Latvijas Avīze: Visiem pabalstiem naudas nepietiek

Kopumā pašvaldību budžets kopš pagājušā gada rudens samazinājies gandrīz divas reizes, sasniedzot 500 miljonus latu, un puse no šīs naudas paredzēta vietējo skolu uzturēšanai.

Pašvaldībās esot atšķirīgas finansiālās iespējas, tomēr vairākumā budžets šogad sarucis par 15 – 30%. Tāpēc arvien problemātiskāks kļūst arī iedzīvotājiem izmaksājamo pabalstu slogs. Jau tagad dažas pašvaldības nespējot rast līdzekļus valstī obligāti noteiktā garantētā minimālā iztikas līmeņa nodrošināšanas un mājokļa pabalstiem, tāpēc Latvijas Pašvaldību savienība ierosina pārskatīt pašvaldību pienākumus, lai atsevišķas likumu normas šajā krīzes laikā no obligātām padarītu par ieteicamām.

Tas nenozīmē, ka pašvaldības atteiktos no pabalstu izmaksas un sociālo pakalpojumu sniegšanas. Pašvaldības to turpinātu darīt, taču ņemot vērā savas finansiālās iespējas. Tām būtu tiesības noteikt gan izmaksājamo pabalstu apmēru, gan kārtību, kam un kāds atbalsts piešķirams, uzskata Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis.

Situācija, kad normatīvie akti nosaka izmaksāt pabalstus, bet reāli pašvaldību kasē valda tukšums, iedzīvotāju vidū veicinātu spriedzi un neuzticību varai. Grozījumi normatīvajos aktos būtu spēkā tikai krīzes laikā, vēlāk tās pārskatīs un atjaunos iepriekšējo kārtību, norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Silvija Šimfa.

Šobrīd Pašvaldību savienība izanalizējusi vairākus desmitus normatīvo aktu, kas būtu pielāgojami pašreizējai situācijai pašvaldībās.

Tā kā tuvojas pašvaldību vēlēšanas, rodas bažas, vai pašvaldības naudu, kas būtu jāizlieto, atbalstot trūcīgos un maznodrošinātos iedzīvotājus, nenovirzīs kādiem citiem mērķiem. S. Šimfa ir pārliecināta, ka pašvaldības tā nerīkosies, jo daudzas no tām pašas pēc savas ierosmes jau palielinājušas sociālajai palīdzībai paredzētos līdzekļus par 6 – 8%.

Rita Ruska 
Latvijas Avīze