgi daudzu gadu garumā);

6)      nereģistrētās attiecībās nelaimes gadījumā medicīniskais personāls nav tiesīgs sniegt informāciju par cietušo pusi otrai pusei (ja vien nav noslēgts Nākotnes pilnvarojuma līgums). 

Kopā bija kādi padsmit punkti, bet tās jau ir juridiskas nianses. Ļoti interesanti bija uzzināt par jaunumu, kas stājās spēkā tikai šajā gadā, un tas ir Nākotnes pilnvarojuma līgums. Civillikumā var atrast, kas tas ir (grozījumos). Uzskatu, ka šis ir speciāls rīks, lai risinātu nereģistrētas attiecības un arī ģimenes ietvaros tas lieti noder, jo paredz otras puses rīcībspēju, kamēr pirmā puse ir rīcībnespējīga. Notārs minēja, ka šis līgums tapa, (nesmuki jau tā minēt) pateicoties t.s. Zolitūdes traģēdijai, kad daudziem cietušajiem bija juridiskas problēmas sakarā ar tuvinieku slimību vai pat nāvi.

Ko es no šīs konsultācijas izvilku priekš sevis? Ieguvu no notāra uzslavu, ka, dzīvojot nereģistrētās attiecībās (turklāt kopdzīvē ir kopīgs bērns), gandrīz neviens no šiem riskiem man nevar iestāties, jo abi ar partneri esam jau sākumā daudz ko juridiski sakārtojuši. Vajadzētu padomāt par to Nākotnes pilnvarojuma līgumu, jo dzīve ir dzīve un prognozēt neko nav iespējams. Vienīgais, ko notārs lika aizdomāties, sabiedriski nospraustās vērtības – kāpēc es negribu precēties – kādi ir iemesli man kā sievietei, nevis kā pilsonim? Līdz ar to mūsu saruna sanāca ne tik ļoti juridiska, bet vairāk skatoties no vērtību izpratnes skalas. Vēl viena svarīga atziņa, kas nāca: „Advokāts ir kā ķirurgs, taču notārs ir kā rehabitologs”J  

Gucci123

P.S. Bilde no personiskā arhīva!