Nedēļa laukos-svaigs gaiss un brīvība

Cik feini ,ka ir lauki, kur aizbraukt un atpūsties. Pat nevaru iedomāties,ka būtu visu laiku jādzīvo Rīgā un mazais neredzētu un nezinātu kas ir dārzs, kā aug tomāti, kartupeļi, gurķi un visi citi lauku labumi.

Un kur nu vēl fantastiskā iespēja pašam iziet ārā pagalmā paspēlēties, kaut desmit reizes dienā. Un es mierīgi pa logu varu paskatīties un papriecāties kā mazais ar kaimiņu meiteni spēlējas un vecāki vispār nav vajadzīgi.

Šogad izbaudījām īpašas lietas-Adrians pirmo reiz piedalījās melleņu lasīšanā.

Tētis ierāda kā tas darāms un lieta aiziet.

Otra lieta ko atklājām bija manas bērnības spēles. Ar tik lielu pacietību un apņēmību viss tika izmēģināts...

Un tad vēl burvīgie rīti ,kad devās ar omīti attaisīt siltumnīcu un atnest mammai tomātu brokastīm(pašam tomāti negaršo,tik gurķi).

Un tad jau drīz nedēļa bija paskrējusi. Ieradās tētis ar sen gaidītu lietu- skrituļdēli. Un tad tik bija prieki.

Un tagad ar nepacietību gaidam augustu ,kad atkal uz nedēļu tiksim paciemoties pie omītes un palīdzēt viņai dārza darbos.