19.04 18:15-20:45
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Vai man ir kādas bailes pirms dzemdībām?
Hmm...teikt, ka Jā, tās ir lielas – būtu pārspīlēts, bet apgalvot, ka vispār nav – būtu tas pats, kas atzīt, ka jā, ir pamatīgas, tikai tās neapzināti vai apzināti noliedzu vai ignorēju.
Tātad jāatzīst, ka arī manī ir iezagusies baile, kā jebkura cilvēka prātā pirms kaut kā jauna, nezināma. Vai tas būtu pirmais randiņš, gaidāmais eksāmens, kāzu diena vai gatavošanās dzemdībām – mūsos periodiski iezogas bailes, kas rada satraukumu, paniku un diskomforta sajūtu.
Ir cilvēki, kuri pilnīgā mierā „metas iekšā nezināmajā” un gūstot adrenalīna devu, izdzīvo jauno ar baudu. Tā sacīt..kā būs, tā būs. Būs labi!
Es piederu pie tās cilvēku grupas, kas vēlas zināt visu par un ap mani gaidāmo notikumu, jo īpaši gatavojoties dzemdībām. Protams, ir arī izņēmuma situācijas...pārsteigumi, u.c.
Piekritīsit, ka zināšanas un sagatavotība zināmā mērā atbrīvo un „uzliek bremzes” stresam. Tādejādi atvieglo ceļu uz nu jau zināmo.
Manā gadījumā runa iet par mazo bailīti. Bailīti, kuru ignorējot un nerodot loģiskus izskaidrojumus vai atbildes, par kuru nerunājot, tuvojoties lielajai dienai, tā var draudēt pāraugt lielās bailēs.
Bailēs no tā vai neesmu sev izvirzījusi pārāk lielus noteikumus – izbaudīt dabīgas dzemdības līdz galam bez medikamentozas un citādi šo procesu stimulējošas darbības.
Tātad, parunāsim par bailēm un nedrošību, ko sieviete izjūt gaidībās jeb ko es guvu apmeklējot Māmiņu kluba rīkotos kursus „Vieglas Jums dzemdības”.
{fotoblog:663}
Vispirms, kā nonācu pie apziņas, ka man šie kursi varētu būt saistoši? Vēl pirms pāris nedēļām manī mājoja miers, kas pamazām sāka izgaist.
Pirmkārt, lasot internetā pieejamo informāciju un grāmatu par dzemdību pieredzi, sāku aizdomāties par to kas tad īsti mani sagaida. Sāku vizualizēt dažādas citu māmiņu izdzīvotās jūtu ainiņas. Otrkārt - apmeklējot pirmsdzemdību kursus gadījās dzirdēt dzemdību procesu - kāda māmiņa „izstumšanas brīdī” kliedza, liekot man aizdomāties cik gan šis dzemdēšanas process var būt „viegls”. Šie fragmentālie notikumu savirknējumi manī radīja bailes par nezināmo. Līdz ar to radās jautājums: „Vai iepriekš minētā bailīte ir pamatota un kā ar to tikt galā”?
Baiļu jautājumi un neskaidrības ir jāizrunā! Un kur gan lai rod atbildi ja ne dialogā ar speciālistu un citām grūtniecēm?
Katros kursos, kur tiek izskatīta kāda konkrēta tēma, tiek uzdots jautājums/ pārdomas par noteikto tēmu. Tā notika arī šeit, kur psiholoģe Diāna Zande uzdeva jautājumu: „Kādas katrai ir bailes saistībā ar dzemdībām, kas tās izraisa?”.
Sākām attīstīt tēmu, dalījāmies pārdomās. Vienkārši runājām, lai saprastu kā sakārtot domas un iespēju robežās izbaudīt vieglas dzemdības.
Un, lūk, atbilde. Internetā ir divu veidu informācija, kas būtiski ietekmē emocionālās grūtnieces zemapziņu. Viena super pozitīva, kas liek domāt, ka dzemdības iespējamas ideālas, tātad arī bez sāpēm. Otra – negatīva, kas vairāk „aizķeras” atmiņā.
