Iespējami biežāk mazgāt rokas vai vakcinēties pret dzelteno slimību par maksu – tie ir valsts atbildīgo iestāžu ieteikumi Latvijas iedzīvotājiem saistībā ar A hepatīta epidēmiju valstī. Vairāk par tūkstoti saslimušo – tik daudz A hepatīta inficēto Latvijā nav bijis jau gadiem. Mediķi skaidro, ka slimība tik strauji izplatās, jo iedzīvotājiem pēdējos 15 gados ir zudusi dabiskā imunitāte pret šo vīrusu, savukārt epidemiologi atgādina par infekcijas slimības cikliskumu – ik pēc noteikta laika tā "uzliesmo".
Līdz oktobrim Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) reģistrā apstiprināto A hepatīta gadījumu skaits bija vairāk nekā 1000, bet vēl aizdomīgo gadījumu skaits, kam izmeklēšana turpinās – 265. Šobrīd saslimšanas gadījumu jau noteikti ir vairāk, jo katru dienu slimnīcas uzņem arvien jaunus un jaunus pacientus. Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) kopš šāgada 1. janvāra stacionārā ir ārstējušies 1042 A hepatīta slimnieki, bet stacionārā pašlaik ārstējas 161 pacients. 881 cilvēks pēc dzeltenās kaites izslimošanas jau ir izrakstīts. Aptuveni 200 cilvēki tika apkalpoti arī ambulatori, ja slimības forma ir bijusi viegla un bez dzeltes.
Saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu "epidēmija – infekcijas slimības izplatīšanās tādos apmēros, kas pārsniedz konkrētajai teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni, vai arī slimības parādīšanās un intensīva izplatīšanās teritorijā, kura iepriekš tā nav reģistrēta". "Līdz ar to situācija Latvijā ir raksturojama kā epidēmija, bet vēl precīzāk – kā saslimstības epidēmiskais pacēlums," skaidro SVA speciāliste Laura Bundule. No 1952. līdz 2007. gadam Latvijā reģistrēti seši A hepatīta saslimstības epidēmiskie pacēlumi. Pēdējais epidēmiskais pacēlums reģistrēts 1988.–1990. gadā, kad saslima apmēram 20 000 cilvēku. A hepatītam kā infekcijas slimībai ik pēc 5–8 gadiem raksturīgs epidēmiskā procesa cikliskums. Kopš deviņdesmito gadu sākuma ar A hepatītu saslima atsevišķi cilvēki, galvenokārt tie, kuri bija inficējušies ārzemju ceļojumā. Visticamāk, arī šīs epidēmijas cēlonis ir infekcijas ievešana no kādas ārvalsts. Pagājušajā ziemā, kad saslima vairāki kādas Rīgas skolas skolēni, A hepatīts izrādījās ievests no siltajām zemēm pēc ekskursijas. Saslimstības pacēlums Latvijā sākās jau 2007. gada novembrī, daudz straujāk cilvēki inficējās jau šāgada augusta pēdējā nedēļā, un vēl straujāk tas izplatījās septembrī, kad skolēni atsāka mācības un lielākā daļa cilvēku atgriezās no atvaļinājumiem.
LIC direktore Baiba Rozentāle uzsver, ka A hepatīta uzliesmojums Latvijā izskaidrojams ar cilvēku specifiskās imunitātes pret A hepatītu mazināšanos, kā arī iedzīvotāji vairs nemēdz vakcinēties, jo vīrusa zemās izplatības dēļ neuzskatīja to par vajadzīgu. Šo imunitāti iegūst tikai A hepatītu pārslimojis cilvēks vai arī to nodrošina vakcīna, jo pēc aptuveni 15 gadus ilga miera perioda cilvēkā vairs dabiskā veidā neizstrādājas antivielas pret šo slimību. B. Rozentāle brīdina, ka A hepatīta uzliesmojums turpināsies līdz pat decembrim, un prognozē, ka tas pats varētu notikt arī rudens sezonā nākamgad.
L. Bundule no Sabiedrības Veselības aģentūras nepiekrīt, ka Latvijā nepietiekami tiktu darīts, lai brīdinātu iedzīvotājus: pirmkārt, informāciju par A hepatīta epidēmisko situāciju un profilakses pasākumiem jau kopš gada sākuma regulāri izplata saslimšanas ierobežošanā iesaistītās institūcijas un iestādes; otrkārt, regulāri tiek informēti masu mediji; treškārt, drukātā formātā informācija atrodama Veselības tramvajā un pakāpeniski tiek nogādāta skolās. "Izstrādājam uzlīmes, plakātus skolām, ko izvietot pie izlietnēm un tualetēs, kas atgādinās par roku mazgāšanu," stāsta L. Bundule. "No profilakses līdzekļiem iesakām stingru higiēnas normu ievērošanu vai vakcināciju. Principiāli citu pasākumu nav.
***
EPIDEMIOLOGI IESAKA:
- regulāri mazgāt rokas (ne tikai pēc tualetes apmeklējuma, bet arī pēc datora lietošanas, pirms un pēc smēķēšanas un vienmēr pirms ēšanas);
- pārliecināties, ka bērni pareizi (rūpīgi) mazgā rokas;
- roku mazgāšanā priekšroku dot šķidrajām ziepēm, jo uz ziepju gabaliem saglabājas vīrusi;
- ja rokas nav mazgātas, nepieskarties acīm, degunam un mutei;
- iemācīt bērniem nebāzt mutē rotaļlietas, pirkstus, zīmuļus, citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji;
- nelietot kopīgus traukus – glāzes, karotes un citus;
- nedzert ūdeni no krāna; dzert tikai vārītu ūdeni.
Avots: Sabiedrības veselības aģentūra
Inga Paparde
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai