Sociālās palīdzības pamatprincipus nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums.
Likums definē šādus sociālās palīdzības veidus visās pašvaldībās:
- pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai;
- dzīvokļa pabalsts. Šī pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, reglamentē katras pašvaldības saistošajos noteikumos;
- vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ persona nespēj apmierināt savas pamatvajadzības (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība).
- citi pabalsti pēc pašvaldības ieskata - pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus. Šo pabalstu veidu, apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos katra pašvaldība. Piemēram, Rīgā papildus ir pieejami sekojoši pabalsti: pabalsts veselības aprūpei; pabalsts mācību līdzekļu iegādei; pabalsts sakarā ar dzīvesvietas maiņu; apbedīšanas pabalsts.
Kārtību, kādā saņemama sociālā palīdzība nosaka Ministru kabinets un pašvaldību domes, tāpēc, lai iegūtu iespējami vispilnīgāko informāciju par to, kādu pabalstu, kādā kārtībā, cik lielā apmērā ir iespējams saņemt, jāgriežas savā pašvaldībā.
Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai - naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām.
Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50 % no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī (tātad, šobrīd - ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz LVL 90,00) un ja tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi un vērtspapīri; tai nav parādsaistību, kā arī tā nav izsniegusi aizdevumus; tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai; tā nav noslēgusi uztura līgumu; tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.
Trūcīgas ģimenes (personas) statusu piešķir attiecīgā pašvaldība pēc personas iesnieguma un pieprasīto dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas. Novērtējot ģimenes (personas) materiālos resursus, par ienākumiem neuzskata bērna kopšanas pabalstu, piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalstu par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, pirmos 100 latus no vecāku pabalsta, ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalstu ar celiakiju slimajiem bērniem, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bērna piedzimšanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, bezdarbnieka stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā
Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni.
Uz šo brīdi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir LVL 37,00 mēnesī, taču pašvaldība var noteikt lielāku garantēto minimālo ienākumu līmeni. Piemēram, Rīgā šobrīd atsevišķām personu kategorijām ir noteikts paaugstināts garantētais minimālais ienākumu līmenis LVL 48,00 un LVL 90,00 apmērā, Salaspilī - LVL 63,00 un LVL 90,00 apmērā.
Pabalstu, pamatojoties uz ģimenes (personas) iesniegumu un trūcīgas ģimenes (personas) statusu apliecinošiem dokumentiem, aprēķina, piešķir un izmaksā tās pašvaldības sociālais dienests, kuras teritorijā ģimene (persona) deklarējusi savu dzīvesvietu. Pabalstu var izmaksāt arī natūrā - apmaksājot ēdināšanu bērniem skolā, sedzot bērnu dārza izmaksas un tamlīdzīgi. Par pabalsta izmaksas veidu persona un pašvaldība savstarpēji vienojas.
Dzīvokļa pabalsts
Šis pabalsts tiek piešķirts ar mērķi, lai persona segtu dzīvojamās telpas īres un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu maksu. Katra pašvaldība nosaka dzīvokļa pabalsta apmēru un tā piešķiršanas kārtību. Dzīvokļa pabalsta apmēru parasti aprēķina, ņemot vērā palīdzības pieprasītāja ienākumus, attiecīgās pašvaldības noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni un izdevumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem pašvaldības noteikto normatīvu apmērā, kas nevar būt lielāki par īres un pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kvītīs faktiski norādīto maksu.
Pašvaldība nosaka, kā tiek izmaksāts dzīvokļa pabalsts. Tas var tikt ieskaitīts izīrētāja/apsaimniekotāja norēķinu kontā vai pabalsta saņēmēja norēķinu kontā.
Vairāku pašvaldību saistošajos noteikumos norādīts, ka dzīvokļa pabalstu var piešķirt arī īres un komunālo pakalpojumu maksas parādu segšanai.
Par katra konkrēta pabalsta piešķiršanas kārtību, apmēru, kā arī par Jums pieejamiem pabalsta veidiem jāinteresējas pašvaldībā, kurā ir deklarēta Jūsu dzīvesvieta.
Atcerieties, ka Jūsu no darba algas maksātie nodokļi nonāk arī pašvaldības budžetā, tāpēc, ja dotajā brīdī esat nonākuši krīzes situācijā, Jums nav darba un nespējat nodrošināt savas un savu bērnu pamatvajadzības, nevajag kautrēties lūgt palīdzību savā pašvaldībā, jo iepriekš taču tieši Jūs esat cēluši pašvaldības materiālo labklājību!
Plašāka informācija:
- LR Labklājības ministrija - http://www.lm.gov.lv/text/51
- Rīgas domes Sociālo jautājumu centrs, Baznīcas ielā 19/23, Rīgā, LV 1010. Bezmaksas informatīvais tālrunis - 80005055
- Rīgas domes Labklājības departaments - http://www.ld.riga.lv/lv/home/default.aspx