16.04 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
"Aug buciņš, aug radziņi" vēsta sakāmvārds. Tomēr psihologi iesaka padomus bērna disciplinēšanai, lai panāktu, ka bērns tomēr klausa!
Tiekamies niķu lekcijā kopā ar psiholoģi Sanitu Aišpuri!
STINGRS ATGĀDINĀJUMS
Sakiet tikai nepieciešamo, neizplūstiet, kad gribat pārtraukt bērna slikto uzvedību. Piemēram, stingrā un noteiktā, bet mierīgā balsī sakiet: „Nē! Pietiek!”. Mēģiniet (tiešām, mēģiniet!) nekliegt, pat nepacelt balsi un Jūs redzēsiet – būs vieglāk un efektīvāk.
PANĀKUMU SKALA
Kad bērns ir labā garastāvoklī un Jums pašiem ir pietiekoši daudz dvēseles spēku, konkrēti ar savu bērnu sarunājiet, kas ir „laba uzvedība”, kuru Jūs no viņa sagaida un kādu apbalvojumu bērns par to saņems. Tāpat arī paskaidrojiet, kas notiks, ja viņš neklausīs. Uzzīmējiet /iegādājieties kalendāru, skalu u.tml., kur atzīmēsiet brīžus, kad bērns uzvedās labi. Apbalvojums nebūt nenozīmē došanos uz lielveikalu kopā ar tēta lielo maku! Tādējādi Jūs it kā iemācīsiet bērnam uzvesties labi – ja par to tiek „samaksāts”. Nē! Lai par apbalvojumu kļūst kopīgs pasākums, spēle, draugu apciemošana, došanās uz mīļāko rotaļlaukumu, bet varbūt bērns ir priecīgs, ja var nomazgāt krūzītes? Izvairieties no materiāliem apbalvojumiem (nauda, saldumi). Tirgošanās ar šīm precēm šeit ir nevietā un ticiet man, ar laiku bērna „preiskurants” augs un Jūs vairs nespēsiet tam izdabāt.
ATLĪDZINĀŠANA
Gadījumā, ja mazajam sanāca sabojāt, pazaudēt kāda cita cilvēka mantu, pirmkārt nepaniekojiet! Nomieriniet bērnu, ka tā ir tikai manta, bet tomēr ļaujiet bērnam atlīdzināt zaudējumu, t.i., piedāvājiet salabot, salīmēt, vietā atdot kādu savu mantu. Bērnam ir jāsajūt savas rīcības sekas, bet bez vainas sajūtas, kas ieperinās viņa sirsniņā uz „mūžīgi mūžos”.
PRIVILĒĢIJU ATCELŠANA
Piemērām, uz kādu laiku neļaujiet skatīties TV, bet pirms tam pārliecinieties, ka bērns ir sapratis – kāpēc Jūs to aizliedzat.
TIME-OUT
Izklausās kā sportā? Jums taisnība! Šis ir efektīvs līdzeklis, kad bērns ir zaudējis kontroli pār sevi un Jūsu runas ir „kā saucēja balss tuksnesī”, kas kā monologs vientuļi skan istabā.
- Ievediet bērnu atsevišķā vietā, kur viņam ir droši un gaiši un paskaidrojiet, ka viņam šeit būs kādu laiciņu jāpaliek, kamēr nomierināsies. Piemēram, apsēdiniet bērnu uz krēsla istabās vidū (ne kaktā!! – sajūta, kad esi stūrī arī psiholoģiski liek justies kā „iedzītam stūrī” un šī bezpalīdzības sajūta rada aizvainojumu un vēla atriebības kāri). Nolieciet priekšā pulksteni un tik cik bērnam ir gadi – tik minūtes lieciet pasēdēt, nomierināties (piemēram, 4 gadi – 4 minūtes).
- Paskaidrojiet, ka, ja viņš šo vietu pametīs ātrāk, tad laiks būs jāpagarina.
- Šī telpa nedrīkst būt noslēgta, durvis ir vaļā.
- Kad „time out” laiks ir pagājis, noteikti paslavējiet bērnu par to, ka ir nomierinājies un piedāvājiet kādu kopīgu, bet mierīgu nodarbi.
Un vēl...
- Nepievērsiet uzmanību bērnam tikai tad, kad viņš jau ir niķīgs un nepaklausīgs, jo tad bērns iemācīsies, ka vecāki viņu pamana tikai, kad viņam ir šāda slikta uzvedība.
- Stimulējiet bērna patstāvību.
- Izrunājiet bērna emocijas, sajūtas, it īpaši negatīvās. Neapslāpējiet tās!
- Mudiniet bērnus uzņemties samērīgu atbildību, jo katrā vecumā ir jābūt saviem pienākumiem un tiesībām. Bērni nevar izkopt pacietību, ja viss vienmēr notiek pēc viņu prāta. Kā arī bērni neiegūs drosmi un optimismu, ja nesaskarsies ar zināmām grūtībām. Un neveiksmes, ko viņi piedzīvos – ļaus viņiem iemācīties labot savs kļūdas.
- Bērni kļūst izlutināti nevis tādēļ, ka grib vēl un vēl, bet gan tādēļ, ka vecāki kādā brīdī pārstāj gribēt kaut ko paši sev.
Mammas un tēti! Lai arī vecāki, tā ir profesija 24 stundas diennaktī, tomēr atliciniet laiku arī sev, savai atpūtai, hobijam, draugiem, jo tad Jums pietiks ”dvēseles spēki”, lai paturētu prātā un pielietotu kādu no minētajiem padomiem un spētu gūt prieku no tā, ka Jums ir bērni! Jūs esat savu bērnu lielākie resursi!
pēršana jau īsti nav audzināšana, tā ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. šajā vecumā pēriens bērnam neko neizsaka, viņam neradīsies kopsakarība - sāp, jo aiztieku gāzes plīti. viņam vienkārši būs neizpratne, kādēļ mana mīļā mamma man dara pāri.
cik atceros pēc sava, tad pie plīts gāja tikai tad, kad es tur biju, ja nebiju - negāja, secinājums - kamēr bērns nomodā, pie plīts nestāvu. TV aiztika tad, ja gribēju sēdēt un to skatīties, secinājums - kamēr bērns nomodā, TV neskatos, jo patiesībā tas arī nav nekas labs. ar datoru attiecīgi tas pats. ar bērnu šajā vecumā ir daudz jādzīvojas uz grīdas, nevis jāgaida, ka viņš stundām pats sevi nodarbinās 1 kvadrātmetrā atvēlētajā rotaļu stūrītī.