Tad nu sākšu ar to, ka esmu dzimusi Jūrmalā man ir 26 gadi Pēc izglītības esmu psihologs. Kamēr vēl mācījos, strādāju bankā par kontakta centra speciālistu. Cik sevi zinu, esmu bijusi mērķtiecīga un vienmēr esmu zinājusi, ko gribu. Mans moto ir "Ja nezini, ko gribi, dabūsi to, kas paliks pāri".
Visu savu dzīvi esmu kaut kur virzījusies uz priekšu , jo skaidri esmu zinājusi, ko vēlos savā dzīvē sasniegt. Bet tad sapratu, ka daži no mērķiem, kurus it kā esmu gribējusi, nav gluži mani, bet citu tuvu cilvēku mērķi! Mamma vienmēr man teikusi, ka dzīvē kaut ko jasasniedz ,jānostājas uz savām kājām. Es saprotu un atbalstu, mammas teikto.
Zinu, ka arī izglītībai ir liela nozīmē. Jau vidusskolā biju savu dzīvi izplānojusi uz priekšu, ka noteikti mācīšos , strādāšu veidošu karjeru. Savukārt bērni , ģimene var pagaidīt, jo ar bērniem nevar nokavēt:D Arī ilgu laiku turpināju domāt, ka bērni ir šķērslis karjerai un izglītībai, jo tad sieviete ir norakstīta:( Ilgu laiku nevarēju pieņemt domu, ka es varētu būt mamma. Apkārt manām draudzenēm bija bērni , bet es kaut kā sev negribēju. Bet kad redzēju skolā , ka arī ar bērnu var pabeigt augstskolu, ka tas nav nekāds šķērslis, sāku pieļaut domu, kā būtu ja es būtu mamma? Šī doma manā prātā sāka arvien biežāk uzskavēties un radija patīkamas emocijas.
Dzīvē ir bijušas daudz vilšanās cilvēkos un viņu godīgumā, kas mani nocietināja un mainija manus uzskatus par cilvēku būtību. Bija posms dzīvē, kad par visu domāju negatīvi. Tad arī radās doma studēt psiholoģiju, lai saprastu sevi un apkārtejo uzvedību un cēloņus.
Manā dzīvē mieru un mīlestību ienesa mans topošais vīrs , kuru satiku, kad biju 17gadus jauna. Vīrs nebija pirmā mīlestība, bet noteikti mana mīlestība ar lielo burtu. Kopā sākām dzīvot 1. kursa beigās . Tagad nu jau 4 gadus dzīvojam Jelgavās savā mīlas ligzdiņā. Tagad atceroties mūsu kopdzīvi nu jau šo vasaru 9 gadus garumā saprotu, ka man ir palaimējies. Jo tik gādīgu un atsaucīgu , mīlošu vīru novēlētu ik vienai sievietei! Atceros dienu, kad draugs mani bildināja un mēs nolēmām , ka vēlamies kļūt par vecākiem. Pēc 2 nedēļām es uzzināju, ka esmu stāvokli . Cik mēs bijām priecīgi. Jo bērniņš ir liela svētība un pats galvenais mūsu mīlestības apliecinājums auga manā puncī. Tagad jau 1 gadu un 10 mēnešus kā ir ārpus mammas punča un kopā ar saviem vecākiem bauda katru dienu šajā pasaulē. Dēliņš piedzima 2008. gada 19.jūlijā pēc 3h un 42 minutēm ģimenes dzemdībās.
Mans vīrs, kurš ikdienā ir arī mans labākais draugs, uz kuru es varu paļauties un kam varu uzticēties. Vīra atbalsts bērna audzināšanā padara mūsu ģimenes dzīvi produktīvu, jo mēs attīstamies. Ir dzirdēts, ka pēc bērna ienākšanas ģimenē, partnerattiecības pasliktinās, jo ir daudz kašķu par bērna aprūpi un citām niancēm. Tas nav mūsu gadījums, jo vīrs ļoti mani atbalstija
Tagad veltu sevi ģimenei un uzskatu, ka bērna audzināšana ir liels un pacietīgs un atbildīgs darbs. Šī gada 12.martā man bija jāatgriežas darbā , bet es nolēmu visu mainīt un uzrakstiju atlūgumu. Es gribu audzināt savu dēliņu baudīt šo laiku. Vīrs mani atbalsta un saka,lai es baudu šo brīdi kopā ar dēlu .
Tagad varu apmeklēt lekcijas un baudīt dzīvi, pilveidojoties un esot kopā ar saviem tuvajiem. Tagad vēl apdomāju, vai turpināšu tālāk studēt psiholoģiju, jo, strādājot Krīzes centrā "Skalbes"un bērnu uzticības telefonā, sapratu, cik šis darbs ir grūts!
Esmu atvērta jūsu jautājumiem!
***
Izmanto iespēju arī Tu un piesakies SAVAI DIENAI Māmiņu Klubā, iesūtot īsu pieteikumu, pāris fotogrāfijas šeit!
PAŠREIZ PIETEIKUŠIES
3.jūnijs - Inese Viesture (inesev)
4.jūnijs - Inga Hartika (rolly)
5.jūnijs - BRĪVDIENĀS ATPŪŠAMIES :)
6.jūnijs - BRĪVDIENĀS ATPŪŠAMIES :)
7.jūnijs - Anda Ārberga, salona "Pigmalions" friziere un Danielas vecmāmiņa
8.jūnijs - Aija Stūrniece (aijucis)
9.jūnijs - Kristīne Bogdanova (kika007)
10.jūnijs - Kristīne Irma Vanaga (suplacivit)
11.jūnijs - Sandra Ratmeistere (melody)
12.jūnijs - ....
13.jūnijs - ....
14.jūnijs - ....
15.jūnijs - ....
16.jūnijs - portāla Māmiņu Klubs redaktore Kristīne
Iesūti savu pieteikumu caur podziņu "Kļūsti par Māmiņu Kluba autoru!"
Pastāsti savu stāstu, pievieno dažas bildes, norādi dienu, kurā vari atbildēt uz jautājumiem, un tālruņa numuru, lai nepieciešamības gadījumā varētu ar Tevi sazināties!