Sveiki!Mēs esam trīs mazas lellītes un šī ir mūsu mazā,mīļā "mammīte"-Diāna Laura,kura ļoti mīl mūs un rūpējas par mums.Bet viņa ir norūpējusies,ka mums nav savas gultiņasTad kādā dienā "mammītei" uzdāvināja leļļu gultiņu,kas ir 14 gadus veca un kurai palicis vien karkas.
Mūsu "omītei" kā jau radošai un pieredzes bagātai sievietei nebija ilgi jālauza galva-viņa paņēma:kartona papi,
izkaltušu koka zaru,zīmuli,lineālu,nazi,šķēres,aizkarus,adatu un diegu un ķērās pie lietas......nomērīja gultas izmērus,atzīmēja uz papes un ar nazi izgrieza garenu gabalu,tad to ielika gultiņā un nu jau izskatījās cerīgāk,ka mums būs sava gultiņa:)...tad izkaltušo koka zaru piestiprināja gultas galā,kam piestiprināja papes gabaliņu.Mēs nesapratām priekš kam tas?Bet rūpīgi raudzījāmies,ko "omīte"dara......viņa paņēma aizkarus,pamērīja un nogrieza gabalu,tad ar diegu savilka krunciņās,sašuva un uzlika uz koka statīva.Skat,cik skaisti!......Tad ieklāja madracīti un ielika spilventiņu,ko pati bija šuvusi priekš mums:)...Tad mammīte mūs ielika gultiņā.Ja jūs zinātu,cik mīksta un skaista ir mūsu gultiņa!......uzlika segu(arī to mūsu "omīte" pati šuva)un mēs ielaidāmies saldā miegā un sapņojām saldus,jaukus sapnīšus par mūsu mīļo"mammīti" un "omīti".Cik labi,ka viņas mums ir!:)
Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
piekrītuUzzini vairāk