Smeļoties šo info mums ir jāatceras, ka internetā ir jūtu stāstu apkopojums, nevis realitāte! Mēs katra esam tik īpaša un katrai no mums ir lemts piedzīvot savu dzemdību procesu. Tam iepriekš varam sagatavoties izveidojot savu dzemdību stāstu par to kā mēs redzam dzemdības līdz tikšanās brīdim ar mūsu bērniņu.
Daži no kursos gūtajiem ieteikumiem:
- Gatavojoties dzemdībām psiholoģe iesaka laikus salikt divas somas ar nepieciešamo. Vienu „Reālo” – viss, kas nepieciešams līdzi uz dzemdību namu (drēbes, autiņbiksītes, savs talismans, u.c.). Otru „Emocionālo” – viss, kas mūs domās spēcina, iedrošina, dod patvērumu, palīdz relaksēties un rada harmoniju mūsos.
- Apzinoties savas bailes mēs jau laikus varam domās iziet tām cauri, ieraudzīt, izanalizēt, salikt pa plauktiņiem atklājot savas greizās domāšanas veidu. Jo tieši bailes vairo neticību sev un pastiprina sāpes, liedzot noritēt vieglām dzemdībām.
- Tiecoties pēc vieglākām dzemdībām, kontrakciju brīdī svarīgi ir elpot! Tas palīdzēs sāpei aizplūst un samazinās nākamo kontrakciju skaitu, jo būsim ļāvušas bēbim pavirzīties uz priekšu. Turklāt kārtīgi elpojot mēs savu mazuli apgādājam ar skābekli.
- Starp kontrakcijām domās varam vizualizēt kādu vietu, kurā mēs jūtamies labi un spējam relaksēties. Vai tā būtu vieta jūras krastā vai lidmašīnas salonā – viss, kas nomierina, derēs!
- Bailes varam izreaģēt pasivitāti nomainot ar aktivitāti. Esot aktīviem baiļu vai dzemdību sāpju brīdī kārtīgi jāsapurinās, jāizdrebinās – apzināti jāizkustina savu ķermeni, ļaujot atjaunoties asinsrites plūsmai izlaižot saspringumu.
- Ideālā gadījumā, būtu ļauties dabīgajam procesam, kas dzemdību brīdī vairs nav apturams.
Un kādēļ lai sieviete, kas pārtop par māti to vēlētos apturēt? Pēc šī „ceļojuma” dzemdībās iesaistītie cilvēki saņems tādu kā balvu - pirmoreiz viens otru uzrunās, pieskarsies, uzlūkos. Māmiņa – jaundzimušo, bēbis savu mammu (viņiem būs kopīgi noiets šis ceļš), tētis savu atvasi un sievu jaunā tēlā.
Mans secinājums, vadoties pēc situācijas un apsverot visus par un pret kādai darbībai/ izvēlei, visas iespējamās alternatīvas dzemdību procesa atvieglošanai (pozu maiņa, palīglīdzekļu izmantošana) vai atsapinašanai svarīgākais ir ticēt sev. Ticēt tam, ko ES daru un ka ES lieliski ar visu tieku galā atbilstoši tā brīža situācijai!
Arī tas, ka bērniņš pasaulē nāk ar ķeizargrieziena palīdzību ir jāuztver pozitīvi. Šim mazajam brīnumam šis ceļš ir vispiemērotakais. Svarīgākais ir rezultāts – mūsu mazuļa pirmā un neatkārtojamā dzimšanas diena!
Psiholoģe iesaka pēc dzemdībām savu pieredzi izrunāt ar kādu, kurš spēj uzklausīt. Tas palīdzēs iekšēji atvadīties no šīs grūtniecības un dzemdību procesa.
Māmiņas! Svarīgi saprast, ka mēs – sievietes, esam radītas lai ieņemtu, iznēsātu, dzemdētu un izauklētu savu lolojumu.
MĒS to spējam! Spējam dot dzīvību, spējam pašas sevi spēcināt ar domām ne tikai dzemdībās, bet visai dzīvē kopumā.
Kontrolēsim savu domāšanu un nejauksim to ar realitāti. Ļausimies skaista stāsta radīšanai savā galvā, lai visas apkārt esošās negācijas mums ietu secen!
ES to spēšu un pārvarēšu savu bailīti!
Kristīne V.