10.06 15:00-16:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās Tūrisma fakultātes absolvente Evita Rasnača ir veikusi vērtīgu pētījumu par bezglutēna produktu pieejamību Latvijā un ārvalstīs. Iegūtie secinājumi aktuāli gan tiem, kas savai ēdienkartei seko līdzi pie ģimenes galda, gan tiem, kas plāno ieturēt ēdienreizi ārpus mājas. Cilvēkiem, kuri slimo ar celiakiju, stingri jāievēro bezglutēna diēta visa mūža garumā.
Celiakija ir gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu un kavē uzturvielu uzsūkšanos. Cilvēki, kam ir celiakija, nepanes glutēnu – kviešu, rudzu un miežu olbaltumvielu. Glutēns atrodas ļoti daudzos pārtikas un arī ikdienas produktos, piemēram, medikamentos, vitamīnos, lūpu balzāmos. Šīs slimības simptomi var būt ļoti individuāli, celiakija pārsvarā ir ģenētiski iedzimta slimība.
Zīdaiņiem un maziem bērniem tas var izpausties kā vēdera pūšanās, hroniska caureja, vemšana, aizcietējumi, svara zudums. Sevišķi bīstama šī slimība ir bērniem pirmajos dzīves gados, jo svarīgi ir uzņemt noteiktu uzturvielu daudzumu, lai notiktu bērna normāla augšana. Savukārt, pieaugušajiem slimības simptomi: dzelzs deficīta anēmija, nogurums, kaulu un locītavas sāpes, artrīts, osteoporoze, kāju un roku tirpšana, neauglība, atkārtots spontānais aborts, niezoši ādas izsitumi. Oficiāli Latvijā diagnosticēti ap 1500 bērni vecumā no 2 līdz 18 gadiem, kuri sirgst ar celiakiju. Dati par pieaugušajiem slimniekiem Latvijā netiek uzskaitīti.
Saskaņā ar pētījumiem ir izdalīti trīs svarīgākie faktori, no kā atkarīgs tas, kā un kad var izpausties šī slimība: cik ilgi cilvēks savā pirmajā dzīves gadā tiek ēdināts ar krūts pienu; vecums, kurā sāk ēst glutēnu saturošus produktus; šo glutēnu saturošo produktu daudzums uzturā. Pētījumi rāda, jo cilvēks ilgāk ēdis krūts pienu, jo celiakijas simptomi izpaužas vēlāk. Vienīgā ārstēšana ir bezglutēna diēta, ko visbiežāk nosaka dietologs vai ārstējošais ārsts.
Celiakijas slimniekiem bezglutēna diēta visa mūža garumā
Glutēns atrodas ļoti daudzos pārtikas produktos, visvairāk tas ir miltu izstrādājumos, taču sastopams arī konfektēs, čipsos, „hot dog” uzkodās, desās, frī kartupeļos, mērcēs, zupās, zivs atdarinājumos u.c.
Kā vienu no pazīstamākajām firmām, kas ražo bezglutēna produktus var minēt „Dr. Schär”. Šī firma piedāvā plašu bezglutēna pārtikas produktu klāstu – tā ir viena no vadošajām bezglutēna pārtikas produktu Eiropas ražotājfirmām.
Pētījuma autore Evita Rasnača ir secinājusi, ka arī Latvijas lielveikalos SIA „Maxima Latvija”, SIA „Rimi Latvija”, SIA „Supernnetto”, SIA Stockmann”, SIA „Iepirkuma grupa”, SIA „Prisma” – bezglutēna produktu piedāvājums ir kļuvis plašāks un daudzveidīgāks. Marķētos produktus, kuri nesatur glutēnu, atpazīt var ar bezglutēna simbolu – pārsvītrotu vārpiņu.
Cilvēkiem, kas nepanes glutēnu, tagad ir iespēja izvēlēties gan lētākus, gan dārgākus bezglutēna produktus, jo tiek piedāvāti dažādu firmu produkti. Lielveikalos iespēja iegādāties bezglutēna svaigu maizi, sasaldētu maizi, dažādu veidu makaronus, cepumus un dažāda veida miltus. Arī bezglutēna saldējums, soja un brokastu pārslas atrodamas piedāvājuma klāstā.
