Tiks atklāts „Dvēseļu dārzs” – Latvijā pirmo nedzīvi dzimušo bērniņu atdusas vieta

Piektdien, 13. jūnijā plkst. 16.00 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Garīgās aprūpes dienests aicina uz svētbrīdi, kas veltīts Dvēseļu dārza atklāšanai Rīgas Svētā Alberta baznīcas dārzā, Liepājas ielā 38.

Par to nemēdz runāt skaļi, taču tas diemžēl notiek – mēnešiem ilgi gaidītais, lolotais un mīlētais bērniņš vai nu dienas gaismu neierauga vispār vai arī nodzīvo šai saulē vien pāris stundas. «Sākotnēji tas ir šoks, nereti noliegums, seko mēģinājumi pēc iespējas ātrāk radīt nākamo bērniņu, kas aizpildītu radušos tukšumu, tomēr pieredze rāda – zaudējuma sāpes ir pārvaramas vieglāk, ja vecākiem ir palikuši kādi apliecinājumi par bērna eksistenci,» stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Garīgās aprūpes dienesta kapelāne Lelde Titava. Viņa ir autore idejai šogad atklāt Latvijā pirmo nedzīvi dzimušo bērniņu atdusas vietu.

„Dvēseļu dārzs” ir Latvijas Profesionālo veselības aprūpes kapelānu asociācijas (LPVAKA) atbalstīts projekts, kā ietvaros izveidota Latvijā pirmā nedzīvi dzimušo bērnu atdusas vieta, kas atradīsies Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīcas teritorijā blakus Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai.

Svētbrīdī piedalīsies projekta „Dvēseļu dārzs” autori, atbalstītāji un ģimenes, kurās piedzīvots bērna zaudējums.

Šī brīža situācija Latvijā:

· Nedzīvi dzimušie bērniņi no visas Latvijas slimnīcu dzemdību nodaļām (izņemot Liepāju un Ventspili) tiek sūtīti uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Vienības gatvē Bērnu patoloģijas biroju.

· No BKUS šie bērniņi tika nogādāti Rīgas pilsētas Krematorijā kopējai kremēšanai, kur arī «izkūpēja» jebkura liecība, ka tie jebkad ir eksistējuši. Šobrīd, kopš ir radusies ideja par dvēseļu dārzu, pelni tiek uzglabāti kopējā urniņā, lai tad, kad būs atklāta piemiņas vieta, tos varētu izkaisīt speciāli tam paredzētā vietā piemiņas svētbrīža laikā.

· Nekur Rīgā (iespējams, arī Latvijā) nav ierīkota šādu bērniņu atdusas vieta un viņu ģimenēm nav dota iespēja apmeklēt un pieminēt savus mazuļus.

· Latvijas likumdošana nosaka: ja bērns ir piedzimis dzīvs un nodzīvojis kaut vai neilgu brīdi, strādājošie vecāki saņem apbedīšanas pabalstu un viņu pienākums ir apglabāt savu mazuli. Ņemot vērā, ka grūtniecības gestācijas laiks var būt arī relatīvi neliels (piemēram, 24 nedēļas), bet priekšlaicīgu dzemdību rezultātā bērniņš neizdzīvo un ir ļoti maziņš, vecāki nereti piedzīvo šoku, kad tiek nostādi fakta priekšā, ka viņiem ir vai nu jāorganizē bēres pašiem, vai arī jāatsakās no apbedīšanas pabalsta un tad bērna kremēšanu organizē valsts.

Informāciju sagatavoja Ieva Lapsa, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste