Sveiki visiem! Es jums pastāstīšu un parādīšu, no kā sastāv mans drēbju skapis.Kāda stila apģērbs dominē,kādas krāsas tajā.Sākšu ar savām pirmajām dzīves dienām.Kad ierados šai pasaulē mamma ar tēti man bija sagādājuši gaiši zilas-debess zilas drēbītes.Viņiem šķita tādas vispiemērotākās,visskaistākās priekšs viņu mazā eņģelīša.Drēbītes tika izvēlētas tādas,kas ir mīkstas,ērtas,lai manai maigajai ādiņai ir patīkami tadās atrasties.Kokvilnas krekliņi,bodiji,rāpulīši,džemperīši tie patika gan maniem vecākiem,gan arī man.Vislabāk es jutos drēbēs,kas ir nedaudz vaļīgas,lai nav pieguļošas,lai var pakustēties,bet lai arī nav parāk lielas,lai nesapinos tajās.
Būtībā līdz gada vecumam dominēja zilā krāsa,un vairāk tieši debess zila.Bet bija arī citu krāsu drēbes,kas bija siltas,ērtas.Piemēram, esmu nēsājis gan sarkanas drēbes,gan arī rozā,bet rozā tikai iekšs mājas,jo citādi vēl kads nodomās,ka esmu meitenīte.
Būtībā mani vecāki drēbes necentās sķirot pēc krāsām,bet, protams,ja bija izvēle tad priekšroka bija zilajai krāsai.Man nekad nav bijušas pretenzijas pret ģērbšanos.Mamma varēja pargērbt cik tik tīk un es neizrādīju nepatiku,man nebija tādas nepatikas.Zinu,ka citiem bērniņiem nepatīk,ja velk caur galvu bodijus,vai džemperīšus,bet man tieši otrādi patika,ja mani čubināja,es vienmēr smaidīju,kad tiku gērbts.Neapšaubāmi,ka vislabāk man patika nogērbties.
Pēc gada vecuma manas drēbes daudz mazāk tika šķirotas, bija dažādās krāsās,bet tomēr ierobežoti bija rozā,tā tomer, manuprāt,ir un paliek meiteņu krāsa.Lai tā paliek meitenēm,jo mums taču ir vēl tik daudz variantu.Mājās priekšroka bija sporta tipa drēbēm,sporta bikses,džemperīši,jaciņas,botītes,tas tādēļ,lai varu darīt visdažādākās lietas.Skriet,lekt,vārtīties,rāpties,kaut kur ielīst,lai paslēptos un nekas man netraucē.Ciemos ejot vilku džinsa bikses,klasisku krekliņu,manai mammai tās liekas stilīgas.Bet arī džinsa bikses bija tādas,lai es varu kusteties,pieliekties,ne tikai labi izskatīties.
Diezgan agrā vecumā es sāku pievērst uzmanību aksesuāriem,piemēram cepurēm un brillēm.Kādas tik es nebiju piemērījis.Gan mammas,gan tēta,visas ko vien manīju liku galvā.Man ļoti patika uzvilkt cepuri,ierapties lielajā gultā un lēkāt.Bet ne tikai cepures es aizņēmos no mammas un tēta.Tika piemērīts gan mammas nakstkrekls,gan halāts,gan mammas un tēta kurpes, zābaki.Un ne tikai cepures man patika,bet arī jakas,džemperi ar kapučiem,ar kabatām,ar pogām un rāvējslēdžiem.Tad es uzvilku kapuci,ieliku vienu roku kabatā un tādā stilīgā gaitā gāju un smaidīju.
No brīža,kad iemacījos staigāt,es pats gāju pie atvilknēm un vilku ārā drēbes,kā smējās mamma ar tēti,es šķiroju tās.Aptuveni uz pusotru gadiņu es jau liku manīt,ko vēlos ģērbt mugurā.Protams,man patika krāsainas,spilgtas drēbes ar dažādiem zīmējumiem,pogām,rāvējslēdzējiem.Uz 1,8 gadiem es iemacījos pirmo krāsu,tā bija sarkana.Kopšs tā brīža man patīk sarkanas drēbes,un visdažādākās lietas šaja krāsā.Uz diviem gadiem jau zināju daudz vairāk krāsas,bet tomēr sarkana krāsa apģerbā vilināja visvairāk.
