Ķermeņa masāža
15.06 11:30-17:00
Izpārdots
Bieži vien ir gadījies kāds, kas tīši vai netīši pasaka vai izdara ko tādu, kas cilvēku aizvaino un sāpina.
Piedošana ir pārsējs, ko iemācāmies uzlikt garīgai brūcei. Kā mums tas izdodas? Vai piedošana dziedina, un kas notiek cilvēkā piedodot?
-Vai piedodam vairāk ar prātu vai ar sirdi?
- Vai Tu proti piedot?
- Kāds ir briesmīgākais pārdzīvojums, ko esi vai neesi piedevusi vēl joprojām?
Es vienmēr piedodu, bet vai prāts nemāku teikt! Grūti spriest , jo man ir bijušas situācijas, ka es pasaku to vārdu, ka piedodu kādam, bet pie sevis domāju, nav jau jēgas ? Jo tik un tā cilvēks prasa piedošanu, bet vai nozīmi vārdam piedod saprot? JO PĒC KĀDA LAIKA DARA TĀPAT!😤Bet tas ir konkrēti par vienu meiteni, bet attiecīgi uz citiem cilvēkiem piedodu un uzskatu, ka ir jāmāk piedot!
Piedot....
Ir grūti bet jāvar,jo tā vieglāk pašam un piekrītu iepriekš sacītam varbūt otrs nemaz nejūtas vainīgs.
Es uzskatu ka nav jēga turēt to visu sevī un sevi ārdīt no iekšas tur aukšā visu saliek pa plauktiņiem jo katrs pāridarijums nepaliek nepamanīts.Tapēc es piedevu(savai māsicai ,man visi teica ka es nepareizi dariju,bet ziniet lai cik dīvaini neliktos ar viņu dzīve izrikojās tieši tāpat kā viņa izdarijās ar mani) un tad viņa saprata kā esjutos tajā brīdī.
Otrs cilvēks ir mana dēla tēvs,sākumā es dusmojos uz viņu bet tagad man pat viņa ir žēl.
Pēc dabas esmu optimiste tāpēc nemēdzu ilgi turēt naidu sevī un piedodu ir pašai vieglāk ap sirdi....