Kāda trīs bērnu māte no Kuldīgas, kura tik tikko spēj pabarot savus bērnus, saņēmusi sociālo dienestu atteikumu trūcīgas personas statusa iegūšanai. Sieviete jūtas sarūgtināta un uzskata, ka valsts noteiktie normatīvi, pēc kuriem nosaka šā statusa piešķiršanu, esot absurdi. Tikai tāpēc, ka ģimenei pieder viena veca, sarūsējusi automašīna, sociālie dienesti liedzot sievietei iegūt trūcīgas personas statusu.
Ar auto pēc sēnēm
Triju bērnu māmiņa Monta iepriekš veiksmīgi bija strādājusi nekustamā īpašuma jomā un par trūkumu nesūdzējās. Taču krīze valsts mērogā, līdz ar kuru plīsa arī nekustamā īpašuma nozares burbulis, pārmainīja sievietes dzīvi - viņa kļuva par bezdarbnieci. Sieviete nesēdēja bez darba, bet gan vasarā devās uz mežu lasīt sēnes un ogas, lai nopelnītu iztikai un pabarotu bērnus.
Lai varētu salasīt pēc iespējas vairāk dabas velšu un braukt tirgoties, Monta iegādājās 1991.gada "Opel" markas automašīnu par 150 latiem. Taču sākotnējais dzīves atvieglotājs - auto - tagad kļuvis par apgrūtinājumu daudzbērnu ģimenei. Vecās un sarūsējušās automašīnas dēļ Montai Kuldīgas Sociālās palīdzības dienests tagad liedz iegūt trūcīgas personas statusu.
Monta pauž neizpratni par absurdo situāciju: "10. augustā es saņēmu atteikumu, kurā pamatots, ka pēc Ministru kabineta noteikumiem ir šāda situācija - trūcīgā statusu vairs nevar saņemt, arī nekādus pabalstus nevar saņemt no pašvaldības, jo manā īpašumā ir tā vecā automašīna, kura ir iegādāta 2009. gadā."
Vecais auto, kas pat nekust no vietas, kļuvis par pamatīgu šķērsli, lai daudzbērnu māte iegūtu kaut nelielu valsts sociālo atbalstu. Sievietei valsts institūcijās iesaka auto pārdot, taču viņa uzskata, ka tas esot absurds - kāpēc gan ģimenei nevarot piederēt viena veca automašīna. Monta pagaidām nevar auto pārdot vai nodot lūžņos, jo neesot 70 latu soda kvīts nomaksai, kuru nopelnījis kāds paziņa.
Montai nolaidušās rokas, jo pilnīgi visus mērot pēc vienas mērauklas: "Viss pēc viena principa, vai tas man būtu iegādāts džips, teiksim 2005. gada, vai arī 1991. gada "Opel" – viss tiek mērīts pēc vienas mērauklas. Man šķiet, ka tie, kuri pieņem tos valdības noteikumus, nespēj iedomāties to reālo situāciju."
Valsts iestāžu vējdzirnavas
Lai risinātu situāciju, Monta jau vērsusies gan Labklājības ministrijā, gan Kuldīgas Sociālajā dienestā. Abas valsts iestādes sūta viena pie otras, taču sieviete tik un tā palikusi tukšām rokām - bez valsts atbalsta.
Labklājības ministrijā skaidro, ka valdības noteikumi par šādu šķērsli saistībā ar īpašumā esošu automašīnu, pastāv jau gandrīz desmit gadu. Ministrijas pārstāve Dace Zvirgzdiņa norādīja, ka tagad valdības normatīvi paredzot - ja auto īpašumā ir divus gadus no noteikumu pieņemšanas brīža, trūcīgas personas statusu nevar piešķirt. Agrāk šis periods bijis garāks - desmit gadi. Ministrijas pārstāve rosina pašvaldību Kuldīgā meklēt iespējas šai sievietei un viņas ģimenei palīdzēt. Kuldīgas pašvaldības sociālā dienesta direktores vietniece Anda Šlakorciņa atzīst, ka šādos gadījumos pašvaldība vēršoties pie nevalstiskajām organizācijām un cenšas palīdzību rast caur tām.
Zvirgzdiņa piekrīt, ka visas likuma normas nevar tikt piemērotas visās dzīves situācijās: "Tīri cilvēcīgi visus ar vienu lineālu nevar nomērīt, katrs gadījums ir individuāls, atsevišķs. Tieši tāpēc arī pašvaldībās ir sociālie darbinieki, kuri skata katru situāciju un vērtē, un no viņiem pieejamiem līdzekļiem mēģina sniegt ja ne šo sociālo palīdzību, tad atrast citus veidus, kā palīdzēt ģimenei."
Lai gan stingras likumu normas atvieglo valsts iestāžu darbu, tomēr agrāk no Labklājības ministrijas puses esot ierosināti grozījumi, kas paredzēja no konkrētajiem Ministru kabineta noteikumiem izslēgt automašīnas esamību kā šķērsli un neuzskatīt to par īpašumu, novērtējot ģimenes atbilstību trūcīgās statusam. Tomēr birokrātija izrādījās stiprāka un šajā cīņā uzvarēja cilvēcisko saprātu, tāpēc tagad galarezultātā rodas šādas situācijas kā Montai.
TVNET/Tautas Balss
julijam viss,kas iet caur bankas kontu tiek līdz soc.dienestam un tur neviens tev nepaskaidros,kas un kā. ☹