Sveiciens visiem. Esmu Katrīne un iestiprināties man ir paticis vienmēr. Mana mamma mani pirmo reizi ieraudzīja, kad es grauzu savu īkšķīti, tik ļoti man gribējās kautko garšīgu.
Labprāt es ar gardumiem nedalos, tapēc pārējiem nākās tikai noskatīties. Es vienmēr esmu bijusi ļoti mierīgs bērniņš, galvenais laicīgi mani pabarot.
Visu jauno es izmēģinu ne ar pārāk lielu uzticēšanos, bet ja man tas iegaršojas, tad bez tā iztikt nevaru.
Visas jaukas nodarbes ir iespējamas, ja ēdamā rezerves ir pietiekošas, var klausīties ko runā mamma un mierīgi sēdēt klēpī māsai.
Maizīte kā tad bez tās dienā un vakarā, bija pat tā, kad pamodos naktī un stipri raudāju, jo man ļoto gribējās maizīti, bet mamma nedeva.
Nu ko esmu ļoti labā garastāvoklī, mutīte kust un neko citu jau nemaz nevajag.
Kas tas par zvēru ar garu kaklu un cilvēku tik daudz, vēl esmu maziņa un te arī nepatīkami smaržo, nē zoodārzs nav priekš manis. Beidzot, kāds ir padomājis arī par mani, tagad sirsniņa var būt mierīga.
Un galu galā, kad ēst neļauj tik daudz cik gribās, jāsāk ēst gatavot pašai. Un kapēc gan ne kotletes. Forši, jau sagribējās...
Nu ko tāda es esmu, nedaudz apaļīga, bet vienmēr labā garastāvoklī. Un ne jau vienmēr es ēdu tikai to,ko man liek, laiku pa laikam, ome mani lutina ar lietām, par kurām mamma savelk pieri un stāsta par zobu grauzēju. Man gan bail nedaudz ir, bet es tomēr tā pavisam nedaudz pablēņošos.
Fotoblogu konkurss: Parādi, kā Tavās mājās notiek mazuļa ēdināšana!
Piedalies konkursā un laimē galda piederumu komplektu no Tommee Tippee!