Rodrigo cītīgi turpina apgūt podiņmācību. Kopā priecājamies gan par veiksmēm, gan par neveiksmēm. Dažkārt mazās nelaimītes liek pasmieties mums visiem. Dēliņš pats jau māk novilkt mazās bikšeles. Ir arī labums, ka bija tik karsta vasara, bija viegla podiņmācība. Viegla tāpēc, ka nebija daudz drēbes ko mazgāt un ātri varēja tik uz podiņa.
Sākām apgūt podiņmācību 1 gads un 1 mēnesis - neveiksmīgi!
Tagad esam tik lieli un mums iet daudz labāk :)
Tagad Rodrigo jau māk skaidri pateikt, ka vēlas čur čur un kaka kaka :) Tad pats ātri skrien uz podiņu un velk nost apakšbiksītes un sēžas uz poda. Esam nonākuši tik tālu, ka pat krāniņš tiek ielikts podiņā pareizajā lenķī, lai visas malas neapčurātu:D
Kad pačurā vai uztaisa ko lielāku podiņā, skrien pa visu māju un kliedz pilnā balsī, ka ir čura vai kaka un lai es eju paskatīties. Tad es noteikti eju un saku, ka ir liels malacis. Tad Rodrigo ielej poda saturu lielajā podā un pats uzrāpjas uz lielā poda un nolaiž ūdeni. Protams, gadās, ka dēls arī iečurā biksēs, jo nepaspēj novilkt bikšeles vai aizspēlējas. Kaka parasti ir tikai podā, ar čuru gadās, ka ir ārpus poda teritorijas :) Es parasti jautāju vai negrib uz podiņa. Tad gan dēliņš atbild nē! Mums tagad periods - pats māku, esmu liels! :)
Labu laiku arī izguļam gandrīz visas naktis sausas, bet es nesteigšos uz nakti ņemt nost autiņbiksītes. Gaidīšu, kad man būs pārliecība, ka viņš ir gatavs.
Tā nu mums iet ar podiņmācību. Mums tagad ir 2 gadi un 1 mēnesis.
Pats galvenais - pacietību!