Savukārt specializētais veikaliņš „Veikals Veselībai” piedāvā iegādāties arī bezglutēna smalkmaizītes, majonēzi un kēksu maisījumus, kas nesatur glutēnu. Ir arī dažādi interneta veikaliņi, kas piedāvā iegādāties īpašos produktus - „Pirkumiņš”, „Biotēka”, „Ecofiore”, „Dabas Bode”.
„Biotēka”, „Veikals Veselībai”, „Alma Sinta” ir izveidojuši savu veikalu tīklu, kur iespējams iegādāties bezglutēna produktus. Arī vairums aptieku piedāvā iegādāties atsevišķus produktus, kas nesatur glutēnu. Jāpiebilst gan, ka šie produkti ir pat četrreiz dārgāki salīdzinājumā ar citiem produktiem, taču atcerēsimies, ka veselība mums ir pirmajā vietā.
Pēdējo gadu laikā celiakijas slimnieku kļūst arvien vairāk, līdz ar to pieaug arī pētījumu skaits par bezglutēna pārtikas produktiem. Tādēļ, pavisam iespējams, ka jau pēc pāris gadiem varēsim sagaidīt lielāku piedāvājumu klāstu ar bezglutēna produktiem tieši no mūsu pašu ražotājiem.
Latvijā darbojas biedrība „Dzīve bez glutēna”, kas ir iesniegusi projektu Veselības ministrijā, kas paredz, lai mācību iestādēs būtu speciāla ēdināšana ar celiakiju slimiem bērniem. Savukārt runājot par restorāniem, Latvijā restorānu pavāri un īpašnieki, vairums ir informēti par celiakiju, tomēr īsti nav izpratnes par to, kādus produktus drīkst un kādus nedrīkst iekļaut ēdienkartē celiakijas slimniekiem. Pētījuma laikā tika apzināti arī restorāni, kuri piedāvā īpašu ēdienkarti no bezglutēna produktiem, tomēr salīdzinoši tādu bija ļoti maz. Tas noteikti arī spēlē lielu lomu tajā, ka celiakijas slimnieki reti apmeklē restorānus vai izvēlas ēst ārpus mājas. Kā labus piemērus bezglutēna pārtikas pasniegšanā var minēt svaigēšanas restorānu „Rawgarden” (Rīga, Skolas iela 12.). Šajā restorānā tiek izmantoti tikai svaigi dārzeņi, augļi, zaļumi, rieksti un sēklas. Ēdienu sastāvdaļas netiek vārītas un ceptas. Otrs veiksmīgs piemērs ir kafejnīca „Eko virtuve” (Rīga, Rūpniecības iela 11.). Šeit arī tiek piekopts svaigēšanas dzīves stils jeb tiek gatavots „dzīvs” ēdiens, kas netiek termiski apstrādāts tā, lai saglabātu produktu augsto uzturvērtību. Ēdienkartē tiek piedāvāti ēdieni gan veģetāriešiem, gan vegāniem.
Pēc autores Evitas pētījumu rezultātiem varēja secināt, ka ārvalstīs vairums restorānu šefpavāru ir informēti par šīs slimības nopietnību un to, kādus pārtikas produktus drīkst lietot celiakijas slimnieki. Arī lielākajos ārvalstu veikalos ir iespējams iegādāties atbilstošus pārtikas produktus, kas nesatur glutēnu.
Tādēļ ikvienam iedzīvotājam, jo īpaši tūristiem, arvien mazāk nākas satraukties par to, ka ārpus mājām tie neatradīs savai ēdienkartei piemērotu pārtiku. Domājams, ka ar laiku šī problēma tiks aktualizēta vēl vairāk, jo arī ātrās ēdināšanas kompānija „McDonalds” jau Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā piedāvā bezglutēna maizītes. Iespējams, ka arī Latvijā arvien vairāki ēdināšanas uzņēmumu vadītāji sāks piestrādāt pie tā, lai ikviens mūsu sabiedrības loceklis spēj brīvi un patīkami ne tikai atpūsties ārpus mājas, bet arī garšīgi paēst, nenodarot pāri savai veselībai.