24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Sākām podiņu apgūt pagājušā vasarā, kad dēlam bija 1 gads un 1 mēnesis. Nopirkām podiņu, bet mums Rodrigo tante pieteicās palīdzēt ar podiņmācību. Tā kā man nebija pieredzes piekritu, un tā bija mana lielākā kļūda.
Mēs tieši uz 2 nedēļām ar vīru braucām ceļojumā, un dēls palika pie tantes. Rezultātā tante Rodrigo ar varu sēdināja uz podiņa, pieturot viņu aiz pleciem. Bērns pačurāja, bet briesmīgi kliedza. Kad atbraucu atpakaļ, biju šokā par tantes podiņmācības metodēm. Protams, ka tālāka podiņmācība bija jāatliek uz kādu laiciņu, jo bērns histēriski raudāja un ne par ko nesēdās ne uz mazā poda, ne uz pieaugušo poda! Pagāja 3 nedēļas un es mēģināju vēlreiz, stāstīju, rādiju, ka mēs arī ejam uz poda, bet dēls nē un viss! Es atkal iepauzēju! Līdz pienāca diena, kad Rodrigo pats paprasija uz mazā podiņa.
Mums podiņš stāv vannas istabā, un dēls to zina. Pieskrēja klāt pie vannasistabas durvīm un sāka klauvēt, un teikt "mammm mammm"! Es no sākuma nesapratu, attaisiju durvis un dēls pats sāka rādīt, ka jāvelk nost bikses. Es uzliku viņu uz podiņa. Dēls pačurāja. Es teicu, ka malacis, sabučoju, paslavēju, ļāvu savu podiņa saturu izliet podā un noraut ūdeni. Arī tētis nāca un paslavēja dēliņu. Tā divas nedēļas dēls gāja pats uz podiņa un dažkārt pēc mana uzaicinājuma. Vecums uz to laiku bija 1 gads un 4 mēneši. Tad nesapratu, kas notika, bet Rodrigo vairs negāja uz podiņa, es dusmojos teicu, ka jāiet uz podiņa. Labie padomdevēji man ieteica, lai nevelku autiņbiksītes, lai sajūt, ka ir slapš. Rodrigo bija vienaldzīgs uz to pasākumu, staigāja ar slapjām biksēm bez problēmām, arī pakakāja un nejutās slikti. Es sabijos, ka bērns savā prātā neizdomā, ka slapjas bikses ir normāli! Tāpēc liku atpakaļ autiņbiksītes. Varbūt tā arī ir problēma, jo esmu dzirdējusi, ka turpu šurpu likt autiņbiksītes nav pareizi. Esam visādi izņēmušies, gan kauninājuši, gan slavējuši, un arī konfektes solijuši, bet nekas nedarbojās. Vienīgi pirms 3 mēnešiem tētis iemācija čurāt kā lielie puikas, kādu laiku tas proces patika un gāja čurāt. Arī kad esam laukā, Rodrigo čurā pie koka kā lielais puika, bet mājās uz podiņa nē un uz lielā poda arī nē! Met vēderu gaisā un viss!
Tad nu tagad esam tikuši tik tālu, ka bērns pats prasa uz podiņa un nu jau kā 4 dienas kaka ir podiņā. Es cītīgi prasiju ik pa laikam vai negrib uz podiņa. Protams, ka bērns teica, ka negrib un tur pat, uz līdzenas vietas, bikses ir slapjas. Šajā situācijā pats galveinais nerāt bērnu un savaldīties. Vajag visu izskaidrot. Tad vēl visu mācīšanos atvieglo tas, ka ir karsti un maz drēbes jāvelk mugurā. Rodrigo ir iemācijies pats novilkt biksiņas un uzsēsties uz podiņa. Vienīgi ar mazo biksiņu uzvilkšanu neiet tik gludi, bet tur es palīdzu. Lēnā garā Rodrigo sāka saprast, ka mamma un tētis ir priecīgi, kad kaka un čura ir podiņā. Podiņš tagad tiek ņemts visur līdzi, kad braucam ārpus mājas. Esmu tik priecīga, jo man jau bija bezcerība. Bet tas prasīja daudz pacietības un lielu kaudzi slapju biksiņu :) Uzsākām jūnija beigās un tagad jau ir progress. Šodien veikalā nopirku 200l mistkastes maisu, kuru izmantošu priekš gultas madrača, lai paliek saus. Tagad priekšā ir nakts gulēšana, lai sanāktu sausa gulta. Kādas 2 nedēļas izguļam diendusu sausu, un naktis arī. No rīta autiņbiksītes ir sausas!
Tad nu inforēšu kā mums iet tālāk! Tagad Rodrigo ir 2 gadi!
taschinka
princesemince