Vai valsts maksāts pabalsts var būt par pamatu ģimenes labklājībai?

Lai apzinātu dažādu ekspertu viedokļus un veidotu izpratni par valsts pabalsta lomu un nozīmi patreizējā situācijā, Labklājības ministrija, 19. februārī aicināja interesentus uz publisko diskusiju „Valsts pabalsts = ģimenes pamats?”

Atklājot diskusiju, labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) aicināja klātesošos, neskatoties uz to, ka publiskajā telpā ir aktualizējies jautājums tieši par vienu pabalstu, respektīvi – par vecāku pabalstu un iespējamu tā samazinājumu tieši strādājošiem vecākiem, paskatīties plašāk uz sociālo drošības un sociālās apdrošināšanas sistēmu, kas ir būvēta kā garants cilvēkiem, kuri nonāk sociālās riska situācijās.

Diskusijā, kuru vadīja žurnāliste Daiņa Jāņkalne, piedalījās Latvijas Universitātes (LU) Statistikas un demogrāfijas katedras profesors Juris Krūmiņš, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Uldis Ušackis, "Swedbank" vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, LU Socioloģijas nodaļas docente Aivita Putniņa, kā arī pārstāvji no Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības, LM, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības.

Ekspertu domas, attiecībā uz vecāku pabalsta samazināšanu strādājošiem vecākiem dalījās divās daļās, no kuriem vieni uzskatīja, ka pašreiz ar iespēju ģimenei iegūt ļoti lielu vecāku pabalstu, tiek veicināta situācija, ka bērnu vecāki var uztvert kā „biznesa projektu”, ka tēvi strādājot un saņemot pabalstu, kā arī sociālās garantijas, nostāda neizdevīgā situācijā māmiņas, kuras nesaņem neko, bet atrodas mājās un audzina bērnu, turpretī otra diskutētāju daļa oponēja, aizstāvot vecāku tiesības saņemt pabalstu un strādāt, uztverot arī patreizējo pabalstu sistēmu kā nopietnu dzimstības paaugstināšanas faktoru.

Diskusijas laikā tika skārtas tādas tēmas kā bērnudārzu pieejamība, kā arī vientuļo ģimeņu, vecāku – bezdarbnieku un citas problēmas. Tika mēģināts rast skaidrojumu, cik nozīmīgs ir vecāku pabalsts un citi pabalsti jaunajām ģimenēm, dzimstības veicināšanā, kā arī klātesošie diskutēja par to, kāda ir pieredze citās Eiropas valstīs, kā arī, ko mēs varētu pārņemt, piemēram, dalītu bērna aprūpi, kad pusi laika ar bērnu mājās atrodas māmiņa, un pusi – tētis.

Noslēgumā tika secināts, ka problēma ir nesakārtotajā sistēmā vispār, jo vecāku pabalsts ir vienīgā palīdzība, kas ir reāls atspaids jaunajiem vecākiem. Pēc bērna gada vecuma sasniegšanas, valsts piešķirtā pabalsta summa ir niecīga, iespējas tikt pašvaldības bērnudārzos ir ierobežota, kā arī pastāv virkne citu problēmu un nesakārtotības, lai bērni Latvijā netiktu diskriminēti un iespēju robežās spētu visi baudīt sociālās garantijas un atbalstu.

Vairāk par diskusijā izteiktajiem viedokļiem lasi jau nākamās nedēļas E-žurnālā, kā arī skaties intervijas ar diskusijas dalībniekiem!