Es vairs neatceros vecumu,kad pirmo reizi iepazinos ar multenu varoni Makvīnu,bet uz diviem gadiem noteikt es to pazinu.Un,ja ieraudzīju kaut ko ar Makvīnu,tad no sajūsmas spiedzu.Tad nu topā bija apgērbs ar dažādām mašīnām,ar dažādiem multeņu varoņiem.Pēc savas otrās dzimšanas dienas mani vecāki vairāk skatījas ne uz debes zilām drēbēm,bet nu jau uz tumšām,tumši zilām,jo biju paaudzies un ātri visu sašmulēju.
Pie apgērba ar Makvīnu es tiku uz 2,4 gadiem.Tas bija zils sporta kostīmiņš.Ērts,viegls,mīksts un galvenais,ka ar Makvīnu.Es biju ļoti priecīgs.Tiklīdz ieradāmies mājas no veikala ar šo kostīmiņu,es to tūdaļ vilku mugurā.Un nu mammai bija jādomā kā šo kostīmiņu novilkt no manis,jo pat gulēt vēlējos tajā iet.
Uz 2,6 gadiem zināju jau visas krāsas un mīļākās bija zila un sarkana.Manā gardarobē šīs krāsas izcēlās.Man tās piestavēja pie manām debess zilajām actiņām.Tā es augu un auga mani radziņi.Es gribēju pats izvēlēties ko gērbt mugurā.Nu jau bija jāpievēršs liela uzmanība tam,lai pats varu saģērbties.Kaut man ļoti patika daudz pogas,rāvējslēdži,tomēr pats ar tiem vēl īsti nemācēju tikt galā.Tādēļ manos apģērbos to nebija daudz,vairāk bija parasti džemperīši,bikses uz gumijas.
Kad es sagaidīju savu trešo dzimšanas dienu,tad es jau zināju, kas man patīk,kādā apgērbā jūtos labi un ērti.Bet man topā bija ne tikai tas,kas sarkans un ar Makvīnu,bet arī lietas,kas bija jaunas.Ja kaut kas tika nopirkts,tad tas bija stilīgs un gribējās ar visiem palielīties kāds smuks man jauns džemperis vai jaunas smukas botītes vai jauna stilīga cepurīte.Ar šo prieku,es dalījos ar visiem ko satiku.Bet gadījās arī tā,ka kāds apģērbs ilgi nebija vilkts un bija piemirsies un tad ieraugot,tas man bija kā jauns.
Nu jau man ir 3,7 gadi un man nav konkrēta viena stila pie kā pieturos.Velku to,ko kopā ar vecākiem izvēlējāmies, un mamma ar tēti jau zin,kas priekšs manis ir labākais.Bet pie katra pirkuma arī ar mani pakonsultējas,vai man ērti,vai man patīk.Apģērbu priekšs manis pērk tikai kopā ar mani,lai būtu tiešām priekšs manis.
Tomēr sportisks apģērbs man ir vispiemērotākais,jo esmu ļoti aktīvs.Un par krāsām runājot tās bija,ir un paliek sarkana un zila.
Es jums pačukstēšu,ka man piestāv jebkuršs stils un jebkura krāsa,jebkurā apģērbā es esmu neatvairāms un skaists.Varu būt stilīgs arī gumijas zābakos un caurās biksēs.Pie manām debess zilajām actiņām un zeltainajiem matiņiem,kas saulītē mirdz piestāv jebkas,jo es esmu skaists arī bez tā visa.Apģērbs to visu tikai papildina un izceļ.
KĀDS IR TAVA BĒRNA STILS? PIEDALIES KONKURSĀ UN LAIMĒ DĀVANU KARTI 25 LATU VĒRTĪBĀ NO POLARN O. PYRET!