Svētdien Māmiņu Klubā runāsim par veidiem, kā vislabāk vannot savu mazulīti, noskaidrosim, kas jāzina kārtīgam pirmklasniekam un sapratīsim, kā vissaudzīgāk kustēties bērniņa gaidīšanas laikā!Mazulis mūsu puncī deviņus mēnešus pavada peldoties augļūdeņos, tieši tādēļ teju visi bērni ir sajūsmā par vannošanos, jo tas viņiem šķiet kaut kas tik ļoti pazīstams- gluži kā mīļās māmiņas klēpis. Taču lai mazais nudien šim procesam ļautos un to izbaudītu, nozīmīga ir tieši pati pirmā vannošanās reize. Vannot mazo var jau no brīža, kad viņam nokrīt nabassaite un parasti tas notiek dienā, kad mazais ierodas mājās. Tomēr vislabāk to darīt pāris dienas pēc pārnākšanas no slimnīcas, lai mazajam ir laiks pierast pie jaunajiem dzīves apstākļiem un apkārtējās vides.Viens no biežākajiem asaru iemesliem- ūdens mazajam ir vai nu par aukstu, vai par karstu. Tādēļ jāatceras, ka optimālā ūdens temperatūra mazā rakara vannā ir aptuveni 37 grādi.Viens no iecienītākajiem mazulīša vannošanas paņēmieniem ir turot mazulīti uz rokas- tad māmiņa pati ļoti labi jūt mazo un arī bērniņš jūtas droši, sajūtot māmiņas atbalstošo roku un notverot viņas mīlošo acu skatu. Vēl ciešāku emocionālo kontaktu iespējams gūt, ejot ar mazuli vannā kopā.Vannošanās var kļūt ne tikai par mazuļa prieku, bet arī par māmiņas un tēta prieku un to var izvērst par veselu ģimenes pasākumu. To mēs varam padarīt par veidu, kā visai ģimenei būt kopā un tādi mirkļi mums ir ļoti svarīgi!Zināšanas ir mūsu lielākā bagātība, tādēļ mums, vecākiem, ir jādomā par to, kā skolot savus bērnus. Ja mums mājās ir piecgadnieks vai sešgadnieks – ir laiks domāt par viņa sagatavošanu skolai.Pienāk laiks, kad mūsu mazais, kas šķiet vēl tikai vakar mācījās velties, spert pirmos soļus un runāt, ir izaudzis un gatavs sākt skolas gaitas. Un šis moments mums, vecākiem, ir nudien satraucošs, jo, pirmkārt, mēs paši jau sen esam aizmirsuši kā bija sēdēt skolas solā un, otrkārt, neatceramies arī kas no mums tika prasīts, mācības uzsākot.Tas nozīmē, ka mums nav ar varu jāspiež savs bērns lasīt vai rēķināt, sakot, ka „tev taču tūliņ būs jāiet skolā”. Gluži pretēji- mums kā vecākiem jābūt vien līdzās un jārada bērnam vēlme mācīties. Mums jāmācās kopā brīnīties par visu apkārt notiekošo, meklēt likumsakarības un jautāt, jautāt, jautāt. Jo tieši jautājot, ir iespējams saņemt arī atbildes. Tātad iešana skolā bērnam nav nekas jauns, nezināms un biedējošs. Tas ir kā loģisks nākamais pakāpiens mūsu mazuļa attīstībā un mūsu, vecāku, uzdevums ir nepārdedzināt šo bērna instinktīvo vēlmi mācīties. Grūtniecības laikā mums jāiemācās daudz kas jauns un jāapgūst daudz kas nezināms, tajā skaitā kā kustēties ar lielo vai ne tik lielo vēderu.Bet kā tad pareizi kustēties, zinot, ka līdz ar grūtniecības iestāšanos mūsu ierastā dienas kartība visbiežāk nemainās? Gluži tāpat kā līdz šim, mums nākas no rītiem celties un doties uz darbu, kur darba apstākļi bieži vien nav grūtniecēm draudzīgi.Grūtnieces ļoti labprāt laiku pavada arī atpūšoties dīvānā, taču lielā punča dēļ apgulšanās bieži vien sagādā diskomfortu. Kā justies ērti, gatavojoties laiskai atpūtai vai saldam miedziņam?Lielisks palīgs grūtniecības laikā var būt mugursoma.Grūtniecība nav slimība, taču tas ir ļoti īpašs brīdis katras sievietes mūžā, jo mēs esam atbildīgas par 2 cilvēciņu labsajūtu vienlaicīgi. Un jo vairāk mēs piedomāsim pie tā, kā kustamies grūtniecības laikā, jo saulaināks gan mums, gan mazulītim šķitīs gaidīšanas laiks. Rudenīgā 1. novembra diena šogad bija citādāka nekā iepriekš, jo tajā īpašā mītiņā iepretim Ministru kabinetam pulcējās daudz topošo un esošo vecāku, lai aicinātu valstsvīrus aizdomāties par to, kādā Latvijā šobrīd dzīvojam. Kādā vidē dzimst un aug mūsu bērni.Problēmu ģimeņu politikas jomā nudien netrūkst un teju ikviens klātesošais atzina, ka stāvēt malā mēs vairs nedrīkstam. Mums beidzot ir jāceļas, jāsadodas rokās un jārunā par savām problēmām.Pasākuma laikā tika parakstīts īpašs dokuments – manifests- , kas aicina pie varas esošos vīrus un sievas pievērst uzmanību un beidzot sākt strādāt pie tā, lai mūsu valstī būtu ģimenēm draudzīga vide. Mēs gribam, lai mūsu bērniem būtu iespēja būt veseliem neatkarīgi no tā, cik daudz naudas ir mūsu ģimenes maciņā. Mēs gribam saņemt atbalstu, darot vissvētāko darbu pasaulē- audzinot bērnus. Mēs pieprasām, lai valdība atzīst, ka bērni ir mūsu kopīgā nākotne. Bet vai mūs kāds dzird?Uz tikšanos svētdien, 6.novembrī, plkst.8:50!
Kristīne Māmiņuklubs.lv
