Ģimene atgriezās Latvijā, jo gaidīja bērnu. Tagad, iespējams, rīkotos citādi

«Pat radi un draugi mūs mēģināja atrunāt no atgriešanās Latvijā, jo teica, ka situācija tiešām esot ļoti, ļoti slikta,» saka alūksniete Poļina Berļakova, kura kopā ar vīru Gintu divarpus gadu pavadījusi Lielbritānijā un 2012. gadā atgriezusies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Viņa stāsta, ka uz ārzemēm devušies ziņkārības pēc - abu jaunība un vēlme apgūt svešvalodas bijis iemesls, kāpēc 2009. gadā jaunieši atstājuši valsti. «Mēs plānojām, ka tas būs tikai gadiņš,» saka Poļina, taču prombūtnes laiks izvērties divreiz ilgāks.

«Mēs strādājām noliktavās, ļoti necils darbs, bet jāsaka - samērā viegls,» par darbu Lielbritānijā saka Poļina. Iepriekš Latvijā abi nodarbojušies ar kartogrāfiju - rasējuši būvniecības plānus. «Pirms prombraukšanas mēs strādājām pa 12-16 stundām, bet Lielbritānijā strādājām tikai astoņas, varējām daudz ko atļauties un dzīvot ļoti labi,» atšķirības iezīmē Poļina. Viņa uzsver, ka Latvijā nav pelnījuši slikti, tomēr naudas augstākās izglītības pabeigšanai abiem trūcis.

«Es paliku stāvoklī - tas bija pirmais, kas mani mudināja braukt atpakaļ uz Latviju, jo uzskatu, ka bērnam ir jāredz savi vecvecāki,» saka Poļina. Lai arī pirms aizbraukšanas īrējuši dzīvokli gan Rīgā, gan Jelgavā, atgriežoties par pēdējo nopelnīto naudu un atvaļinājuma naudu izlēmuši Alūksnē nopirkt māju. Vaicāta, ar ko abi patlaban nodarbojas, Poļina saka, ka pati pagaidām nedara neko, bet vīrs strādā par meža izvedēju, tālbraucēju. «Darba piedāvājumu mums ir daudz, lai gan mums nav ne izglītības, nekā,» uzsver Poļina. Tas, viņasprāt, esot Alūksnes acīmredzamās ikdienas dēļ - jaunu cilvēku tur esot ļoti maz. «Mēs esam pastrādājuši Anglijā smagu darbu un sapratuši, kas ir fizisks darbs, ka arī ar to var pelnīt. Ar to var neslikti pelnīt arī Latvijā,» saka Poļina. Tomēr pāris vilšanās Latvijā esot sagaidījušas - aizvērtas ļoti daudzas skolas, slimnīcas. «Taupība ir taupība, taču, ja uz trim novadiem atstāj vienu dzemdību namu, varēja vismaz parūpēties, lai tas būtu aprīkots ar kārtīgu inventāru un nepārgurušu personālu,» stāsta Poļina. «Ja par atgriešanos būtu jāizlemj tagad, es septiņas reizes pārdomātu, pirms pieņemtu lēmumu,» viņa atzīst.

«Elementārākais, ar ko mēs paši esam saskārušies, - Latvijā ir ļoti grūti sākt savu biznesu,» saka Poļina. Birokrātiskos apgrūtinājumus uz savas ādas piedzīvojis arī viņas vīrs Gints. Cita problēma, ar ko saskaras atbraucēji, esot nodokļi. «Nav cilvēkiem paskaidrots, ka atgriežoties ir jāmaksā nodokļu starpība,» saka Poļina. Viņa piekrīt Reemigrācijas plānā iekļautajai iecerei sakārtot darba sludinājumus. «Braucu uz šejieni ar cerību dabūt darbu, un ir ļoti daudz piedāvājumu, taču noskaidrojot izrādās, ka patiesībā tāda darba vispār nav,» saka alūksniete.

Autors: Toms Zariņš.

(Visu rakstu lasiet 11.februāra laikrakstā Diena)